Eiro fokusā

RTU aicina pieteikties mācībām par klimata pārmaiņu ietekmi un to novēršanu

Eiro fokusā

Kas notiek ar Liepājas SEZ statusa uzņēmumiem un kā tos ietekmē krīzes situācija

Lauksaimniecībā trūkst gan kvalificēta darbaspēka, gan palīgstrādnieku

Lauksaimniecībā trūkst gan kvalificēta darbaspēka, gan palīgstrādnieku

Ārkārtējās situācijas laikā, kad Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumu dēļ daļa cilvēku uz laiku ir zaudējuši darbu, Zemkopības ministrija aicina izmantot iespēju rast darbu lauku saimniecībās un uzņēmumos. Daļa Latvijas lauku saimniecību izjūt darbaspēka trūkumu un piedāvā gan pastāvīgu, gan sezonas darbu dažādās lauksaimniecības nozarēs. Arī Latgalē trūkst ne tikai apmācītu un profesionālu strādnieku, bet arī palīgstrādnieku. 

Latgalē lielākais augļu un dārzeņu audzētājs ir zemnieku saimniecība "Lukstiņmājas", kas atrodas Rēzeknes novadā. Kā uzsvēra saimniecības vadītāja Ruta Ķipure, ārkārtējā situācijā valstī, kad līdzās ar citiem pandēmijas ierobežošanas pasākumiem tikušas slēgtas skolas, saimniecība jau nes zaudējumus.

"Mēs audzējam dārzeņus. Tie ir kartupeļi, burkāni, sīpoli. Šajā laikā noiets ir samazinājies, jo mēs  ļoti daudz strādājam ar izglītības pārvaldēm.

Tās ir skolas un bērnudārziņi ne tikai Rēzeknes novadā, bet arī Ludzā, Viļānos, Varakļānos. Noiets ir apstājies. Meklējam citu, bet pagaidām ne īpaši veiksmīgi," klāstīja Ķipure.

Viņa atklāja: lai arī Latgalē gribētāju strādāt fizisku darbu nav daudz, līdz šim saimniecība ir iztikusi ar vietējo darbaspēku.

"Mūsu saimniecībā ir 100 hektāru lauksaimniecībā izmantojamās zemes, un mēs nodarbojamies ar graudu audzēšanu un atklātā lauka dārzeņu audzēšanu. Pastāvīgi strādājam pieci cilvēki un, protams, ņemam klāt strādniekus. Mēs strādniekus cenšamies meklēt caur Nodarbinātības valsts aģentūru (NVA), liekam sludinājumus.

Uz lauka vai glabātuvēs strādniekus vēl var atrast, bet, ja papildus vajadzīgs ir traktorists vai kāds kvalificēts strādnieks, tādu gan ir diezgan grūti atrast,"

stāstīja saimniecības vadītāja.

Gan lielāki, gan mazāki lauksaimnieki darbaspēka trūkumu valstī ir izjutuši jau visu pēdējo gadu laikā. Graudkopībā un lopkopībā vairāk nepieciešami kvalificēti strādnieki, un tie ir visbiežāk vietējie cilvēki. Savukārt lielākie ogu, augļu un dārzeņu audzētāji jau vairākas sezonas ir izmantojuši viesstrādnieku darbu. Tagad, kad ieviesti dažādi ierobežojumi, lauksaimnieki ir nobažījušies par šāda darbaspēka izmantošanas iespējām.

"Daļa ir pastāvīgie strādnieki, kas visu cauru gadu strādā, bet viena daļa - viesstrādnieki. Es zinu, ka lielākās saimniecības aicina ārzemju, pārsvarā Ukrainas strādniekus. Visbriesmīgākais laiks mums ir tieši ražas vākšanas laiks, kad jāsāk lasīt ogas, novākt kāpostus un puķukāpostus. Tad ir vislielākais sastrēgums, jo, piemēram, 15 hektāru lielā zemeņu saimniecībā vajadzīgi apmēram 200 strādājošie uzreiz. Uz mellenēm pat 300 cilvēku vajadzīgs uz tādām lielām platībām, kas mums jau Latvijā izveidojušās.

Vienīgā iespēja, ko mēs darījām tāpat kā visas Eiropas Savienības valstis, aicinājām viesstrādniekus. Kā būs šogad, es nezinu,"

atzina Augļkopju asociācijas valdes priekšsēdētāja Māra Rudzāte.

Biedrības "Zemnieku saeima" pārstāvis Mārtiņš Trons uzsvēra, ka ārkārtas situācijas laikā, kad daudzi iedzīvotāji palikuši vai paliks bez darba, saņem dīkstāves pabalstu no valsts, ir nepieciešams rast iespēju ļaut viņiem uz atvieglotiem noteikumiem strādāt, tostarp arī  lauksaimniecībā.

""Zemnieku saeima" Zemkopības ministrijā ir paudusi viedokli par to, ka sezonas  laukstrādnieka, sezonas darbinieka atvieglojums būtu jāpiemēro uz citām nozarēm, kas ir augkopība un lopkopība, un tāpat arī uz citām sfērām. Mēs skatāmies uz Latvijas ekonomiku kopumā un, ja, piemēram, cilvēks, kurš saņem šo dīkstāves pabalstu, kas ne vienmēr būs 700 eiro, var gadīties, ka kāds saņems arī 200 vai 300 eiro, par šādu naudu nespēs uzturēt ģimeni. Tāpēc no  mūsu puses nāca  priekšlikums, ka šiem cilvēkiem būtu jāļauj strādāt arī  dažādus palīgdarbus. Dienu, divas vai trīs dienas nedēļā uz šo te atviegloto nosacījumu pamata, ar samazināto nodokļu likmi. Tāds pats princips, kā nodarbinot sezonas laukstrādnieku," stāstīja Trons.

Šobrīd NVA ir reģistrēts ap 700 aktuālo brīvo darba vietu lauksaimniecības jomā. 2020. gada lauku darbu sezonā saskaņā ar aplēsēm dārzkopības un augļkopības nozares vien varētu piedāvāt darbu līdz pat 2000 cilvēku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti