Latgales pusē šo kaitēkļu perēkļi konstatēti Lubānas mitrāja teritorijā, taču daudz mazākā daudzumā tie sastopami arī citos egļu mežos.
Izrādot egļu audzi ar eglēm, kas palikušas bez mizas Varakļānu novadā Vecumu meža masīvā, ''Latvijas Valsts mežu'' Madonas iecirkņa mežkopis Vilnis Otvars skaidro, ka šo audzi jau sākuši postīt mizgrauži, kuru vaboles barojas un attīstās galvenokārt parastajās eglēs. Jaunu koku medībās mizgraužu vaboles izlido maija pirmajā dekādē.
“Šeit mēs redzam egļu audzīti, kur mizgrauzis jau ir ieperinājies. Maza mizgraužu ligzda, kur ir gan sausie koki, kuriem miza jau ir nokritusi. Tepat mēs varam apskatīties vēl zaļajos kokos, vai tur nav kāds iemitinājies, jo par mizgraužu klātbūtni liecina tā saucamie koku milti pie sakņu kakla, jo mizgrauzis urbjot kokā ejas, pa aliņām dzen laukā to produktu, ko ir pārstrādājis, kas arī izskatās kā milti,” mežkopis stāstīja.
Otvars atklāja, ka pēdējā laikā kā viens no mizgraužu savairošanās iemesliem tiek minētas klimata pārmaiņas – siltās ziemas un lietainās, vējainās vai tieši pretēji – sausās vasaras, kas novājināja koku sakņu sistēmu: “Novājinātie koki izdala specifisku smaržu. Mizgrauzis to jūt, un uz šo koku lido. Tievos kokus tas nebojā, viņš bojā kokus 40 – 50 gadu vecumā”.
“Ja kokā ieurbušies daži kukainīši, tie nekādu lielu ļaunumu nevar nodarīt. It sevišķi veselam kokam. Lai koku nobendētu ir vajadzīgi vismaz četri tūkstoši vaboļu,” skaidroja Otvars.
Arī Viļakas novadā Aivara Vanaga privātajā mežā, lai arī pavisam nelielā daudzumā, bet tomēr ir sastopami egļu audžu kaitēkļi - astoņzobu mizgrauži. Taču meža īpašnieks uzskata, ka, savlaicīgi veicot vējgāžu un meža sakārtošanu kopumā, no šī bīstamā kaitēkļa invāzijas ir iespējams izvairīties.
“Tas ir ekonomiski vispostošākais kaitēklis Latvijas mežiem. Esmu mežā katru dienu – pirmkārt, ir jāpievērš uzmanība vēja gāztiem kokiem. Ja mežā ieraugi kādu vēja nolauztu koka galotni, tad skaidrs, ka tur būs problēmas. Es izgāztās egles, kas man bija, izzāģēju un mazdēls pat nomizoja baļķus,” stāstīja Vanags.
Mizgrauža izplatību var ierobežot feromonu slazdu lietošana, svaigi invadētu koku ciršana un ķeramkoku metode. Ka uzsvēra Valsts meža dienesta meža aizsardzības inženieris Vasīlijs Kolačs, efektīvākā metode ir sanitārā kailcirte, taču tikai tad, ja nocirstos kokus no meža izved pēc iespējas ātrāk.
“Pašlaik, veicot iepriekšējo gadu analīzi un pētot tagadējo situāciju, visbīstamākā situācija ir Gaujas Nacionālajā parkā. Tur sakarā ar visiem ierobežojumiem diezgan labi bija saglabājušies egļu meži. Tātad arī kukaiņiem tur bija pietiekami daudz ko ēst. Otra vieta, kur ir sarežģīta situācija, ir Lubāna mitrājs. Rēzeknes, Ludzas un Balvu pusē situācija nav tik traģiska,” komentēja Kolačs.
Astoņzobu mizgrauzis pēdējos gados ir savairojies arī citās Eiropas valstīs. Latvijā cīņai ar šo kaitēkli Zemkopības ministrijas Meža departaments strādā pie egļu aizsardzības plāna. Savukārt meža īpašniekus aicina apsekot savā īpašumā esošas 50 gadus un vecākas egļu audzes un aizpildīt speciālu anketu, kas atrodama Valsts meža dienesta mājaslapā.
