Rēzeknes novada Ilzeskalnā bioloģiskajā saimniecībā "Liepkalns" saimnieko Jūlija un Aleksejs Daņiļini. Jūlija izveidojusi jaunu produktu ar augstu pievienoto vērtību – veselīgas saldās un sāļās griķu uzkodas, kuru sastāvā ir pašu saimniecībā audzēti un diedzēti zaļie griķi. Saimniecībā top arī griķu muslis un drīzumā durvis vērs īpašā "Griķu rezidence".
Autora ziņas
Uzsnigusī biezā sniega sega neļauj zemledus makšķerniekiem objektīvi noteikt ledus biezumu, un, lai arī uz ūdenstilpēm jau mana pārgalvīgos copētājus, glābēji un pieredzējuši zemledus makšķernieki iesaka nogaidīt un tikai pēc ilgāka sala perioda kāpt uz ledus. Šajā ziemas sezonā bojā gājis viens zemledus makšķernieks.
Valsts vides dienests (VVD) atkārtoti pieķēris vides piesārņotāju, kas Rēzeknes pilsētā un tuvākajā apkārtnē regulāri novieto dažāda veida nelikumīgi savāktos atkritumus citiem piederošos īpašumos. Lai arī vīrietis jau ticis vairakkārt administratīvi sodīts, savu vainu likumpārkāpumos neatzīst un gatavs VVD pieņemto lēmumu pārsūdzēt tiesā.
Nu jau turpat vai desmit gadus Rēzeknē un Latgalē daļa kultūras pasākumu, koncertu un mākslas izstāžu notiek Latgales vēstniecības "Gors" telpās. Taču baudīt mākslu Rēzeknē mākslas cienītāji var arī iegriežoties Rēzeknes Mākslas nama vēsturiskajā ēkā 18. novembra ielā. Te var apskatīt ne tikai Latgales vecmeistaru un jauno mākslinieku darbus, bet arī restaurēto, ar kokgriezumiem rotāto Mākslas nama ēku un uzzināt tās vēsturi. Šis nams bija arī pavisam nesen mūžībā aizsauktā mākslinieka un gleznotāja, Latvijas Mākslas akadēmijas profesora Osvalda Zvejsalnieka lolojums.
Lai arī joprojām daļa jauniešu no Latvijas un arī no Latgales dodas mācīties, strādāt un arī dzīvot uz lielākām pilsētām vai ārzemēm, notiek arī pretējs process. Tam piemērs ir Rozīšu ģimenes lēmums ne tikai pārvākties no Rīgas uz dzīvi Latgalē, bet arī, sakārtojot degradēto teritoriju Balvu novada Kubulos, attīstīt te savu biznesu.
Ministru kabinets ir lēmis par sešu padomju režīmu un armiju slavinošo pieminekļu demontāžu Ludzas novadā. Daļa no pieminekļiem atrodas lauku teritorijā, daļa – Ludzas pilsētā. Vietvara sola sarakstā minētos pieminekļus demontēt līdz 15. novembrim, kā to arī nosaka Latvijas likumdošana. Taču vietējai pašvaldībai joprojām ir daudz neskaidru jautājumu, sākot izpildīt likumā noteiktās prasības.
Gandrīz kopš paša kara sākuma Ukrainā Krievijas–Latvijas robežu ik dienu šķērso simtiem Ukrainas kara bēgļu. Nonākot Latvijas pusē, uz vietas bēgļiem palīdz tikai brīvprātīgie, kuri uzskata, ka nepieciešama vēl lielāka palīdzība. Grebņevas robežšķērsošanas vietā diennaktī pāri robežai nonāk vidēji 350 cilvēku, kuri savu rindu Krievijas pusē zem klajas debess ir gaidījuši pat nedēļu. Pašlaik cilvēki tranzītā caur Latviju vēlas pēc iespējas ātrāk nokļūt Polijā vai Čehijā.
Daudzās Balvu novada kapsētās, tostarp arī Balvu pilsētas kapos, trūkst vietu apbedījumiem, bet te atrodas daudz atstātu un nekoptu kapavietu. Novada kapu teritorijās apseko nekoptās kapavietas un tās marķē ar brīdinājuma zīmi. Ja triju gadu laikā kapavietas netiks sakārtotas, tur varēs veikt virsapbedījumus.
Jau 28 gadus Rēzeknes novadā darbojas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība "Viļāni", kas ir ne tikai simtprocentīgs Latgales piena ražotāju, bet arī bioloģiskā piena pārstrādes uzņēmums. Viļānu kooperatīva pieredze pierāda, ka, apvienojoties piena nozarē, saimniecības var pretendēt ne tikai uz lielākām iepirkšanas cenām, bet arī, ražojot savu oriģinālo produkciju, atrast nišu Latvijas piena tirgū.
Rāznas ezerā turpina iet bojā zivis. Lielākā daļa bojāgājušo īpatņu ir zuši. Vietējā pašvaldība, sadarbojoties ar iedzīvotājiem, zvejniekiem un makšķerniekiem, savāc un utilizē no ezera izskalotos zušus. Zivju masveida bojāejas cēloņi tiek skaidroti. Jau tagad paredzams, ka tas ietekmēs arī vietējos uzņēmējus.
Šā gada septiņos mēnešos mazumtirdzniecības apjomi uzrāda 6% gada pieaugumu, taču kopš marta mazumtirdzniecības apjomi ik mēnesi samazinājušies. Mazumtirgotāji Latgalē aplēsuši, ka jau pašlaik apgrozījums lauku veikaliņos samazinājies vairāk nekā par 20% un, sākoties apkures sezonai, preču noiets varētu sarukt vēl vairāk. Uzrunātie lauku iedzīvotāji Latgalē atzina, ka spiesti atteikties no daudzām agrāk pirktajām precēm un cenšas pārtikas un pirmās nepieciešamības preces pirkt lielveikalos.
Pēc aizvadītajām vasaras brīvdienām Ludzas Jura Soikāna Mākslas skolā ir atsākušās mācības klātienē. Rīta pusē skolā pedagogi gatavojas mācību stundām, bet jau pēcpusdienā pēc mācībām vispārizglītojošajās skolās uz šejieni nāk audzēkņi, kuri izvēlējušies apgūt mākslas pamatus. Nu jau 23 gadus šajā skolā ieraudzīt pasauli mazliet savādāku bērnus māca mākslas skolotāja Iveta Ladusāne, viņa atzīst, ka pēdējie pāris gadi ar mājsēdēm un attālināto apmācību skolotājiem bijis īsts izaicinājumu laiks.
Latvijā kopumā šis gads bijis visražīgākais daudzdzīvokļu māju siltināšanā, taču Latgalē joprojām aktivitāte salīdzinājumā ar citiem reģioniem ir viszemākā. Latgalē daudzdzīvokļu mājas visaktīvāk siltina Rēzeknē. Mājokļu siltināšanu finansiāli atbalsta Eiropas Savienība un vietējās pašvaldības, taču liela daļa Latgales iedzīvotāju, lai arī saprot māju renovāciju nepieciešamību, joprojām uzskata, ka nespēs norēķināties par paveiktajiem siltināšanas darbiem.
Biedrība "Publiskās atmiņas centrs" divdesmit piecām Latvijas pašvaldībām ir nosūtījusi vēstuli par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu, aicinot pārdēvēt pašvaldību teritorijās sastopamos vietvārdus un ielu nosaukumus. Rēzeknes novada pašvaldība saņēmusi ieteikumu par divu ielu pārdēvēšanu, taču iedziļinoties šajā jautājumā, vietvara sarakstu papildinājusi vēl ar divām ielām, kurām pēc tās ieskatiem arī būtu jāmaina nosaukums.
Reaģējot uz ģeopolitisko situāciju un arī hibrīduzbrukumu no Baltkrievijas puses, Iekšlietu ministrijā (IeM) ir izstrādāti un jau iesniegti Eiropas Komisijā vairāki projekti par Latvijas Valsts robežsardzes kapacitātes stiprināšanu. Plānots paplašināt aizturēto ārzemnieku centru Daugavpilī, pielāgot migrantu skrīninga telpu Valsts robežsardzes Ludzas pārvaldē, kā arī izbūvēt migrantu pagaidu uzņemšanas centru.
Ludzā tiek restaurēta Dievmātes Māras Zemes Karalienes skulptūra. To 1934. gadā saistībā ar Latvijas neatkarības 15 gadu jubileju Ludzas pilsēta un draudze uzstādīja baznīcas kalna pakājē. Skulptūras, ko tolaik iesvētīja bīskaps Jāzeps Rancāns, autors ir ludzānietis tēlnieks Leons Tomašickis. Restaurācija tiek veikta, izmatojot dažādus arhīvu materiālus, un jau augusta nogalē Dievmātes skulptūra tiks iesvētīta atkārtoti.
Svētdien un pirmdien Aglonas bazilikā notiek Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētku galvenie pasākumi, kas ik gadu pulcē tūkstošiem ticīgo no Latvijas un arī citām valstīm. Svētdien visas dienas garumā bazilikā norisinās dievkalpojumi, bet pulksten 22.00 sakrālajā laukumā būs Tautas krustaceļš.
Līdz 15. augustam Aglonā tiek atzīmēti Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētki. Simtiem svētceļotāju jau uzsākuši savu ceļu uz Aglonu. Šogad, kad atcelti visi ar Covid-19 saistītie ierobežojumi, plānots, ka Aglonas svētkus varētu apmeklēt vairāk cilvēku nekā iepriekšējos gados. Šogad Aglonā bez ierobežojumiem būs pieejamas arī ēdināšanas un izmitināšanas vietas.
Latvijā pēc pirmā Āfrikas cūku mēra viļņa, kad mazās zemnieku saimniecībās un lielos cūku audzēšanas kompleksos tika likvidēts tūkstošiem cūku, liela daļa mazo saimniecību atteicās no cūku audzēšanas biznesa. Pagājuši astoņi gadi, valstī joprojām plosās Āfrikas cūku mēris, ar ko pārsvarā slimo mežacūkas, un retumis infekcija nonāk arī kādā no saimniecībām. Cūku mēra izplatība Latvijā cūkaudzētājus arvien uztrauc, tāpat kā lielā konkurence cūkgaļas tirgū.
"Esmu dzimusi Viļānos, mācījos Viļānos, pabeidzu skolu. Mana labākā draudzene tolaik jau strādāja pastā, un tad man tā likās, ka tas varētu būt mans aicinājums," tā par savu izvēli strādāt tieši pastā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" stāsta Latvijas pasta Rēzeknes nodaļas operatore Anna Lucijanova, piemetinot, ka kā jau lauku bērns agrā bērnībā gribējusi kļūt par bišu pavēlnieci. Tagad pastā nosvinēta 35 gadu darba jubileja.
Pēdējo gadu laikā kovida pandēmijas ietekmē ir mainījušies iedzīvotāju maksāšanas ieradumi. Lai gan pandēmijas laiks bija straujš attīstības lēciens e-komercijas nozarei, pēc ierobežojumu atcelšanas vērojama iedzīvotāju vēlme preces iegādāties arī klātienē, norēķinus biežāk veicot ar savām maksājuma kartēm. Tāpat divu pandēmijas gadu laikā uzņēmēji strauji attīstījuši preču un pakalpojumu saņemšanas iespējas ar ērtākiem un ātrākiem norēķiniem. Tas secināts bankas "Swedbank" veiktajā pētījumā.
Būvmateriālu izmaksu sadārdzināšanās dēļ apturēti darbi vairāk nekā 8 miljonus vērtā jaunā rekreācijas centra būvobjektā pie Kovšu ezera Rēzeknē, un, cenšoties nepazaudēt projektam Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējumu, pašvaldība lauzusi līgumu ar būvfirmu un sludina jaunu iepirkumu uz atlikušajiem būvdarbiem. Projekta sadārdzinājumu pašvaldība gan vēl nevar nosaukt, to parādīs jaunā iepirkuma rezultāti, taču tiek apsvērta iespēja rekreācijas centra būvniecības pabeigšanai ņemt kredītu. Jau šobrīd skaidrs, ka darbi pie vērienīgā projekta Rēzeknē ievilksies par vairākiem mēnešiem.