Rēzeknes novadā atputekļo grants ceļus

Lai mazinātu putekļu daudzumu, Rēzeknes novada pašvaldība jau vairāku gadu garumā veic grants ceļu un ielu apstrādi ar putekļu absorbentu – kalcija hlorīdu. Sausā laikā dzīve putekļaina ceļa vai ielas malā kļūst par īstu pārbaudījumu, tāpēc iedzīvotāji, kuru mājas atrodas šādās vietās, atzinīgi vērtē pašvaldības rīcību.

Rēzeknes novadā atputekļo grants ceļusIveta Čigāne

    Iestājoties siltam un sausam laikam, grants ceļi sāk putēt. Tas ir īsts pārbaudījums iedzīvotājiem, kuru mājas atrodas šāda ceļa vai ielas malā. Rēzeknes novada Dricānu pagasta pārvaldniece Diāna Saksone no savas pieredzes zina, cik daudz problēmu rodas, dzīvojot šādā vietā.

    “Mēs dzīvojam valsts ceļa Dricāni–Pilcene malā. Mana māja atrodas apmēram 250 metrus no ceļa, un līdz ar to mēs to putekļu mākoni tik ļoti neizjūtam, kā tas ir maniem kaimiņiem, kuri dzīvo burtiski 20 metru attālumā no ceļa. Vasarā tas putekļu mākonis burtiski aprij viņu pagalmu. Katrs ar to cīnās, kā var. Viens no kaimiņiem gar ceļa malu ir sastādījis egles. Cilvēks tādā veidā cenšas pasargāt gan savus laukus, gan mājas. Mūsu ceļa galā ir ezers, kur brauc atpūtnieki. Ir kapi, uz kuriem arī brauc cilvēki.

    Līdz ar to satiksmes intensitāte ir liela un putekļu ir ļoti daudz - visas pļavas ir baltas," saka Saksone.

    Rēzeknes novadā jau vairāku gadu garumā, cīnoties ar grants ceļu putēšanu, pašvaldība izmanto ceļu apstrādi ar mitruma adsorbentu kalcija hlorīdu. Dricānu pagastā šogad no 40 pašvaldības ceļiem, kuru kopgarums ir 54 kilometri, apstrādāts pusotrs kilometrs. Tā pārsvarā ir Dricānu ciemata teritorija.

    “Šie posmi ir tajās vietās, kur ceļa malās ir dzīvojamās mājas, lai cilvēkiem putekļi nesagādātu problēmas. Pērn iedzīvotāji izteica atzinību, jo šī atputekļošana ir ievērojami paaugstinājusi komforta līmeni. Vairs neesot tā kā agrāk, kad pagalmā nevarējis izkārt veļu - putekļi bija briesmīgi, un tagad ir daudz labāk," norāda Saksone.

    Rēzeknes novada Maltā šogad atputekļotas 14 ciema ielas. Pagasta pārvaldnieks Vitālijs Skudra uzskata, ka ceļu apstrādes darbi uzsākti savlaicīgi, ņemot vērā laika apstākļu prognozes, un pabeigti jau līdz Lieldienām.

    “Kopējais pašvaldības ceļu garums mums pagastā ir 46 kilometri, un notiek tie darbi, kas saistīti ar atputekļošanu. Pašā ciematā atputekļots nav daudz, tie ir 7,6 kilometri, bet lauku teritorijā ir 27,8 kilometri. Tas darbs nav no smagajiem un arī izmaksas nav lielas. Pēc mūsu aplēsēm tie ir 155 grami absorbenta uz kvadrātmetru, tas sanāk 10,8 centi uz vienu kvadrātmetru," saka Skudra.

    Rēzeknes novada pašvaldībā lielāko daļu ceļu tīklu sastāda tieši grants ceļi, un jau vairāku gadu garumā tos apstrādā ar mitruma absorbentu, un pašlaik viss liecina, ka pagaidām tā ir visiedarbīgākā metode cīņā ar putekļiem. Kā uzsver Rēzeknes novada komunālinženieris Alberts Kindzulis, kalcija hlorīds uzsūc gaisā esošo mitrumu un piesaista to grants segumam, tādējādi novēršot grants ceļu putēšanu.

    “Vajadzība nav īpaši liela, jo apdzīvotība pie ceļiem ir pārsvarā ciematos.

    Tāpēc ceļi atputekļoti vairāk tieši apdzīvotās vietās. Kopējais atputekļoto ceļu garums ir 27 kilometri. Protams, tiek apstrādāti ceļi arī pie tām viensētām, kas ir tiešā tuvumā pie pašvaldības ceļiem, kur ir intensīvāka satiksme," stāsta Kindzulis.

    Absorbenta iedarbības laiks pēc atputekļošanas ir no trim līdz sešiem mēnešiem. Kā uzsver Kindzulis, tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, piemēram, no transporta intensitātes, ieklātā materiāla daudzuma uz vienu kvadrātmetru, laika apstākļiem, kā arī ceļa kvalitātes. Protams, labākais risinājums būtu apstrādāt visus novada grants ceļus, bet tik daudz līdzekļu pašvaldības rīcībā pašlaik nav.

    “No sākuma brauc greiders, uzirdina ceļa virskārtu un pēc tam ar sāls kaisītāju, ko izmantojam ziemas sezonā, uzkaisa kalcija hlorīdu. Ceļš izskatās, kā tikko nolaistīts. Šogad ļoti labi tas ir redzams, jo apkārtējie ceļi put, bet šie ceļi neput nemaz," skaidro Kindzulis.

    Rēzeknes novada pašvaldība savu grants seguma ceļu atputekļošanai šogad iztērējusi nedaudz vairāk kā 40 000 eiro.

    Darbi veikti 27 kilometru garumā. Savukārt ''Latvijas Valsts ceļi'' ir ieplānojuši, ka šogad viņu atbildībā esošie grants ceļi visā valstī ar kalcija hlorīdu tiks apstrādāti 200 kilometru garumā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti