Panorāma

Valsts varētu kompensēt algas privātajā sektorā

Panorāma

Ārsti neiesaka Covid-19 antivielu testus

Pabeigts novadu reformas projekts

Komisija pabeidz darbu pie novadu reformas projekta – plāno veidot 42 pašvaldības

Ar jaunu nosaukumu novadam un 42 pašvaldībām līdzšinējo 119 vietā Saeimas atbildīgā komisija beigusi darbu pie jaunā administratīvi teritoriālās reformas projekta. Tagad savs vārds būs jāsaka Saeimai, kurai, lemjot par jauno novadu veidošanu, nāksies izšķirt arī vairākus strīdīgus jautājumus.

ĪSUMĀ:

  • Atbildīgā komisija pabeidz darbu pie novadu reformas projekta.
  • VARAM piedāvāto 39 pašvaldību vietā akceptē 42 vietvaras.
  • Veidos Saulkrastu novadu, Jelgavu un Ventspili neapvienos ar novadiem.
  • Arī Ogrei, Valmierai un Jēkabpilij būs valstspilsētas statuss.
  • Daugavpils un Ilūkstes novadus apvienos Augšdaugavas novadā.   
  • Jūlijā pilsētas statusu saņems Iecava un Koknese.
  • Mārupei, Ādažiem un Ķekavai doti divi gadi, lai tās kļūtu par pilsētām.
  • Ulbrokas vai Ropažu novads? Par nosaukumu izšķirsies Saeima.  
  • Komisijā noraidīts priekšlikums par Sēlijas novada veidošanu.
  • Varakļānu novads paliks Madonas novadā Vidzemē.
  • Opozīcija aicina likumu galīgajā lasījumā skatīt pēc ārkārtējās situācijas beigām.

Likumprojekts noteic, ka Latvijas Republiku iedala valstspilsētu pašvaldību teritorijās un novadu pašvaldību teritorijās. Savukārt novada teritorijas iedala pilsētās un pagastos. Jauno novadu teritorijas, novada pilsētas un novada pagastus paredzēts noteikt likumprojekta pielikumā.

Komisija pabeidz darbu pie novadu reformas projekta – plāno veidot 42 pašvaldībasJānis Kincis

Tāpat jaunais likumprojekts noteic, ka Latvijā kā apdzīvotās vietas ir pilsētas, ciemi, mazciemi un viensētas, savukārt pilsētas plānots iedalīt valstspilsētās un novada pilsētās.

Valstspilsētas statusu plānots noteikt Daugavpilij, Jelgavai, Jēkabpilij, Jūrmalai, Liepājai, Ogrei, Rēzeknei, Rīgai, Valmierai un Ventspilij. 

Izmaiņas reformas virzībā vēlējās īstenot vairāki deputāti, tas viņiem izdevies daļēji. Visvairāk priekšlikumu iesniedza Viktors Valainis no Zaļo un Zemnieku savienības, kas pašlaik ir Latvijas vietvarās visplašāk pārstāvētais politiskais spēks.

Atbildīgās ministrijas sākotnējo ieceri Latvijā veidot 39 pašvaldības Saeimas komisija koriģēja, palielinot šo skaitu par trijām.

Iecerēts veidot jaunu  Saulkrastu novadu, bet valstpilsētas statusu piešķirt Jelgavai un Ventspilij, neapvienojot šīs pilsētas ar novadiem.

Lēmumu nepievienot šīm pilsētām novadus saista ar koalīcijas piekāpšanos opozīcijas prasībām, lai pagūtu īstenot savu plānu pieņemt reformas likumu gadu pirms pašvaldību vēlēšanām, kas paredzētas nākamā gada jūnijā. Pēc tam ambīcijas uz atsevišķas pilsētas pašvaldības statusu pieteica arī Jēkabpils, taču tās netika atbalstītas.

Valstpilsētas statusu saskaņā ar atbildīgās komisijas lēmumu plānots piešķirt arī Ogrei, Valmierai un Jēkabpilij, to teritorijas saglabājot kopā ar novadiem, kā bija paredzēts ministrijas plānā.

Turpmāk Daugavpils un Ilūkstes novadi veidos vienu Augšdaugavas novadu. Šādu nosaukumu rosināja piešķirt abas minētās pašvaldības, tādējādi aizstājot iecerēto Daugavpils novada nosaukumu.

No nākamā gada pirmā jūlija pilsētas statusu saņems Iecava un Koknese, bet Mārupei, Ādažiem  un Ķekavai dots divu gadu laiks, lai tās kļūtu par pilsētām.

Jautājumu par Ulbrokas novada nosaukuma aizstāšanu ar Ropažu novada nosaukumu deputāti atstāja Saeimas ziņā, komisijas sēdē to nepārskatot.

Komisijā tika noraidīts priekšlikums par Sēlijas novada veidošanu.

Savukārt Varakļāni par spīti iebildumiem, kādi bija, skatot projektu otrajā lasījumā, paliks pie Madonas novada Vidzemē, nevis Latgalē, kā to bija lūguši vairāki kultūras darbinieki.

Saeimas komisija otrdien, 12. maijā, pabeidza darbu pie reformas projekta, kuram iesniegti vairāk nekā 300 priekšlikumu. 

Valaiņa ieskatā novadu sadalījums Saeimas gala lēmumos vēl varētu mainīties.

“Ir vairākas teritorijas, par kurām lēmumu vēl izteiks Saeima, piemēram, Lielvārde, Kandava, Jēkabpils, Jēkabpils rajons, arī Ikšķile, tie būs tie jautājumi, kur domas varētu dalīties, tāpat par Ropažu novada domes nosaukumu, vai tie būs Ropaži vai Ulbroka,” sacīja Valainis.

Pēc deputāta domām, administratīvi teritoriālo reformu joprojām pavada ļoti liela neskaidrība, kas notiks ar attālākām teritorijām, kādi būs novadu sadarbības mehānismi un kā Rīga sadarbosies ar tuvējiem reģioniem. Tas vērtējams kā visas Latvijas teritoriālā iedalījuma lielākais jautājums, kas palicis neatbildēts.

“Tie daži novadi un dažas pilsētas, kas ir izmainītas, nemaina šīs reformas pamatbūtību. Tā ir tikai un vienīgi pārzīmēta karte. Līdz ar to šī reforma ir lemta neveiksmei. Pieredze no reformas 2009. gadā rāda, ka, atliekot uz vēlāku laiku svarīgus lēmumus, piemēram, par otrā līmeņa pārvaldības līmeņa vai zemāka līmeņa pārvaldības līmeņa izveidi, tas pēc tam nenotiek,” norādīja Valainis.

Saeimas opozīcija aicina projektu galīgajā lasījumā izskatīt pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas,

lai ikvienam interesentam būtu iespēja ne tikai sekot līdzi reformas izskatīšanas gaitai, bet arī klātienē piketēt pie Saeimas nama.  

“Administratīvi teritoriālo reformu var salīdzināt ar ilgi skrietu ultramaratonu. Komisijā kopumā vairāk nekā 120 darba stundās ir izskatīti vairāk nekā 800 priekšlikumi. Šī ultramaratona stafetes kociņu gaida jau citas gadiem apspriestas un arī jau iesāktas reformas, piemēram, slimnīcu un skolu tīkla sakārtošana, kas tagad varēs virzīties daudz raitāk,” noslēdzot darbu pie pašvaldību reformas likumprojekta, pauda Administratīvi teritoriālās reformas komisijas priekšsēdētājs Artūrs Toms Plešs (“Attīstībai/Par!”).

Plānots, ka iedzīvotāju kopīgās identitātes stiprināšanai un kultūrvēsturiskās vides saglabāšanai un ilgtspējīgai attīstībai pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm – Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai – regulē atsevišķs likums, kas Ministru kabinetam (MK) jāizstrādā līdz šī gada beigām. Pēc tā pieņemšanas valdībai sešu mēnešu laikā būs jāapstiprina latviešu vēsturisko zemju un kultūrvēsturisko kopienu dzīves telpas ilgtspējīgas attīstības plāns, informēja Saeima.

Valsts un pašvaldību kopīgu funkciju realizēšanai paredzēts izveidot Kurzemes, Zemgales, Rīgas, Vidzemes un Latgales administratīvos reģionus. To statusu un darbības nosacījumus plānots noteikt atsevišķā likumā, kas MK būs jāizstrādā līdz 2021. gada 1. janvārim un jāiesniedz izskatīšanai Saeimā.

Paredzēts, ka 2021. gada pašvaldību vēlēšanas Centrālā vēlēšanu komisija izsludinās jaunajās administratīvajās teritorijās, un ar jaunievēlētās pašvaldības domes pirmo sēdi, kas plānota nākamā gada 1. jūlijā, izbeigsies visu bijušo pašvaldību domju pilnvaras.

Jaunā pašvaldība būs novadā iekļauto līdzšinējo pašvaldību institūciju, finanšu, mantas, tiesību un saistību pārņēmēja.

Likumprojekts uzliek pienākumu atbildīgajai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai līdz šī gada 30. septembrim izstrādāt metodiku pašvaldībām jaunveidojamo novadu darbības uzsākšanai.

KONTEKSTS:

Martā Saeima otrajā lasījuma atbalstīja novadu reformu. Pirms galīgā lasījuma politiķi vienojās par lielo pilsētu pārdēvēšanu par valstspilsētām. Reformā iecerēts pašvaldības definēt trīs kategorijās: valstspilsētas, novadi ar valstspilsētām un novadi. 

Atbildīgā ministrija piedāvā noteikt, ka valstspilsētas ir Daugavpils, Jelgava, Jēkabpils, Jūrmala, Liepāja, Rēzekne, Rīga, Valmiera un Ventspils. Vēlāk panākta vienošanās šim sarakstam pievienot arī Ogri. Savukārt Ventspili un Jelgavu iecerēts neapvienot ar blakus esošo novadu.

Latvijā saistībā ar reformu notika plaši protesti. Par reformu vēl jābalso trešajā, galīgajā lasījumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt