Viņas darbnīcā smaržo pēc kaltētām zālītēm, un tepat atrodas arī tikko no pļavas atvesta kaudze sarkanā āboliņa, smilgu, smalku bērzu zariņu, kas jau drīzumā sarindosies stellēs un kopā ar diegiem veidos diezgan stingru smaržīgu zāļu paklāju.
Stelles uzdāvināja vīrs
Paklājiņš, ko Ruta darina intervijas laikā, paredzēts apmēram 60 centimetrus plats. “Kad visā garumā zālītes ir savērtas, ir jāpašķir otra pamina un jāsakārto diedziņi, lai turētu ziediņus kārtīgi saliktus. Tad atkal piesitam un atkal liekam nākamo rindiņu. Tā viena rindiņa pie otras un veidojas skaists ziedu raksts,” stāstīja ludzāniete.
Ruta atzīst, ka laikā, kad dabā viss plaukst un zied, viņai negribas aust no diegiem. Šovasar daba ir dāsna, augi zied, tie ir stipri un veselīgi. Tāpēc senās stelles, kuras nākušas no Ciblas novada un uz kurām agrāk austas segas un linu palagi, tagad tiek izmantotas zāļu paklāju darināšanai.
Stelles Rutai uzdāvinājis vīrs Māmiņu dienā: “Tikai mēnesi tās ir pie manis, un pagaidām es aužu tikai zāļu paklājus, Es domāju, ka neko lielu neaudīšu, jo ir ļoti daudz dažādu citu darbu. Gribas saulīti, vasaras smaržu paturēt ziemai”.
Ruta atklāj, ka, lai arī no malas šķiet, ka noaust zāļu paklājiņu ir viegli, īstenībā tas ir laikietilpīgs process. Sākot jau ar steļļu sagatavošanu darbam un beidzot ar dabas materiālu sagādāšanu.
Zālītes jāvāc tad, kad ir sauss. Tad tās ātrāk žūst, savukārt slapjā laikā vāktas var sapelēt: “Protams, ejot mežā, piemēram, griežot zariņus, ir jāpalūdz atļauja kokam un vēlāk ir jāpasaka paldies, ka padalījās. Es, protams, negriežu visus zarus pēc kārtas, lai tas koks nepaliek pliks. Es tikai nedaudz saudzīgi paretinu, jo daba nemīl izšķērdību.”
Paklājiņu pirtī var izmantot vēl un vēl
Laukā ir silts un diezgan mitrs, tāpēc Ruta tikko noausto zāļu paklāju ir novietojusi caurvējā, tālāk no saules stariem, lai neizbalē. Zāļu paklājiņu Ruta iesaka izmatot ejot pirtiņā, jo tur zālītes maksimāli atdos gan savu smaržu, gan dziedinošās un relaksējošās spējas.
Pirms došanās pirtī, paklājiņš jāiemērc aukstā ūdeni. Ja pirts paredzēta vakarā – jāiemērc no rīta, lai izmirkst pakāpeniski. Paklājiņu var lietot atkārtoti vēl un vēl – pēc pirtiņas to noskalo aukstā ūdeni un labi izžāvē un tad var lietot vēl un vēl.
“Aužot paklājiņu, domāju, kādam mērķim to lietot. Piemēram, šajā paklājiņā ir ielikta piparmētra un gaiļbiksītes. Tās nomierina nervus,” stāsta ludzāniete.
Lai arī Līgo vakars un Jāņu diena Rutai ir svarīgs laiks, kad jāsteidz gan vainagus pīt, gan pušķus gatavot, pašai viņai svarīgākie tomēr ir saulgrieži.: “Pēdējos gados sāku dzīvot tieši pēc senču kalendāra un svinu saulgriežus – ziemas saulgriežus, pavasara, un tagad man būs vasaras. Tas ir 21. jūnijā.”
Stāstot par savām izjūtām, Ruta uzskata, ka tagad ir laiks, kad mainās pasaule, mainās cilvēku attieksme gan pret sabiedrību, gan pret tās vērtībām, kā arī pret dabu: “Es esmu dabas cilvēks kopš bērnības. Bet nu jau gadus četrus piecus dzīvoji ciešā saiknē ar dabu. Eju mežā, pļavā, es tā ārstējos. Ja neizeju pļavā un nepačamdu zālītes un puķītes, es jūtos slikti. Daru to, kas man patīk.”
Daudzi amatnieki vīrusa laikā čakli strādāja mājās un tagad gaida iespēju notirgot savus ražojumus. Ruta atzīst, ka piespiedu dīkstāve viņai likusi rīkoties citādāk. Viņai tas bija laiks, kad atjaunoties: “Tiklīdz sāka saulīte parādīties, ņēmu lāpstu, gāju ārā, raku zemi, puķudobes. Bija jāpiespiež sevi braukt mežā, pļavā un tikai tagad man visa ražošana un darbošanās sākās.”
Covid-19 laiks daudziem licis mainīt ieradumus un iemācīties arī ko jaunu. Ludzāniete Ruta Zviedre pārliecināta, ka cilvēki jau ir mainījušies, varbūt tikai to vēl neizprot vai pat nepieņem.
