Šopavasar zemniekiem būs atļauts nošaut 1000 zosis

Daudzviet Latvijā novēroti masveidā atlidojuši gājputnu bari, tostarp arī zosis, kas pēdējos gados nodara vislielākos postījumus graudaugu, zirņu un pupu sējumiem. Lai arī lauksaimnieki izmanto dažādus putnu atbaidīšanas līdzekļus, pērn tiem nodarīto zaudējumu apmērs sasniedzis 2 miljonus eiro. Dabas aizsardzības pārvalde šogad pirmo reizi izsniedz zemniekiem atļaujas nošaut noteiktu skaitu zosu - kopumā tie būs 1000 putni.

Šopavasar zemniekiem būs atļauts nošaut 1000 zosisIveta Čigāne

    Ņemot vērā šī brīža siltos laika apstākļus, lielākajā daļa Latvijas notiek intensīva gājputnu migrācija, kas šogad ir sakritusi ar situāciju, kad ziemājus neklāj sniega sega, tādēļ zosis sējumos uzturēsies ilgāk un izmantos tur pieejamo barību.

    Barkavas novada zemnieks Edgars Zeps kopā ar ģimeni apsaimnieko 900 hektāru zemes. Viņš atklāj, ka migrējušie putni nereti rada neatgriezeniskus postījumus sējumiem. Tā kā Edgara Zepa saimniecība atrodas starp Lubāna ezeru un Teiču purvu, arī šogad zemnieks ir nopietni satraucies gan par ziemāju sējumiem, gan par pākšaugu lauku likteni.

    “Visvairāk noposta pupas. Kā iesēj pupas, tā zosis izplūkā un nokniebj asnus. Tur jau nekas arī neataug. Tad tie lauki ir beigti. Tagad esmu nopircis lāzeru, zosis no tā baidās, bet lāzers dienā saulē nestrādā. Liekam karogus, bet tie karogi priekš prieka vairāk,” stāsta Zeps.

    Arī biedrība “Zemnieku saeima” ir izvērtējusi iespējamos pasākumus zosu nodarīto zaudējumu mazināšanai augkopībā un uzskata, ka esošie preventīvie pasākumi ir neefektīvi pret zosu atbaidīšanu no sējumiem. Kā uzsver “Zemnieku saeimas” valdes loceklis Mārtiņš Trons, komplektā ar putnu spēju atcerēties “bīstamās vietas” letālā atbaidīšana ir efektīvākais risinājums postījumu mazināšanā.

    “Tā ideja būtu nevis tādas pavasara medības klasiskajā izpratnē, bet testa variantā nomedīt atsevišķus īpatņus, lai zosis neatgrieztos uz šiem te laukiem, kur postījumi tiek nodarīti. Ņemot vērā, ka zoss ir pietiekami gudrs putns, varbūt turpmākajos gados mēs panāksim rezultātu, ka tas apdraudējums, tie zosu bari uz laukiem arī nelaidīsies,” norāda Trons.

    Ņemot vērā zemnieku pretenzijas, sējumu pasargāšanai no migrējošajām zosīm Dabas aizsardzības pārvalde izsniegusi atļaujas zemnieku saimniecībām izņēmuma kārtā migrējošās zosis atbaidīt ar šaušanas metodi. Taču kā uzsver pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode, pagaidām tas ir tikai sava veida eksperiments.

    “Visās Eiropas Savienības (ES) valstīs migrējošo putnu medības ir aizliegtas, un Latvija nav izņēmums. Vienlaikus Putnu direktīva, kas ir saistoša visām ES valstīm, nosaka vienādus principus, kādos gadījumos valstis var atļaut stingri kontrolētos apstākļos iegūt kaut kādas migrējošās putnu sugas. Šajā gadījumā jāizpildās vairākiem nosacījumiem. Ir jābūt situācijai, kad migrējošie putni nodara būtiskus zaudējumus un nav cita pieņemamas alternatīvas, tad mēs varam izsniegt atļauju putnu ierobežotai ieguvei,” skaidro Strode.

    Īsā laika posmā Dabas aizsardzības pārvaldē tika saņemti vairāk nekā 300 saimniecību pieteikumu zosu atbiedēšanai no sējumiem, veicot zosu šaušanu. Ņemot vērā lielo iesniegumu skaitu, iegūstamo zosu limitu un izvērtējot saimniecībās esošo kultūraugu sējumu platības, atļaujas izsniegtas vien 140 saimniecībām. Tām ļauts, atkarībā no saimniecības platības, nogalināt piecas līdz desmit zosis.

    Atļaujas nošaut zosis Dabas aizsardzības pārvalde izsniedza rindas kārtībā, kādā zemnieki bija pieteikušies uz to saņemšanu. Pašlaik visas atļaujas jau ir izsniegtas. Rudenī Dabas aizsardzības pārvalde vērtēs zosu nošaušanas metodes efektivitāti cīņā ar gājputnu nodarītajiem postījumiem lauksaimniekiem.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti