Iedzīvotāji Latgalē īstenos savas idejas vides un sadzīves uzlabošanai

Neskatoties uz pēkšņām pārmaiņām ikdienas dzīvē, ko nesusi vīrusa pandēmija, četru Latgales novadu iedzīvotāji apņēmīgi rakstījuši projektus, lai piedalītos ikgadējā mazo projektu konkursā "Iedzīvotāji veido savu vidi". Kopumā atbalstītas 28 Latgales iedzīvotāju iniciatīvas, piemēram, apkārtējās vides labiekārtošana, telpu ierīkošana dažādām aktivitātēm, tērpu darināšana mākslinieciskajiem kolektīviem.

Iedzīvotāji Latgalē īstenos savas idejas vides un sadzīves uzlabošanaiIveta Čigāne
    Preiļu, Līvānu, Aglonas un Vārkavas novadu iedzīvotāji šogad ieplānojuši īstenot daudzas, kaut arī nelielas idejas apkārtējās vides un sadzīves uzlabošanai. Iedzīvotāji labprāt grib veidot vidi kopīgām aktivitātēm un laika pavadīšanai, pašdarbības kolektīvi šuj jaunus skatuves tērpus un ne tikai. Šogad Viduslatgales pārnovadu fonds mazo grantu projektu konkursam saņēmis 42 projektu pieteikumus.

     

    Kā stāstīja iniciatīvas grupas "Mēs – Lazdāniem" vadītājs Dzintars Cimdiņš, nepilnu hektāru lielajā Lazdānu kapsētas teritorijā nolemts beidzot atrisināt atkritumu apsaimniekošanas problēmu.

    "Ideja radās jau sen, skatoties uz to, kā, realizējot līdzīgu projektus, tiek sakārtotas citas kapsētas, gribējās kaut ko darīt arī savas puses labā. Kapos ir zvanu tornis. Tas ir diezgan bēdīgā stāvoklī, un gribam to atjaunot. Arī ar atkritumiem mums ir problēmas. Tie tiek mesti uz blakus teritorijas, un tāpēc mēs gribam izgatavot divas atkritumu urnas, kur tos atkritumus varētu izbērt. Un tad jau pašvaldība mums nāktu pretī un to visu varētu izvest. Trešā problēma mums ir ūdens trūkums. Aka ir, bet kapu kalniņā ir ļoti sauss un ūdens tajā nav. Tāpēc mēs gribētu ierīkot tvertni ar ūdeni, lai tiem, kas atbrauc kapus sakopt, ūdens nav jāved no mājām," stāstīja Cimdiņš.

    Konkursā "Iedzīvotāji veido savu vidi" vārkavieši no pašvaldības saņēma 550 eiro, taču, lai segtu visu darbu izmaksas, vietējie iedzīvotāji nāks talkā gan ar savu līdzfinansējumu, gan būvniecībai nepieciešamajiem materiāliem.

    "Projektu es pats sagatavoju, runājām arī ar uzņēmējiem, kas mums tos darbus veiktu. Pārsvarā materiālus varētu iegādāties paši, samestos apkārtējie cilvēki, katram mājās kādi kokmateriāli ir. Bet tieši to darbu veikt mēs pieaicinājām vietējo uzņēmēju, kas piekrita. Mums pēc tāmes kopējā summa ir 690 eiro, 149 eiro mēs dosim paši," tā Cimdiņš.

    Savukārt Preiļu novadā politiski represēto biedrība "Likteņa ceļš" ir izlolojuši ideju par pastāvīga lielformāta šaha laukuma izveidošanu pilsētas parkā pie Preiļu 2. vidusskolas, atklāja biedrības valdes locekle Tekla Bekeša.

    "Tas ir stāsts divu gadu garumā. Pirms diviem gadiem Preiļu novada pašvaldība atbalstīja lielformāta šaha figūru izgatavošanu. Divus gadus šahu spēlējām pretī Preiļu muižas kapelai, paši apzīmējot bruģi un izveidojot šaha laukumu. Šī spēle bija ļoti labi pieprasīta, un, tā kā šis projekts bija plānots tieši vides sakārtošanai Preiļu novadā, tad arī izdomājām, ka mēs sadarbībā ar Preiļu 2. vidusskolu varētu realizēt šādu projektu un izveidot stacionāro pamata laukumu no divkrāsaina bruģa. Tad mums katru dienu vai katru otro dienu nebūtu jāzīmē šaha laukums," norādīja Bekeša.

    Mazo projektu finansējumu nodrošina Preiļu, Līvānu, Aglonas un Vārkavas pašvaldības katra savu iespēju robežās. Kā atklāja nodibinājuma "Viduslatgales pārnovadu fonds" valdes locekle Evija Gurgāne, šogad konkursa vērtēšanas komisija kopumā varēja apstiprināt 28 projektus.

    "Tie projekti ir ļoti dažādi. Cilvēki grib sakārtot vidi, iekārtot atpūtas vai saieta vietas, veikt kādu telpu remontu vai baznīcu apkārtnes sakopšanu, vai kāda vides objekta uzstādīšanu. Arī kādu radošu projektu realizēšanu. Otra daļa ir aktivitātes – kā, piemēram, Aglonā Goda saimnieču biedrība katru gadu cenšas organizēt kādus sabiedriskus pasākumus. Tas ir arī biedrības, kas pilsētas svētku laikā piedāvā dažādas aktivitātes vai meistarklases. Un trešā joma ir tā saucamie kapu projekti. Tās ir kapu sakopšanas talkas, kapu labiekārtošana, atkritumu izvešana," klāstīja Gurgāne.

    Četru novadu finansējums ir pieejams gan biedrībām, gan vienkārši kādai iedzīvotāju grupai, kuri ir izdomājuši kaut ko vērtīgu un paliekošu radīt savā apkārtnē.

    "Vai tas būtu pagasts vai pilsēta - viņi var pieteikties uz finansējumu, kas šogad ir 550 eiro. Viņiem arī ir jādod savs līdzfinansējums. Vismaz 10%. Parasti tas ir brīvprātīgais darbs vai materiāli, vai transporta izmaksas, ko viņi paši gatavi ieguldīt. Piemēram, šogad no visiem četriem novadiem ir iesniegti 42 projektu pieteikumi. Visaktīvākais ir Līvānu novads. Projektu naudas pietiek tikai 10 projektiem, bet iesniegts bija 18. Tad var rēķināt, ka gandrīz katrs otrais projekts tikai tiek atbalstīts. Nav tā, ka katrā novadā ir vienāds atbalstīto projektu skaits, jo katra pašvaldība piedalās ar tik lielu finansējumu, kādu uzskata par vajadzīgu vai iespējamu. Piemēram, Vārkavas novadā var atbalstīt tikai trīs projektus, Aglonas novadā – piecus, bet Preiļu un Līvānu novadā pa desmit projektiem," norādīja nodibinājuma "Viduslatgales pārnovadu fonds" valdes locekle.

    Projektu ieviešanas laiks ir līdz šī gada 31. oktobrim.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti