Šodien aprit 80 gadi kopš Masļenku traģēdijas, kad 1940. gada 15. jūnijā, divas dienas pirms Latvijas okupācijas, Padomju Savienības karaspēka vienības veica vairākus uzbrukumus Latvijas Republikas robežsardzes objektiem Abrenes apriņķī.
Autora ziņas
Ludzāniete Ruta Zviedre pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pievēršas dabas materiālu izmantošanai sadzīvē. Tagad, tuvojoties vasaras saulgriežiem, lielu daļu laika pavada mežā un pļavā, vācot visdažādākās zālītes, ziedus, koku zarus. No tiem viņa izgatavo ne tikai tradicionālās pirts slotas un slotiņas, bet arī uz senajām stellēm auž zāļu paklājus.
Covid-19 krīze ir ietekmējusi gan tūrisma nozari, gan mainījusi amatnieku un mājražotāju dzīvi. Ludzā ar mērķi piedāvāt amatniekiem un mājražotājiem iespēju realizēt savu produkciju pēc trīs mēnešus ilgās izolācijas, ir sākuši darboties amatnieku un mājražotāju tirdziņi. Sestdien Vecpilsētas laukumā jau notiek pirmais šāds pasākums. Kopumā savu produkciju pārdos vairāk nekā 30 mājražotāji un amatnieki.
Maija nogalē SIA “Kārsavas namsaimnieks” pieņēma lēmumu par būvprojekta “Jaunas katlu mājas būvniecība Kārsavas pilsētā” līguma pārtraukšanu. Kārsavas pašvaldības uzņēmumā uzskata, ka būvniecību veicošais uzņēmējs noteiktajā termiņā nav izpildījis līgumā noteiktos darbus. Uz atlikušo darbu pabeigšanu sludinās jaunu iepirkuma procedūru, un apkure arī nākamajā sezonā Kārsavā, visticamāk, būs jāsāk ar vecajām katlumājām.
Ņemot vērā to, ka pērn vairākās vietās Latvijā bija konstatēta visbīstamākā egļu audžu kaitēkļa – egļu astoņzobu mizgrauža pastiprināta savairošanās, Meža konsultāciju pakalpojumu centrs aicina meža īpašniekus apsekot savā īpašumā esošas 50 gadus un vecākas egļu audzes un aizpildīt speciālu aptaujas anketu.
Lūznavas muiža Latgalē atguvusi savu agrāko spozmi. Tagad tā tiek attīstīta kā starptautisks mākslas, mūzikas un vides izglītības centrs, kā arī semināru, apmācību, plenēru, radošo darbnīcu un dažādu meistarklašu norises vieta. Arī citas muižas kompleksa būves pamazām tiek renovētas un izmantotas jaunām iecerēm. Drīzumā tiks pabeigta bijušās muižas smēdes ēkas atjaunošana.
Tuvākā gada laikā no Rīgas līdz Pleskavai plānots izveidot jaunu “zaļo” velomaršrutu. Tūrisma maršruts, kura garums ir 400 kilometri, stiepsies gan pa bijušo dzelzceļa līniju, gan pa vietējiem ceļiem. Pašreiz Viļakas novadā, kas arī viens no šī projekta dalībniekiem, bijušā dzelzceļa vietā tiek ierīkoti ar velosipēdu izbraucami celiņi.
Lai mazinātu to bērnu un jauniešu skaitu, kas pārtrauc mācības un nepabeidz skolu, Latvijas skolās un profesionālās izglītības iestādēs jau trešo gadu tiek īstenots Eiropas Sociālā fonda projekts "Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai" (“PuMPuRS”). Ārkārtas apstākļos riska grupas skolēni turpina saņemt skolotāju, sociālo pedagogu un psihologu palīdzību. Tikai tagad tas notiek attālināti.
Par novadu reformu atbildīgā Saeimas komisija, maija vidū pabeidzot darbu pie reformas likuma, lēma arī par diviem Latgalei sāpīgiem jautājumiem. Viens skar starp Rēzeknes un Madonas novadu “mētāto” Varakļānu novadu. Savukārt otrs saistīts ar Ilūksti un ilgi cerēto Sēlijas novada izveidi. Ilūksti plānots pievienot pie Daugavpils novada, izveidojot jaunu novadu ar iepriekš nebijušu nosaukumu – Augšdaugavas novads.
Atsaucoties uz Zemkopības ministrijas un valdības rekomendācijām atbalstīt vietējos ražotājus un iegādāties viņu saražoto produkciju, Viļakas novadā aprīlī uzsākta vietējo pārtikas preču piegāde skolēniem, tajā iekļaujot novadā ražoto. Savukārt šomēnes, atbalstot jau vairāk vietējos mazumtirgotājus, pašvaldība uzsākusi skolēnu pārtikas kuponu, ko varēs atprečot vietējos mazumtirdzniecības veikaliņos, izsniegšanu.
Ņemot vērā valstī izsludinātā ārkārtas stāvokļa pagarināšanu un saņemto lūgumu no Valsts robežsardzes, Nacionālie bruņotie spēki (NBS) no 13. maija līdz 9. jūnijam turpinās sniegt atbalstu Valsts robežsardzei, lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā. Pagaidām nelegālās robežšķērsošanas gadījumu skaits nav pieaudzis.
Saskaroties ar vīrusa Covid-19 izraisītajām problēmām, lāzeriekārtu ražošanas uzņēmums “DK Robotics” no Rēzeknes novada Lūznavas pārprofilējies un uzsācis sejas vairogu ražošanu. Lai arī uzņēmums turpina saņemt pasūtījumus no vietējām medicīnas iestādēm, Zemessardzes un uzņēmējiem, pēc vīrusa radītās krīzes un gaidāmā pieprasījuma krituma “DK Robotics” sejas vairogu ražošanu neplāno turpināt, bet atsākt savu biznesa pamatjomu – lāzeriekārtu ražošanu.
Par lauku neatņemamu sastāvdaļu kļuvuši autoveikali, kas ved visdažādākās preces uz attālākām un mazāk apdzīvotām vietām. Kā atzīst autoveikalu īpašnieki, ārkārtējās situācijas laikā klientu pirkšanas paradumi veikalos uz riteņiem mainījušies vien nedaudz. Satiekoties kaimiņi cenšas ievērot distanci, īpaši neaizkavējas un ātrāk dodas uz mājām, bet sejas maskas ir vien dažiem.
Lai mazinātu putekļu daudzumu, Rēzeknes novada pašvaldība jau vairāku gadu garumā veic grants ceļu un ielu apstrādi ar putekļu absorbentu – kalcija hlorīdu. Sausā laikā dzīve putekļaina ceļa vai ielas malā kļūst par īstu pārbaudījumu, tāpēc iedzīvotāji, kuru mājas atrodas šādās vietās, atzinīgi vērtē pašvaldības rīcību.
Neskatoties uz pēkšņām pārmaiņām ikdienas dzīvē, ko nesusi vīrusa pandēmija, četru Latgales novadu iedzīvotāji apņēmīgi rakstījuši projektus, lai piedalītos ikgadējā mazo projektu konkursā "Iedzīvotāji veido savu vidi". Kopumā atbalstītas 28 Latgales iedzīvotāju iniciatīvas, piemēram, apkārtējās vides labiekārtošana, telpu ierīkošana dažādām aktivitātēm, tērpu darināšana mākslinieciskajiem kolektīviem.
22. aprīlī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja darbinieki, iegūstot informāciju par personām, kuras, iespējams, ir saistītas ar narkotisko vielu nelikumīgu apriti, veica informācijas pārbaudi un meklēšanas pasākumus, kuru laikā tika aizturētas divas personas. Sadarbojoties ar Valsts robežsardzes Aviācijas pārvaldes speciālo operāciju dienestu “Sigma”, policija veica divu cilvēku aizturēšanu un kratīšanu viņu dzīvesvietā Rēzeknē. Konfiscēts nereģistrēts šaujamierocis, munīcija, narkotiskās un psihotropās vielas.
Ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējuši darbu, Zemkopības ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos. Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darbaspēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs. Arī Latgalē trūkst ne tikai apmācītu un profesionālu strādnieku, bet arī palīgstrādnieku.
Slimību profilakses un kontroles centrs turpina sekot epidemioloģiskās situācijas attīstībai un veiktajiem pasākumiem saistībā ar Covid-19 izraisīto uzliesmojumu vienā no Rīgas patversmēm. Lai arī vietējās pašvaldības Latgalē cenšas padarīt drošu vidi patversmju iemītniekiem, ne visās lielo pilsētu patversmēs klientiem iespējams nodrošināt pašizolēšanos.
Daudzviet Latvijā novēroti masveidā atlidojuši gājputnu bari, tostarp arī zosis, kas pēdējos gados nodara vislielākos postījumus graudaugu, zirņu un pupu sējumiem. Lai arī lauksaimnieki izmanto dažādus putnu atbaidīšanas līdzekļus, pērn tiem nodarīto zaudējumu apmērs sasniedzis 2 miljonus eiro. Dabas aizsardzības pārvalde šogad pirmo reizi izsniedz zemniekiem atļaujas nošaut noteiktu skaitu zosu - kopumā tie būs 1000 putni.
Noslēdzies tradicionālais Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra rīkotais konkurss "Laukiem būt!". Šogad tajā sava biznesa plānu iesniedza rekordliels jauniešu skaits – 68 jaunie uzņēmēji no visiem Latvijas reģioniem. Jaunieši atzīmēja, ka uzvara šādā konkursā ir ne tikai prestiža jautājums, bet arī reāls finansiāls atbalsts biznesa attīstīšanai.
Zemkopības ministrija vēršas pie visiem meliorācijas sistēmu īpašniekiem un aicina apsekot savā īpašumā vai valdījumā esošās meliorētās zemes, izvērtēt meliorācijas sistēmu darbību un veikt nepieciešamos meliorācijas sistēmu kopšanas darbus. Latgalē, izmantojot Eiropas Savienības finansējumu, aizvien vairāk zemju īpašnieki pievēršas meliorācijas sistēmu sakārtošanai.
Biedrība “Latgolys Studentu centrs” februāra beigās izdevusi sen lolotu un līdz šim apjomīgāko latgaliešu dziesmu krājumu “Muna dzīšmu gruomota”. Tajā apkopotas 300 dziesmas latgaliski – gan tautasdziesmas, gan autordziesmas, kuras aptver aptuveni 100 gadu ilgu periodu.
Pirms divām nedēļām atklāto peldbaseinu Ludzā līdz šim apmeklējuši vairāk nekā 1700 cilvēki. Peldbaseinu, kas atrodas starp divām skolām - Ludzas pilsētas ģimnāziju un Ludzas 2. vidusskolu - jau sākuši apmeklēt bērnudārzu audzēkņi un iedzīvotāji. Skolēniem sporta stundas baseinā sāksies ar nākamo mācību gadu.