Krustpils pils jeb Krusta pils Jēkabpilī pirmsākumi meklējami 13.gadsimta pēdējā ceturksnī. Dažādos literatūras avotos norādīti vairāki pils celšanas gadu skaitļi, taču visbiežāk minēts 1237.gads. Šogad Krustpils pilij aprit 780 gadi. Par godu šim notikumam visa gada garumā Jēkabpils vēstures muzejs iecerējis organizēt dažādus pasākumus, kas būs veltīti pils vēsturei un ikdienai.
Rēzeknē nolemts ieviest atvieglojumus pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. No šā gada maija līdz pat oktobrim rēzeknieši vecumā virs 60 gadiem pilsētas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.
Ar mērķi uzlabot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reaģēšanas spējas un nodrošināt efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību, veido pastāvīgu bruņoto spēku apakšvienību Latgalē. Profesionālā dienesta kaujas atbalsta apakšvienību plāno izvietot Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos. Vietējo iedzīvotāju viedokļi par karavīru skaita palielināšanu Latgalē atšķiras.
Lai paaugstinātu tiesu darbības efektivitāti, pirms gada ar Latgales apgabala tiesu reformu tika uzsākta Latvijas tiesu reorganizācija. Tā ļāvusi paātrināt lietu apriti un samazināt neizskatīto lietu skaitu, kā arī aizvadītajā gadā ieekonomēt 150 000 eiro. Ar reformu īsti mierā nav vien prokuratūra.
Labklājības ministrija (LM) veiks Sociāla dienesta rīcības pārbaudi saistībā ar pagājušajā nedēļā Rēzeknē notikušo traģisko negadījumu, kad ugunsgrēkā gāja bojā 12 gadus veca meitene, kura ar krāsni apkurināmā mājā naktī atradās bez pieaugušo uzraudzības. Rēzeknes Sociālā dienesta vadītājs atzīst, ka, iespējams, dienestam bija jārīkojas stingrāk, tomēr jebkuru situāciju nosaka apstākļi.
Pusotra gada laikā, kopš darbību sācis Latvijas Zemes fonds, valsts no lauku zemes īpašniekiem ir atpirkusi vairāk nekā 2 000 hektātus (ha) zemes jeb 112 īpašumus. Visaktīvākie zemes pārdevēji ir bijuši Zemgalē, savukārt viskūtrākie – Latgalē. Tam par iemeslu ir ne tikai tas, ka ap 30% lauksaimniecības zemes pieder ārzemniekiem, bet arī pašreizējais aktīvais zemes tirgus Latgalē.
Pagājušās nedēļas beigās Ludzas novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par agrāk simtprocentīgi pašvaldībai piederošā SIA “Ludzas medicīnas centrs” kapitāldaļu kontrolpaketes nodošanu Veselības ministrijai. Tas ir saistīts ar valdības lēmumu kapitalizēt ārstniecības iestāžu valsts galvotā aizdevuma saistības, veicot savstarpējo norēķinu maksājumus ne vēlāk kā līdz šī gada janvāra beigām. Šis lēmums varētu skart kopumā ap 10 medicīnas iestādēm Latvijā, tajā skaitā Ludzas medicīnas centru.
Saeimas deputāti šā gada maijā vairāku Latgales novadu apmeklējuma laikā pārliecinājās, ka pierobežā televīzijas un radio signāls ir nevienmērīgs, turklāt dažviet ir problēmas arī ar mobilo sakaru un interneta pārklājumu. Tikmēr Istras pagasta iedzīvotāji min dažādus citus iemelus, kāpēc Latvijas sabiedriskos medijus pierobežā neskatās un neklausās.
Jēkabpils dzīvnieku patversmē pašlaik tiek uzturēti vairāk kā pussimts bezsaimnieka suņu un kaķu. Pateicoties Jēkabpils un tuvāko pagastu cilvēku atsaucībai un ziedojumiem, patversme ar katru gadu tiek ne tikai labiekārtota, bet arī paplašināta. Gan svētku reizēs, gan ikdienā patversmē iegriežas labdari un brīvprātīgie palīgi.
Lai aizsargātu jaunās eglītes un priedītes no meža dzīvnieku postījumiem, katru gadu AS "Latvijas Valsts meži" apsaimniekotajos mežos jaunaudzes apstrādā ar dažādiem aizsardzības līdzekļiem, kas atbaida lielos meža zvērus. Šogad mežu speciālisti izmēģina jaunu aizsardzības metodi - kociņu apstrādi ar nemazgātu aitas vilnu, ko pa šķipsnai uztin uz koku galotnēm. Plānots, ka ar jauno metodi Zemgalē un Latgalē apstrādās apmēram 30 hektārus jaunaudzes.
Latvijā ir daudzas pilsētas, kurās mācību iestādes atrodas to lielo maģistrālo ceļu tiešā tuvumā, ko autopārvadātāji izmanto tranzītam. Skolēniem ik dienu nākas šķērsot šos augstas intensitātes satiksmes lielceļus. Lai samazinātu satiksmes negadījumos bojāgājušo bērnu skaitu Latvijā un lai bērni justos droši uz ielas un ceļa, lai zinātu, kā pareizi tos šķērsot, septembrī tika aizsākta vēl nebijusi satiksmes drošības kampaņa “Apstājies. Paskaties. Pamāj.” Šonedēļ šādas mācību stundas norisinājās arī vairākās Latgales skolās.
Atzīmējot Zemessardzes 25. gadadienu, pavisam nesen klajā nākusi kāda īpaša Otrajam Zemessardzes novadam veltīta grāmata "Latvijas sargu sirdspuksti". Grāmata sevī apkopo daudzu Latvijas karavīru, zemessargu, jaunsargu dzīvesstāstus un atmiņas.
Ludzā ir uzsākta Gaismas dārza izveide. Projekts ar neparastu nosaukumu paredz labiekārtot kādu degradētu teritoriju pilsētas nomalē. Plānots, ka jaunizveidotā parka apzaļumošanu varētu veikt paši iedzīvotāji, ziedojot dažādus koku un krūmu stādus. Pilsētnieku domas attiecībā uz šīs idejas realizāciju dalās.
Pirms desmit gadiem Ludzas slimnīca - līdzīgi kā citas slimnīcas Latvijā - saņēma valsts galvotu aizdevumu jaunu telpu izbūvei. Šodien statusu mainījušās aprūpes slimnīcas “Ludzas Medicīnas centrs” parādsaistības ir vairāk nekā 4 miljoni eiro. Valdība pieņēmusi lēmumu ar nākamo gadu pārņemt ārstniecības iestāžu valsts galvoto aizdevumu atmaksu.
Ludzas pilskalns ir gan pilsētnieku, gan tūristu iecienīta vieta. Taču laika gaitā pirms vairāk kā 500 gadiem celtās pilsdrupas pakļaujas vides ietekmei un pamazām drūp. To ir ievērojuši vietējie cilvēki, kuru īpašumi atrodas pilskalna pakājē, to atzīmē arī speciālisti. Tāpēc novembrī novada Ludzas novada domes deputāti ir apstiprinājuši “Pilskalna attīstības stratēģiju” tuvākajiem gadiem, iekļaujot tajā gan pilsdrupu konservāciju, gan pilskalna teritorijas labiekārtošanu.
Pēc Latvijas Radio vasarā izpētītā, ka līdz ar augstajām maksām par kapuvietām Latgalē iznīkst ģimenes kapu kultūra, nu Ludzas novada pašvaldība atkārtoti izvērtējot situāciju un nolēma krasi samazināt izmaksas par kapavietu iegādi un rezervēšanu.
Dzīvi un sadzīvi kopumā 700 pagasta iedzīvotājiem Salnavā nodrošina dažas ēkas pagasta centrā - skola, divi veikali, baznīca un, protams, kultūras nams. Tieši kultūras nams ir daudzfunkcionālākais, tāpēc, iespējams, svarīgākais. Vietējie iedzīvotāji tur nāk ne vien pēc kultūras, bet tur atrodas arī vietējā pagasta pārvalde, tur var saņemt ārsta konsultāciju, uzšūt jaunu kleitu, kā arī saposties pasākumam kosmetologa kabinetā.
Ludza ir viena no tām pilsētām, kurā līdz šim nav bijis sava baseina, tomēr par tāda nepieciešamību runāts jau vairākus gadu desmitus. Tā kā tuvākā iespēja apmeklēt baseinu ir vien nepilnus 30 kilometrus attālajā Rēzeknē, arī bērni peldētprasmi skolā apgūt nevar.
Līvānu novadā ir saglabājies rets satiksmes līdzeklis - pārceltuve pāri upei. Kopumā tādas Latvijā ir trīs, un divas no tām Līvānu novadā. Pārceltuve "Līvāni – Dignāja" savieno abus Daugavas krastus. Tas ir vistaisnākais ceļš no Latgales uz Zemgali, un vietējie ir vienisprātis, ka abas pārceltuves nepieciešamas ne tikai kā satiksmes līdzeklis, bet arī kā tūrisma un izklaides objekts.
Vēl no padomju laikiem Zilupē aktīvi audzēti zirgi. Pavisam nesen Zilupes zirgaudzētava pārgājusi jaunu saimnieku rokās, kas pierobežā plāno ne tikai attīstīt savu saimniecību, aktīvi iesaistoties novada tūrisma dzīvē, bet arī rīkot Latvijas mēroga zirgu sacensības.
Otrdien, 1.novembrī, pirmizrādi piedzīvos vēsturiskā spēlfilma par padomju laika deportācijām “Melānijas hronika”. Filmas tapšanas procesā iesaistījušies simtiem cilvēku, tostarp no Latgales. Filmas uzņemšanas laiks Pildas iedzīvotājiem, kas galvenokārt piedalījušies masu skatos, palicis spilgtās atmiņās un dāvājis neaizmirstamus iespaidus.
Rēzeknē pašvaldība iecerējusi restaurēt 20.gadsimta sākumā celtu vēsturisku ēku pašā pilsētas centrā, kas pašlaik atrodas kritiskā stāvoklī un jau ilgstoši netiek izmantota.
Par pēdējo gadu desmitu problēmu visā pasaulē kļūst bērnu veselība jeb slimošanas biežums un slimību smagums. Skaudro statistiku atklāj Latvijas skolu sporta stundu apmeklējums.
Lai arī pēdējos gados aizvien vairāk cilvēku ar īpašām vajadzībām ar valsts un Eiropas Savienības (ES) atbalstu tiek aktīvāk nodarbināti, Latgalē aptaujātie uzņēmēji uzskata, ka valsts atbalstam šādai iniciatīvai tomēr vajadzētu būt lielākam. Taču uzrunātie uzņēmēji ir atturīgi nodarbināt cilvēkus ar garīga rakstura traucējumiem.
Pašlaik Latvijā ir tikai trīs oficiālas dzīvnieku apbedīšanas vietas. Latgalē tādas joprojām nav nevienas. Daugavpilī, ņemot vērā stihisko dzīvnieku apbedīšanas vietu parādīšanos, dzīvnieku kapu jautājumu ir sākts risināt, savukārt citos Latgales novados un pilsētās, lai arī likums nosaka pašvaldībām organizēt mājdzīvnieku apbedīšanas vietas, mīļdzīvnieki joprojām tiek apglabāti mežos, pļavās, savos un citu īpašumos.
Rugāju novada vidusskolā, kur mācās nedaudz vairāk nekā 200 audzēkņu, jaunajā mācību gadā audzēkņi, sākot no 7. klases, tiek ēdināti pēc zviedru galda principa. Skolēni paši izvēlas, ko un kādā daudzumā ēst. Pašlaik notiek jaunās ēdināšanas sistēmas novērtēšana. Paši skolēni ar jauno kārtību ir apmierināti.
Lai veidotu pievilcīgāku un drošāku vidi sev apkārt un samazinātu ietekmi uz apkārtējo vidi, Ludzas novada pašvaldība katru gadu pavasarī un rudenī organizē vides sakopšanas akciju „Tīrības dienas”. Šajā laikā iedzīvotājiem ir iespēja bez maksas atbrīvoties no uzkrātajiem atkritumiem, novietojot tos speciālos oranžos konteineros. Pilsētnieki šādu pašvaldības iniciatīvu vērtē atzinīgi un novērojuši, ka pilsētā stihisko izgāztuvju skaits ir samazinājies.
Nobeigumam tuvojas Latgales speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) izveides process, un tā savu darbu varētu sākt nākamgad. Ar jaunās SEZ palīdzību plānots veicināt reģiona attīstību, piesaistīt investīcijas un radīt jaunas darba vietas.
Rudens ir ne vien ražas novākšanas laiks lauksaimniekiem, bet pēdējos gados arī aktīvs darba laiks likumsargiem, kas laukos vai siltumnīcās mēģina uziet briedumu sasniegušos nelegāli iesētos kaņepju stādus. Vasaras nogalē Latgalē atklātas septiņas marihuānas audzētavas – tikpat, cik pērn visa gada laikā. Četras no tām Ludzas novadā.
Palīdzēt sakopt māju, iegādāties produktus un zāles, nogādāt vecos cilvēkus uz publisko dušu, veikalu vai ārstniecības iestādi - šos un citus pakalpojumus veciem un vientuļiem iedzīvotājiem daudzviet piedāvā īpaši izveidotas mobilās brigādes.
Rēzeknes autoosta pasažieriem tika slēgta jau pērnā gada rudenī. Jau vairākus gadus autoostas ēka bija kritiskā stāvoklī, un tās īpašnieks “Marno J” remontdarbus uzsāka vien pēc pašvaldības atkārtota pieprasījuma. Šobrīd darbi tuvojas noslēgumam, un vietējā pašvaldība cer, ka autoosta pasažieriem tiks atvērta jau oktobrī. Tikmēr uzrunātie autoostas apmeklētāji pauž neapmierinātību par ieilgušajiem remontdarbiem.
