Vairāk nekā 6000 – tieši tik cilvēku šobrīd Latvijā nedzīvo savās mājās, bet uzturas ilgstošas sociālas palīdzības un rehabilitācijas pašvaldības iestādēs jeb pansionātos. Lielākoties šādās iestādēs uzturas pensijas vecuma cilvēki un personas ar invaliditāti. Pašvaldībām šo iestāžu uzturēšana un līdzmaksājumu finansēšana veido ievērojamu daļu sociālā budžeta, jo lielākā daļa no pansionātos dzīvojošajiem paši nevar samaksāt visu summu par šo pakalpojumu.
Noslēdzoties apkures sezonai, daudzviet uz noteiktu laiku atslēdz karsto ūdeni uz profilaktisko darbu laiku. Pārsvarā tās ir dažas dienas, bet, piemēram, Rēzeknē tehniskie darbi ilgst no divām līdz pat trim nedēļām, savukārt Ludzā vasaras laikā karsto ūdeni atslēdz vispār. Vietējie iedzīvotāji pielāgojas situācijai, kā nu kurš prot.
Kārsavā, kur līdz šim nav bijis savs vienots novada muzejs, šobrīd ir uzsākts vērienīgs vēsturisko pētījumu cikls, ar mērķi nākotnē šādu muzeju izveidot. Piesaistot vairākus Latvijā zināmus pētniekus un domnīcu "Creative Museum", vietējā pašvaldība cer iegūt pilnīgu pārskatu par Kārsavas novadu no šīs vietas pirmsākumiem un līdz pat mūsdienām. Uz iegūto materiālu bāzes tad arī plānots veidot savu novada muzeju. Kārsavieši šādu ieceri atbalsta.
Rēzeknē vēl joprojām nav pabeigts izbūvēt Latgales kongresa simtgadei veltītās piemiņas vietu, kas oficiāli atklāta jau pirms mēneša. Solīto betona plākšņu, granīta pakāpienu un soliņu vietā apkārtējo teritoriju klāj dolomīta šķembas. Papildus jau piešķirtajiem 670 tūkstošiem eiro piemiņas vietas iekārtošanas pabeigšanai Rēzeknes dome piešķīrusi vēl 10 tūkstošus.
Salīdzinājumā ar dienu vidu, kad vēlētāju Rīgas un Jūrmalas vēlēšanu iecirkņos bija daudz, pievakarē balsotāju kļuva mazāk, vēsta Latvijas Televīzija (LTV) un Latvijas Radio (LR).
Rēzeknē pie kāda no pašvaldību vēlēšanu iecirkņiem novērotāji un vēlēšanu komisijas pārstāvji pamanīja aizdomīgas personas, kas, iespējams, uzpirkušas vēlētāju balsis. Informācija par notikušo nodota Drošības policijai.
Akciju sabiedrība “Latvijas Valsts meži” šogad ieguldījusi divus miljonus eiro meža ceļu sakārtošanā un jaunu ceļu izbūvē mežos Latgales reģionā. Turklāt tuvākajā laikā Latgales meža ceļos ieguldītais finansējums pieaugs.
Arī šopavasar Jēkabpils novada zemnieku saimniecības "Laši" laukus bija apsēduši gājputni, kas postījuši saimniecības pupu sējumus. "Lašu" saimnieks gan nolēma šoreiz tik viegli nepadoties un metās cīņā ar nelūgtajiem viesiem. Atbaidīt putnus saimniekam izdevās vien ar mednieku palīdzību.
Šogad darbu sāka Latgales speciālā ekonomiskā zona, un sadarbības projektā Ludzā radītas 20 jaunas darba vietas. Izveidots jauns šūšanas cehs, kas dod iespēju cilvēkiem strādāt arī ar padomju laikos iegūto šuvēja kvalifikāciju.
Beidzoties astoņus gadus ilgušajai tiesvedībai pret lietuviešu uzņēmumu “Latgales enerģija”, kas savulaik nodarbojās ar Rēzeknes pilsētas siltumapgādi, Rēzeknes pašvaldība atguvusi parāda atmaksu vairāk kā miljona eiro apmērā. Šos līdzekļus plānots ieguldīt uzņēmuma turpmākā attīstībā un siltumtrašu remontā. Tikmēr rēzekniešu parāds par piegādāto siltumenerģiju šobrīd pietuvojies 1,5 miljoniem eiro. Pašiem iedzīvotājiem maksa par apkuri šķiet par dārgu un komunālo maksājumu slogs – par smagu.
Jau nākamnedēļ Ludzā biedrības "Senpilsāta" telpās darbu uzsāks koka izstrādājumu rekonstrukcijas un restaurācijas darbnīca. Tajā ne tikai darinās dažādus koka izstrādājumus, bet meistari nodarbosies arī ar ēku vizuālo rekonstrukciju atbilstoši Latgales kultūrvēsturiskām tradīcijām. Darbnīcas izveidei kopumā bija nepieciešami 35 000 eiro, par šiem līdzekļiem tostarp iegādāti profesionāli kokapstrādes darba galdi un rokas instrumenti, stacionārā koksnes kalte un apkures krāsns.
Šonedēļ Rēzeknē atklāts Olimpiskā centra atklātais baseins. Tas būvēts ne tikai sportistu vajadzībām, bet arī kā daļa no atpūtas kompleksa. Kopējās baseina būvniecības izmaksas ir nedaudz vairāk par miljonu eiro. Vietēji iedzīvotāju viedoklis attiecībā uz jauno baseinu un tā lietderību atšķiras.
Rēzeknē piektdien, 5.maijā jau no paša rīta tiek ieskandināti Latgales kongresa pasākumi. Visas dienas laikā ir paredzēti dažādi pasākumi, to vidū svētku gājiens, plenārsēde, kā arī koncerts, kas notiks vakarā un turpināsies visu nakti.
Atkritumu apsaimniekošana gan lauku, gan pilsētu kapsētās joprojām ir aktuāls un tajā pašā laikā sarežģīts jautājums Kārsavas pusē. Ir kapsētas, kuras pieder pašvaldībām, un ir atdusas vietas, kas pieder baznīcu draudzēm. Tieši pēdējie atkritumu apsaimniekošanai un kapu uzturēšanai vāc naudu un paši rūpējas par kārtību. Pašvaldība sākusi cīnīties ar stihiskām izgāztuvēm.
Pagājušajās pašvaldību vēlēšanās austrumu pierobežas Zilupes novadā ar lielu pārsvaru uzvarēja politiskās apvienība “Saskaņas centrs” kandidāti. Viņi ieguva astoņas no deviņām deputātu vietām. Četru gadu laikā Zilupes novada vārds bieži izskanējis Latvijas informatīvajā telpā. Tiesa, visbiežāk publiskotā informācija bija saistīta tieši ar novada domes priekšsēdētāju Oļegu Agafonovu, precīzāk - ar viņa nepietiekamajām valsts valodas zināšanām.
Latvijā jau trešo reizi veiks lāču monitoringu. Lai arī iepriekšējo gadu pētījumi liecina, ka visā valsts teritorijā ik gadu uzturas nedaudz vairāk kā desmit lāči, iedzīvotāji un mednieki Latgalē diezgan bieži mana lāču pazīmes, kā arī ir satikuši pašus ķepaiņus. Šogad lāču uzturēšanās paradumu pētījumam kopumā tērēs ap 10 000 eiro.
“Latvijas Valsts ceļi” ir uzsākuši Rēzeknes dienvidu apvedceļa izpētes projektu. Pašreiz Rēzeknes pilsētu diennaktī šķērso ap 3500 automašīnu, ceturtā daļa ir kravas automašīnas. Lai samazinātu tranzīta satiksmes intensitāti pilsētā, plānota Rēzeknes dienvidu apvedceļa izbūve, kas gan varētu sākties tikai pēc 15 – 20 gadiem.
Jau maija sākumā Rēzeknē plānots atklāt piemiņas vietu un pieminekli veltītu 1917.gada vēsturiskajam notikumam – Latgales kongresam, kad pirms simt gadiem tika pieņemts lēmums par Latgales apvienošanu ar Vidzemei un Kurzemei, tādējādi dodot iedīgļus arī Latvijas valsts izveidei. Pats piemineklis ir jau gandrīz pabeigts, bet par uzrakstiem uz tā jau labu laiku notiek aktīvas diskusijas.
Vēl pirms dažiem gadiem uz Krieviju pierobežas iedzīvotāji brauca pārsvarā tikai pēc degvielas un cukura. Pateicoties pirms trīs gadiem ieviestajam robežšķērsošanas atvieglotajam režīmam, uz Krieviju un Baltkrieviju dodas aizvien vairāk pierobežas ciematu un pilsētu iedzīvotāju, lai savām vajadzībām iegādātos arī pārtikas produktus un medikamentus.
Lai pasargātu putnkopības nozari no iespējamās putnu gripas izplatības, šogad laikā no 1.marta līdz 1.jūnijam noteikts aizliegums turēt laukā vistas, pīles, zosis un citus mājputnus. Putnu turētājiem jāpastiprina biodrošība mājputnu novietnēs neatkarīgi no tā, cik liels ir mājputnu ganāmpulks. Uzrunātie zemnieki Latgalē lielākoties atzīst, ka par bīstamo putnu gripu un gaidāmajiem ierobežojumiem nemaz nav informēti.
Pirms desmit gadiem, pēc gandrīz piecpadsmit neatkarīgajā Latvijā nodzīvotajiem gadiem tika parakstīts robežlīgums starp Latviju un Krieviju. Viens no šīs vienošanās noteikumiem - Latvijai par labu lielajai kaimiņvalstij juridiski jāatsakās no pretenzijām uz bijušā Abrenes apriņķa sešiem pagastiem. Baltinavas novadā, kas kādreiz bija Abrenes apriņķa sastāvā, vietējie joprojām par to atceras un īpaši nožēlo dzelzceļa stacijas zaudējumu.
Balvu novada Briežuciema pamatskolā šogad mācās vien 23 bērni. Par skolas slēgšanu runāts jau vairākus gadus. Tomēr tādā gadījumā lielākā daļa skolēnu, visticamāk, mācības turpinātu pāris kilometrus attālajā kaimiņu novada Baltinavas vidusskolā. Taču februāra sākumā Balvu novada domes sēdē jautājuma par Briežuciema pamatskolas likvidāciju izskatīšana tika atlikta.
Aizvadītajā nedēļā sociālajā tīklā "Facebook" kādai jaunai ģimenei Rēzeknē, kam piešķirts pašvaldības dzīvoklis, tika aicināts ziedot ne vien mēbeles un sadzīves tehniku, bet pat tapetes. No ieraksta "Facebook" jāsecina – dzīvoklis piešķirts stāvoklī, kur ģimene ar diviem maziem bērniem dzīvot nevar.
Februāra nogalē spēkā stāsies paaugstinātais sadzīves atkritumu apglabāšanas tarifs Rēzeknes novadā reģistrētajā atkritumu apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “ALAAS” poligonā Križevņikos. Turpmāk kopējais atkritumu apglabāšanas tarifs pieaugs par 10 eiro par tonnu. Taču vietējās pašvaldības lēmušas pagaidām kompensēt šo sadārdzināšanos, lai iedzīvotājiem maksa nepieaugtu.
Nesen veiktajā pētījumā par ģimenes ārstu pakalpojumu ir pieejamību lauku teritorijās Valsts kontrole konstatējusi - 45 Latgales un Kurzemes pagastos nav ģimenes ārstu pieņemšanas vietu, turklāt 30 no tiem nav arī feldšeru punktu. Iedzīvotāji nepieciešamības gadījumā transportu nokļūšanai pie ārsta meklē pie kaimiņiem vai sauc ātro medicīnisko palīdzību.
Rēzeknē no 1.aprīļa plānots nodrošināt bezmaksas sabiedriskā transporta pakalpojumus tiem iedzīvotājiem, kuri savu dzīvesvietu būs deklarējuši Rēzeknes pilsētā, kā arī iegādājušies “rēzeknieša karti”. Par šādu negaidītu publisku Rēzeknes domes priekšsēdētāja paziņojumu ir pārsteigti vairāki domes deputāti.
Šobrīd Jēkabpilī nav savas sporta halles. Pilsētā attīstās daudz sporta veidu, taču treniņiem bieži vien tiek izmantotas vai nu pilsētas skolu sporta zāles, vai arī nomātas telpas novada teritorijā. Jau šoruden Jēkabpilī plānots uzsākt jaunas multifunkcionālās sporta halles būvniecības darbus. Pašlaik pašvaldībā lemj par topošās būves infrastruktūru un vietu, kur tā varētu atrasties.
Pēdējā laika traģiskie negadījumi Latvijā, kuros cietuši bez uzraudzības atstāti bērni, raisījuši plašas diskusijas gan speciālistu vidū, gan sabiedrībā. Lielākā daļa Latvijas Radio uzrunāto vecāku nebija gatavi atklāti runāt par situāciju savās ģimenēs – vai bērni tiek atstāti bez uzraudzības. To vecāku pieredze un viedokļi, kas piekrita atklāti runāt par šo jautājumu, atšķiras.
Krustpils pils jeb Krusta pils Jēkabpilī pirmsākumi meklējami 13.gadsimta pēdējā ceturksnī. Dažādos literatūras avotos norādīti vairāki pils celšanas gadu skaitļi, taču visbiežāk minēts 1237.gads. Šogad Krustpils pilij aprit 780 gadi. Par godu šim notikumam visa gada garumā Jēkabpils vēstures muzejs iecerējis organizēt dažādus pasākumus, kas būs veltīti pils vēsturei un ikdienai.
Rēzeknē nolemts ieviest atvieglojumus pirmspensijas un pensijas vecuma iedzīvotājiem braukšanai pilsētas sabiedriskajā transportā. No šā gada maija līdz pat oktobrim rēzeknieši vecumā virs 60 gadiem pilsētas sabiedriskajā transportā varēs braukt bez maksas.
Ar mērķi uzlabot Nacionālo bruņoto spēku (NBS) reaģēšanas spējas un nodrošināt efektīvu visaptverošu valsts aizsardzību, veido pastāvīgu bruņoto spēku apakšvienību Latgalē. Profesionālā dienesta kaujas atbalsta apakšvienību plāno izvietot Daugavpilī, Rēzeknē un Preiļos. Vietējo iedzīvotāju viedokļi par karavīru skaita palielināšanu Latgalē atšķiras.
