Nolietoto elektropreču ceļš uz pārstrādi sākas, nogādājot tās šķirošanas laukumā. Latvijā izveidoti vairāk nekā 50 šādu atkritumu šķirošanas laukumi, taču joprojām lielākā daļa veco elektropreču tiek krātas un uzglabātas mājsaimniecībās vai arī izmestas tam neparedzētās vietās. Iedzīvotāju izglītošanā, mainot elektropreču šķirošanas paradumus, un veco elektropreču savākšanā iesaistās gan vietējās pašvaldības, gan “Latvijas Zaļais punkts”.
Autora ziņas
Uzņēmums "Latvijas Energoceltnieks" un Rēzeknes pašvaldība nonākuši domstarpībās. Firma uzskata, ka par Rēzeknes Valsts 1. ģimnāzijas atjaunošanas darbiem dome nav samaksājusi teju miljonu eiro. Pašvaldība norāda, ka tas ir līgumsods par termiņu kavēšanu un nepilnībām būvdarbos. Uzņēmums uzskata, ka domei pašai jāuzņemas atbildība.
Pasaulē atšķirīgu reakciju izsaucis katoļu baznīcas galvas pāvesta Franciska paziņojums, ka viņš atbalsta viendzimuma pāru tiesības oficiāli reģistrēt savas attiecības. Seksuālās minoritātes to nodēvēja par vēsturisku brīdi, bet katoļu baznīcas konservatīvā spārna pārstāvji nebija priecīgi par sava līdera pozīciju.
Latgalē, pierobežas Viļakas novadā, saimnieciskās darbības veicējs Juris Supe ar vietējās pašvaldības atbalstu ir nolēmis turpināt dzimtas tradīciju un pievērsties ķiploku audzēšanai. Pērnā gada raža jau pārdota un par nopelnīto naudu iegādāta sēkla, ko šoruden stādīt hektāru lielā platībā. Ķiploku apstrādei iegādātais aprīkojums pirkts par pašvaldības piešķirto naudu un saviem līdzekļiem.
Ludzas novada pašvaldība ir saņēmusi mantojumā nepilnus 63 tūkstošus eiro. Savus uzkrājumus pašvaldībai novēlējis Lielbritānijā dzīvojušais novadnieks Juliāns Mekšs, kurš pēc Otra pasaules kara emigrējis uz ārzemēm. Testamentā stingri atrunāti noteikumi, kādām vajadzībām pašvaldība mantojumu drīkst izmantot. Neliela summa novēlēta arī Ludzas katoļu dievnamam.
Ar 1. septembri Līvānos ūdenssaimniecības tarifi pieauguši par 26,8%. SIA "Līvānu dzīvokļu un komunālajā saimniecībā", kas pieder Līvānu novada domei, skaidro, ka tarifa izmaiņas veiktas sakarā ar vairāku gadu garumā veiktajiem ūdenssaimniecības pārbūves un renovācijas darbiem. Aptaujātie līvānieši, lai arī atzīst, ka ūdens kvalitāte pilsētā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr jaunos rēķinus par septembri gaida ar bažām.
Divas dienas – piektdien, 25. septembrī, un sestdien, 26. septembrī, – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar Rēzeknes pilsētas domi un Latgales plānošanas reģionu organizē ikgadējo iespēju festivālu "Uzņēmēju dienas Latgalē 2020", kas šogad notiks jaunuzceltajā olimpiskajā centrā "Rēzekne" un norisināsies kombinētā klātienes–virtuālā formātā.
Noslēgušies valsts nozīmes ūdensnotekas ''Meirānu kanāls'' atjaunošanas darbi vairāk nekā 12 kilometru garumā. Veiktie būvdarbi palīdzēs samazināt plūdu apdraudējumu Ošupes, Barkavas, Murmastienes, Varakļānu un Dekšāres pagastā. Kanāls attīrīts no piesērējumiem, kas galvenokārt radušies pirms trim gadiem spēcīgo plūdu laikā. Kopējās darbu izmaksas ir 1,26 miljoni eiro.
Sestdien Viļakas novada Upītē jau deviņpadsmito reizi norisinājās ikgadējais latgaliešu mūzikas un dzejas festivāls “Upītes Uobeļduorzs”. Šogad pirmo reizi pasākums norisinājās ārpus vietēja tautas nama telpām – brīvdabas estrādē no salmu ruļļiem. Kad festivāls jau tuvojās noslēgumam, ap pusvienpadsmitiem vakarā, estrādē izcēlās ugunsgrēks.
Rēzeknes pašvaldībā būtu gatavi sākt bioloģiski noārdāmo atkritumu dalītu vākšanu, taču naudas trūkuma dēļ atkritumu pārstrādes iekārtas, kas jāuzstāda tuvākajā atkritumu pārstrādes un uzglabāšanas poligonā, joprojām nav iegādātas. Pilsētas mērs atzīst – tas var nozīmēt atkritumu apsaimniekošanas tarifa kāpumu.
Ir pabeigta pirms septiņiem gadiem sāktā Rēzeknes Olimpiskā centra būvniecība. Sestdien, 19. septembrī, tiek atklāta daudzfunkcionālās sporta arēnas ēka, ko veidos multifunkcionālā sporta zāle un ledus halle ar tribīnēm. Rēzeknē tiks attīstīti arī jauni sporta veidi – hokejs un daiļslidošana. Daudzfunkcionālās sporta arēnas kopējās izmaksas sasniedz 17 miljonus eiro, un, lai arī kompleksā jau no pirmdienas sāksies treniņi, pašvaldībai, lai norēķinātos ar būvniekiem, trūkst 2,5 miljonu eiro.
Jēkabpilī ekspluatācijā nodota gandrīz 14 miljonus izmaksājusī multifunkcionālā sporta halle, kuras būvniecība tika uzsākta pirms diviem gadiem. Tajā ir izveidota universāla sporta zāle basketbolam un volejbolam ar iespēju zāli transformēt publisku pasākumu rīkošanai, ierīkotas zāles trenažieriem, aerobikai, horeogrāfijai, uzbūvēta "B" kategorijas hokeja arēna.
Strauji mainīgie laika apstākļi daļai lauksaimnieku, jo īpaši lopkopībā iesaistītajiem, ir radījuši sarežģījumus nopļaut un novākt sienu vai zāles masu lopbarībai. Lai arī Latgalē laika apstākļi šovasar bijuši labvēlīgāki nekā citviet, gan Latgales, gan citu novadu lauksaimnieki atzīst, ka Zemkopības ministrijas pieņemtais lēmums par zālāju nopļaušanas un novākšanas termiņa pagarināšanu daudziem ļāvis izbēgt no soda sankcijām un mierīgi pabeigt lopbarības sagatavošanu saimniecībās
Latvijas Biškopības biedrībā atzīst, ka šī gada medus sezona Latvijā salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu nav bijusi tik ienesīga, kā cerēts. Tomēr tas neliecina par medus cenas kāpumu – tā visdrīzāk paliks iepriekšējo gadu līmenī. Arī Latgalē uzrunātie biškopji atklāj, ka šogad iegūtā medus daudzums ir mazāks nekā pērn. To apliecina arī Ludzas novada Isnaudas pagasta biškopis ar 30 gadu stāžu Vilis Matulis, kuram piemājas saimniecības pagalmā uzstādīti 50 bišu stropi.
Ludzā pēdējo gadu laikā tiek runāts par pašvaldības policijas izveidi. Pašlaik Ludzas un apkārtējos novados ar sabiedriskās kārtības nodrošināšanu nodarbojas vien Valsts policija, taču pašvaldībā uzsver, ka daudzu saistošo noteikumu kontrole ir arī pašvaldības kompetencē. Ludzas novada pašvaldībā jau no nākamā gada plāno izveidot pašvaldības policiju. Valsts policija un arī pilsētas iedzīvotāji šādu ieceri vērtē pozitīvi.
Latgalē vēl uz četriem reģionālajiem autoceļiem sākušies seguma atjaunošanas un pārbūves darbi, tostarp, virzienā uz Baltkrievijas, Lietuvas un Krievijas robežām. Autovadītājiem jārēķinās ne tikai ar braukšanas ātruma ierobežojumiem, bet arī ilgāku ceļā pavadīto laiku, stāstīja VAS "Latvijas valsts ceļi" Komunikācijas daļas vadītāja Anna Kononova.
Ministru kabinets, atbalstot pašvaldību investīciju projektus Covid-19 seku mazināšanai reģionos, lēma par gandrīz 28,5 miljonu eiro aizdevumu piešķiršanu pašvaldību investīciju projektiem, paredzot vietvarām arī jaunas iespējas saņemt kredītus. Pašvaldības plāno par šiem līdzekļiem uzlabot ceļus, siltināt izglītības iestāžu ēkas un nodrošināt darbavietu saglabāšanu. Piemēram, Ludzas novads ņem aizņēmumu vairāku pilsētas ielu pārbūvei, savukārt Rēzeknes pašvaldība ir pieteikusies aizņēmumam vienas ielas pārbūvei.
Šogad sešos mēnešos gandrīz divkārt pieaudzis ar speciālajām uztveršanas sistēmām konstatēto pārkāpumu skaits uz Latvijas austrumu "zaļās" robežas. Robežsardzē atklāj, ka pārkāpēji lielākoties ir tūristi, kuri pārkāpj pierobežas zonā noteiktos uzturēšanās noteikumus, bet vietējie pierobežas iedzīvotāji ir pietiekami informēti par noteiktajām prasībām.
Visu jūliju Mazā Ludzas ezera vidū uz plosta spēlē un dzied dažādi mūziķi, kurus var klausīties, brīvi iekārtojoties ezera abos krastos. Tas ir veids, kā Ludza cenšas piesaistīt viesus sarežģītajos pandēmijas apstākļos. Pilsētnieki un Ludzas viesi atzinīgi novērtējuši gan koncertus pie ezera, gan arī citas aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens.
Sešu gadu garumā Kārsavas novada pašvaldība ar biznesa ideju konkursa “Step up!” starpniecību palīdz novada jauniešiem uzsākt uzņēmējdarbību. Kārsavas novada Salnavā Kristīne Kroiče, kuras pamatdarbs ir saistīts ar medicīnu, pie savas mājas ierīkojusi stādaudzētavu, kur audzē un jau arī realizē pārsvarā ziemciešu stādus.
Rēzeknes pilsētas domē apstiprināti jauni “Sabiedriskās kārtības noteikumi”, kas tika pārstrādāti saistībā ar Administratīvās atbildības likuma stāšanos spēkā, kā arī papildināti ar jaunām uzvedības normām, kas pašlaik ir aktuālas pilsētā. Aptaujātie rēzeknieši kopumā atbalsta jaunizstrādātos noteikumus, jo uzskata, ka tie palīdzēs pilsētā nodrošināt kārtību, kā arī būs vieglāk risināt konfliktsituācijas ar iedzīvotājiem.
Cilvēki dažādi reaģē uz Covid-19 izraisīto krīzi, karantīnu un darbu attālināti. Rēzekniete Edīte Husare nu jau vairāku mēnešu garumā brīvdienās apceļo Latgali, fotografē interesantas vietas un publicē šo informāciju jaunizveidotajā “Instagram” kontā “Latgola” un citos sociālajos tīklos, tādējādi piedāvājot cilvēkiem gan virtuālo iespēju uzzināt informāciju par skaistām vietām, objektiem Latgalē, gan arī veido sava veida tūrisma maršrutus ar fotogrāfijām un nelieliem aprakstiem par to, ko Latgales novados ir vērts apmeklēt.
Zemeņu laiks šogad jau tuvojas nobeigumam. Zemeņu audzētāji atzina, ka vasara, kas daudzviet iesākās ar salnām un pat ar sniegu, nav bijusi īpaši labvēlīga zemenēm. Ogas esot sīkākas nekā citus gadus, un to nogatavošanos pāatrinājis karstais laiks jūnijā. Lielie zemeņu audzētāji satraucas, ka daļa ražas var palikt uz lauka.
Turpinās pērn uzsāktā Rēzeknes novada jaunā teritorijas plānojuma izstrāde. Šobrīd dokumenta otrā redakcija līdz 1. jūlijam ir nodota publiskajai apspriešanai. Viena no būtiskajām izmaiņām, kas skar gan vietējos iedzīvotājus, gan uzņēmējus, ir tas, ka nākotnē visā novada rūpnieciskajā teritorijā tiks atļauts attīstīt smago rūpniecību. Ar to gan nav mierā Rēzeknes Speciālās ekonomiskās zonas vadība, pašvaldībai savus iebildumus izteikuši arī uzņēmēji.
Latvijas lauksaimniecības organizāciju pārstāvji nav apmierināti ar Eiropas Savienības (ES) piedāvāto nākamās septiņgades finansējuma sadali un kopējās lauksaimniecības politikas finansējumu. Tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem joprojām nesasniedz 90% no ES valstu vidējo atbalsta līmeņa, un mērķis ir panākt līdzvērtīgus tiešmaksājumus ar citām ES valstīm. Latgalē uzrunātie lauksaimnieki vēlas Latvijā ne tikai lielākus tiešmaksājumus, bet arī lielāku atbalstu arī mazajiem zemniekiem.
Ludzāniete Ruta Zviedre pēdējo gadu laikā aizvien vairāk pievēršas dabas materiālu izmantošanai sadzīvē. Tagad, tuvojoties vasaras saulgriežiem, lielu daļu laika pavada mežā un pļavā, vācot visdažādākās zālītes, ziedus, koku zarus. No tiem viņa izgatavo ne tikai tradicionālās pirts slotas un slotiņas, bet arī uz senajām stellēm auž zāļu paklājus.
Covid-19 krīze ir ietekmējusi gan tūrisma nozari, gan mainījusi amatnieku un mājražotāju dzīvi. Ludzā ar mērķi piedāvāt amatniekiem un mājražotājiem iespēju realizēt savu produkciju pēc trīs mēnešus ilgās izolācijas, ir sākuši darboties amatnieku un mājražotāju tirdziņi. Sestdien Vecpilsētas laukumā jau notiek pirmais šāds pasākums. Kopumā savu produkciju pārdos vairāk nekā 30 mājražotāji un amatnieki.