Ar velosipēdu pa seno demontēto dzelzceļu no Rīgas līdz pat Pleskavai

Tuvākā gada laikā no Rīgas līdz Pleskavai plānots izveidot jaunu “zaļo” velomaršrutu. Tūrisma maršruts, kura garums ir 400 kilometri, stiepsies gan pa bijušo dzelzceļa līniju, gan pa vietējiem ceļiem. Pašreiz Viļakas novadā, kas arī viens no šī projekta dalībniekiem, bijušā dzelzceļa vietā tiek ierīkoti ar velosipēdu izbraucami celiņi.

Ar velosipēdu pa seno demontēto dzelzceļu no Rīgas līdz pat PleskavaiIveta Čigāne

    Šobrīd Viļakas novadā dzelzceļa līnija, pa kuru agrāk traucās kravas un pasažieru vilcieni, pārtop par ceļu kājāmgājējiem un velosipēdistiem. Novadpētniece Maruta Brokāne cer, ka vēsturiskais dzelzceļš, kas savienoja Ziemeļlatgali un Rīgu, sekmējot tūrisma attīstību, varbūt pēdējo reizi  izlīdzēs Ziemeļlatgalei.

    "Platsliežu dzelzceļš ir izveidots 1902. gadā. Sāka būvēt šo dzelzceļu ar mērķi izmantot Ziemeļlatgales mežus. Pirmā pasaules kara laikā šo līniju savienoja ar līniju Sita-Gulbene. Un tālāk šī līnija tika savienota ar dzelzceļa līniju Rīgas virzienā," saka Brokāne.

    Ideja atdzīvināt agrāk tik nepieciešamo un populāro dzelzceļu, piedodot tam jaunu veidolu, nav jauna. Taču, kā uzsver Viļaka novada tūrisma un informācijas centra vadītāja Inese Matisāne, pašlaik

    Latgalē top pirmais šāda veida “zaļais” dzelzceļa velomaršruts.

    "Ceļš būs pa bijušo dzelzceļa līniju. Tas daudzviet ir saglabājies. Protams, bez sliedēm. Tas tiks attīrīts, labiekārtots un tūristam – Latvijas dabas mīļotājam, Latvijas izzinātājam, kuru interesē kaut kas vairāk -, šis maršruts varētu būt ļoti interesants. Viļakas novadā kopā būs 35 kilometri tieši pa veco dzelzceļu. Tas sanāk no Kupravas, iekļaujot gan Kupravas dzelzceļa staciju, gan bijušo Žīguru dzelzceļa staciju, tālāk dodoties līdz bijušajai Mežvidu pamatskolai. Tie būs 17 kilometri mūsu novadā. Tālāk no Mežvidus pamatskolas maršruts nogriezīsies jau pa grants ceļu, dosies caur Borisovas ciemu un Viļaku tālāk uz Vientuļu robežkontrolpunktu. Tie arī būs 17 kilometri," norāda Matisāne.

    Kad Viļakas pusē sāka būvēt dzelzceļu, tā sliedes netika liktas caur Viļaku, bet gan caur muižai piederošajiem lielajiem mežiem, lai vieglāk varētu izvest un pārdot kokmateriālus. Tā gan Viļaka, gan Balvi palika sāņus no dzelzceļa līnijas.

    Tāpēc tagad tūristiem kā galvenais produkts tiks piedāvāta unikālā pierobežas novada daba.

    "Mums tas dzelzceļš vēsturiski ir gājis vairāk pa lauku teritoriju, un to tūrisma objektu tuvumā ir tā mazāk, tāpēc, apsekojot trasi, es pievērsu vairāk uzmanības dabas vērtībām. Žīguru pagasts mums ir viens no mežainākajiem novadā - 86% teritorijas aizņem meži. Netālu ir Egļevas mežniecība. Un tā meža tēma posmā Žīguri–Kuprava arī tiks attēlota un parādīta," skaidro Matisāne.

    Par īpašiem objektiem tiek uzskatītas dzelzceļa staciju ēkas, kur vēl pirms nepilniem 20 gadiem pulcējās pasažieri, lai ar vilcienu Rīga–Pitalova dotos uz Rīgu vai kaimiņzemi Krieviju, bet 90. gados Viļakas novada ļaudis varēja izmantot pasažieru vilcienu Rīga–Ieriķi–Vecumi , Rīga–Pļaviņas–Vecumi, Pļaviņas–Žīguri pakalpojumus. Tāpat dzelzceļš tika izmantots kravu pārvadājumiem.

    "Pēdējais vilciens ar kokmateriālu kravu no Žīguriem uz Gulbeni izbrauca 2001. gadā. Tad tika slēgta arī dzelzceļa stacija. Bet dzelzceļa sliedes tika demontētas 2005. gadā," pauž Matisāne.

    Lēnām minot velosipēda pedāļus pa kādreizējo dzelzceļu, aktīva dzīvesveida cienītāji varēs turpat maršrutā uzzināt gan vēsturiskus faktus, gan viesu māju adreses.

    "Lai būtu tie vēsturiskie iespaidi un varētu iztēloties, kā tas ir bijis agrākos laikos, tiks arī marķēta trase ar kilometru stabiņiem, kur kilometra atzīme būs uz īsākiem dzelzceļa gulšņiem. Būs arī informatīvie stabiņi ar norādēm uz dabas objektiem, gan interesanti vēsturiski fakti . Gan Kupravā, gan Žīguru stacijā tiks izvietoti informatīvie stendi. Tur būs mazāki, bet Viļakā būs lielāks informatīvais stends," teic Matisāne.

    Tā kā jaunais pārrobežu velomaršruts paredz iespēju paceļot arī pa Krievijas pierobežu, tad ceļotājiem būs jāņem vērā, ka

    atvieglota robežšķērsošana velotūristiem nav paredzēta.

    "Mēs jau tos tūristus pa mežiem nevaram laist, negribot apgrūtināt robežsargu darbu, tāpēc vieglāk bija šo maršrutu virzīt uz Vientuļu robežkontrolpunktu. Es domāju, ka tas būs tāpat kā visiem, jāpērk vīza. Bet tie, kas gribēs atbraukt varbūt tikai līdz Vientuļiem, tiem jārēķinās, protams, ar to, ka 2 kilometru attālumā no robežas ir jāpiesaka caurlaide un, arī esot 30 kilometru pierobežas joslā, ir jābūt līdzi pasei," uzsver Matisāne.

    Šī iecere tiek realizēta pārrobežu projekta ietvaros “Zaļais ceļš Rīga–Pleskava”. Tā vadītāja Vineta Zeltkalne atklāj, ka maršruts, kas šķērsos vairāku pašvaldību teritorijas Latvijas pusē, plānots kā drošs gan gājējiem, gan velobraucējiem, un dažādās vietās šis maršruts savienosies ar citiem apskates cienīgiem objektiem, dabas takām un velomaršrutiem.

    “Latvijas pusē tas sākies Ogres novadā un ies līdz Ērgļiem, un tad būs savienojošais posms pa dažādiem zemes un asfalta ceļiem, kas aizies līdz Gulbenei. No Gulbenes tas ies tālāk pa veco dzelzceļa līniju Gulbene–Pitalova, aizies līdz Viļakai un caur robežkontroles punktu tālāk uz Krieviju. Krievijas pusē viņš gan ies pa reģionālajiem ceļiem un arī pa mežiem. Kopā sanāk ap 400 kilometri, ja skaita to maršrutu no Rīgas līdz Pleskavai," informē Matisāne.

    Darbus plānots pabeigt līdz nākamā gada augusta beigām.

    Kopējās projekta izmaksas ir aptuveni 800 tūkstoši eiro.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Saistītie raksti
    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti