Latvijā aptuveni 10% skolēnu katru mācību gadu priekšlaicīgi pamet skolu. “PuMPuRS” paredzēts, lai palīdzētu grūtībās nonākušajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem no 5. līdz 12. klasei.
Problēmas saasinās
Nelielajā Rugāju novadā Latgalē ārkārtas situācijā palīdzība tiek sniegta 25 riska grupas skolēniem. “Šobrīd ir tā, ka viss notiek attālināti un arī sociālā pedagoga konsultācijas notiek attālināti. Jāsaprot arī tas, ka,
mācoties attālināti, skolēnam ir lielāks risks domāt par mācību pārtraukšanu,
jo nākas saskarties ar dažādām problēmām un ir arī lielāks stress. Un ir tādi priekšmeti, kur mācību viela bez pedagoga klātbūtnes ir daudz grūtāk izprotama. Ļoti svarīgi, ka šajā laikā tiek organizētas “PuMPuRS” konsultācijas arī attālināti, lai tomēr motivētu šos bērnus, iedrošinātu un arī atbalstītu, kad tas ir nepieciešams. Galvenokārt darbs notiek caur lietotni “WhatsApp”, sazinoties caur e-pastu, sazvanoties arī caur e-klasi,” skaidro Daira Janiša, Rugāju novada sociālā pedagoģe.
Viņa novērojusi, ka šajā projektā iesaistītajiem audzēkņiem vēl pirms pandēmijas bija grūti saplānot mācībām laiku, atdalīt to no ikdienas lietām. Tagad šī problēma ir pieaugusi. Neizpaliek arī attālināto mācību stundu kavējumi un kā sekas – nesekmīgas atzīmes.
“Trauksmi ceļ jau paši pedagogi, un viņi man ziņo, kad sākas kādas problēmas ar šiem bērniem. Vai nu viņi mazāk piedalās šajā attālinātajā darbā, vai arī kaut kur ir nozuduši, un pedagogs nezina kur, jo skolēns viņam nav devis nekādu ziņu. Arī paši skolēni zvana un saka, ka viņiem ir radušās problēmas, ka viņi nesaprot, ko darīt un kā rīkoties,” stāsta Janiša.
Šādās situācijās sociālā pedagoģe palīdz skolēniem plānot sekmju labošanas grafikus, lai mazinātu nesekmīgo atzīmju un kavējumu skaitu, turpina sociālā pedagoģe. “Es palīdzu viņiem sastādīt konsultāciju grafiku, kā viņi varētu izlabot tās atzīmes. Šiem riska bērniem ļoti daudziem ir tā, ka viņiem ir kādas kavētās stundas un viņi ir iekavējuši, dabūjuši daudzas nesekmīgas atzīmes un paši īsti nesaprot, ar kuru atzīmi sākt.
Līdz ar to viņi paši, bez kāda cita iniciatīvas īsti negrib sākt darboties, jo zina, ka sekmes būs grūti izlabot,” stāsta Janiša.
Palīdz mācību motivācijā
Projekta “PuMPuRS” koordinatore Rugāju novadā Ieva Sīle piekrīt, ka ārkārtas situācijā attālinātā apmācība rada stresu un neziņu daudziem skolēniem un arī viņu vecākiem.
“Atbalsta personāls skolās ir sociālais pedagogs, un tiek sniegtas konsultācijas gan latviešu valodā, gan matemātikā, kā arī piesaistīts pedagoga palīgs. Ārkārtas situācijas laikā ir ļoti svarīgi sniegt attālināto atbalstu. Visvairāk tiek izmantots sociālā pedagoga atbalsts, kurā tiek sniegts emocionāls atbalsts, jo skolēns izjūt daudz stresa, un šī situācija ir jauna, nesaprotama. Tā ir arī palīdzība mācību motivācijas ziņā,” stāsta Sīle.
Projekts paredz dažādus atbalsta veidus skolēniem un pedagogiem. Rugāju novadā, tāpat kā vairākos citos Latgales novados, pandēmijas laikā viens no projektā paredzētajiem ekonomiskajiem atbalsta veidiem – bezmaksas ēdināšana –šobrīd netiek nodrošināts.
“Mums Rugāju novada pieciem skolēniem agrāk bija nodrošināta ēdināšanas – launaga – izmaksa. Šajā ārkārtas situācijas laikā mēs to nenodrošinām, jo šīs izmaksas ir ļoti minimālas. Un, tā kā esam lauku teritorija, tad [piegādes] izmaksas būtu daudz lielākas. Tā kā pašvaldība sniedz finansiāli ekonomisku atbalstu un sedz dažādas izmaksas, tad mēs nolēmām, ka mūsu ekonomiskais atbalsts netiek sniegts šajā laikā,” skaidro Sīle.
Atbalsta arī Covid-19 laikā
Projekta “PuMPuRS” pārstāve Liene Bērziņa atklāj, ka, iestājoties ārkārtas situācijai, projekta darbība uz laiku tika apturēta. Taču jau marta beigās tika atrasts risinājums, kā skolēniem nodrošināt gan konsultācijas, gan sniegt ekonomisko palīdzību.
“23. martā projekts atsāka sniegt attālinātās individuālās konsultācijas gan mācību priekšmetos, gan psihologa un sociālā pedagoga konsultācijas. Tas tika darīts, izmantojot dažādus digitālos risinājumus, un ļoti daudzas skolas šo iespēju izmantoja un turpināja strādāt attālināti. Ja runājam par ekonomisko atbalstu, tad tā arī ir ļoti būtiska projekta sastāvdaļa, jo daudziem bērniem ir ekonomiskie riski, kas kļūst par pamatu mācību pārtraukšanai.
Tāpēc 31. martā radām iespēju atsākt ekonomiskā atbalsta sniegšanu, proti, ēdināšanu tiem skolēniem, kuriem individuālā atbalsta plānā tas bija paredzēts.
Šajā gadījumā bija jāizvērtē situācija, lai neiznāktu tā, ka tiek piešķirts dubultais finansējums šim ekonomiskā atbalsta veidam. Proti, ja kaut kādā veidā skolēns jau ir saņēmis šo atbalstu ēdināšanai, tad no projekta to vairs nodrošināt nevar. Tāpēc ir izglītības iestādes, kas to nenodrošina. Un jāņem arī vērā, ka tiem, kas agrāk ir nodrošinājuši ēdināšanu, ne visiem ir iespēja pielāgoties jaunajiem apstākļiem,” stāsta Bērziņa.
Atbalsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas samazināšanai paredzēts grūtībās nonākušajiem vispārizglītojošo skolu skolēniem no 5. līdz 12. klasei un profesionālo skolu audzēkņiem no 1. līdz 4. kursam. Līdz pērnā gada beigām projektā sniegts atbalsts vairāk nekā 20 000 izglītojamo. Individuālā atbalsta plāni tika izstrādāti vairāk nekā 30 tūkstošiem audzēkņu. Projekts turpināsies līdz 2023. gadam.
