Ludzā ir uzsākta vērienīga Jaunsardzes apmācību bāzes pārbūve un teritorijas labiekārtošana. Jau nākamā gada vasarā Jaunsardzes apmācības, Valsts aizsardzības mācība Ludzas un apkārtējo novadu jauniešiem notiks par miljonu eiro pārbūvētajās ēkās un treniņlaukumā.
Aizvadītā gada laikā valsts finanšu institūcijas “Altum” subsīdiju “Balsts” mājokļa iegādei saņēmušas 500 daudzbērnu ģimenes. Šāda programma izveidota, lai palīdzētu ģimenēm ar trim un vairāk bērniem atrisināt tik ļoti aktuālo dzīvojamās telpas platības jautājumu, kā arī sniegtu atbalstu bankas aizdevuma pirmās iemaksas samazināšanai mājokļa iegādei vai būvniecībai. Subsīdija darbojas jau gadu. Visaktīvāk valsts piedāvāto atbalstu izmanto daudzbērnu ģimenes Rīgā un Pierīgā. Viskūtrāk subsīdijai piesakās Latgalē.
Adventes laikā, gaidot Ziemassvētkus, līdz decembra vidum Rēzeknes novada Viļānos norisinās radošā akcija “Adām siltām pēdiņām”. Tās laikā ikviens, kam zeķu adīšana nav sveša, tiek aicināts noadīt vienu vai vairākus zeķu pārus, ko Ziemassvētkos dāvināt mediķiem un vietējā pansionāta iemītniekiem. Bet tā kā adītāju atsaucība jau šobrīd ir visai liela, iespējams, adītās dāvanas ar „Eņģeļu pasta” starpniecību nonāks ne tikai Viļānu pansionātā, bet arī pie citu pansionātu iemītniekiem tuvākā un tālākā apkārtnē.
Jau nedēļu Jēkabpils reģionālās slimnīcas Ambulatoro daļu jeb poliklīniku var apmeklēt tikai pacienti ar vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu, vai arī ar pēdējo 48 stundu laikā laboratorijā veiktu Covid-19 testu ar negatīvu rezultātu. Kā notiek pacientu pārbaude, ierodoties poliklīnikā, un ko par jauno kārtību saka medicīnas iestādes apmeklētāji?
Rehabilitācijas centrs “Rāzna” ir vienīgais Latgalē, un pacientu pieprasījums pēc piedāvātajām procedūrām ir nemainīgi liels. Tajā pašā laikā Zosnas pils ēka, kur jau ilgus gadus atrados ārstniecības iestāde, pašlaik ir bēdīgā stāvoklī. Tāpēc gan mediķi, gan pacienti ar cerībām raugās uz Rēzeknes pašvaldības iecerēto apjomīgo ēkas remontu.
Lai mazinātu rindas uz vakcinēšanos Rēzeknē, 2. novembrī darbu uzsācis jauns vakcinācijas punkts, kurā strādās divas mediķu brigādes. Rēzeknē būs arī vakcinācijas autobuss, kā arī reģionos norit izbraukuma vakcinācija.
Pieaugot energoresursu cenām, virknē pašvaldību paaugstināsies arī rēķini par apkuri. Rēzeknē pašlaik ir zemākais apkures tarifs valsī, taču no nākamā gada tas ievērojami pieaugs. Sarežģītā situācijā atrodas Daugavpils, kur gāzes cenu kāpums pašvaldību spiež domāt pat par enerģētisko krīzi siltumapgādē.
Pirms diviem gadiem izstrādātais "Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2019.–2030. gadam" paredz dažādu gaisu piesārņojošo vielu, tostarp emisiju, kas rodas no decentralizētajām apkures iekārtām, samazināšanu. Rēzeknē, kas atzīta par vienu no trim pilsētām ar vissliktāko gaisa kvalitāti, ir apzināts šādu privātmāju skaits un arī iespēja privātmāju sektoram pieslēgties centralizētajai pilsētas apkures sistēmai.
Tūrisma pakalpojumu sniedzēji Latgalē atzīst: lai gan šī vasara objektīvu iemeslu dēļ nav bijusi tik veiksmīga kā pērn, tomēr tā nesusi jaunas prasības ne tikai pašiem ceļotājiem, bet arī tūrisma pakalpojumu sniedzējiem, liekot izmatot gan tehnoloģijas, gan mainīt arī ierasto darba ritmu.
Latgalē vēsturiski ir vislielākais bezdarba līmenis valstī. Taču tajā pašā laikā daudzi uzņēmēji sūdzas par kvalificētu strādnieku trūkumu. Lai arī Nodarbinātības valsts aģentūrā (NVA) uzsver, ka pēdējos gados darbu atrod ne tikai speciālisti un apmācības pabeiguši cilvēki, bet arī ilgstošie bezdarbnieki, līdz uzņēmumiem lielākoties nonāk strādnieki, kuri vēl papildus jāapmāca pašam darba devējam, bet darbiniekus ar pieredzi un augsti kvalificētus strādniekus uzņēmumi meklē pat ārzemēs.
Turpinoties saslimstības ar Covid-19 pieaugumam un hospitalizēto pacientu skaitam, lai nodrošinātu ārstēšanu lielākam Covid-19 pacientu skaitam, Covid-19 nodaļas atkal atvērtas arī mazajās reģionālajās slimnīcās. Situācijas ir dažādas, citviet jau tagad nodaļas ir pilnas un slimnieki vairs netiek uzņemti, citviet telpas ir un nodaļu varētu paplašināt, taču trūkst mediķu. Ārkārtas situācijā strādā arī Rēzeknes slimnīca.
Latvijā pamazām attītās sociālā uzņēmējdarbība, taču lielākais vairākums šādu uzņēmu atrodas Rīgā vai Pierīgā, savukārt Latgalē ir tikai 4% no visiem reģistrētajiem sociālajiem uzņēmumiem. Viens no tādiem ir atbalsta mājas "Brīvupes", kas Balvu novadā piedāvā kanisterapijas pakalpojumus.
Jau gandrīz divus gadus iedzīvotājiem ir pienākums reģistrēt un arī atbilstoši Ministru kabineta (MK) noteiktajām prasībām sakārtot savā īpašumā esošo kanalizācijas sistēmu, ja tā nav pievienota pilsētas centralizētajiem kanalizācijas tīkliem. Ludzas novada Kārsavā, lai arī decentralizēto kanalizācijas sistēmu reģistrs ir izveidots, iedzīvotāji nesteidz kārtot un reģistrēt savas sirsniņmājiņas.
Ar vairāk nekā 500 parakstiem šonedēļ Rēzeknes pilsētas domē iesniegta opozīcijas deputātu, Rēzeknes 5. vidusskolas skolēnu vecāku, absolventu prasība pārskatīt pirms nepilniem diviem gadiem pieņemto Rēzeknes domes lēmumu par Rēzeknes 5. vidusskolas reorganizēšanu par pamatskolu. Galvenās bažas – bez vidusskolas atstāts viens no Rēzeknes mikrorajoniem.
Kopš Rēzeknē ir parādījušies elektriskie skrejriteņi “Bolt”, pašvaldība saņem daudz sūdzību saistībā ar šī transportlīdzekļa neatbilstošu izmantošanu. Jaunieši, kas visbiežāk izmanto skrejriteņus, pārkāpjot ceļu satiksmes noteikumus un arī kompānijas izstrādātos noteikumus, nereti apdraud ne tikai gājējus un satiksmes drošību pilsētā, bet – pēc mediķu sniegtās informācijas – gūst traumas arī paši. Rēzeknes pašvaldība sadarbībā ar Valsts policiju plāno reidus un domā, kādā veidā panākt situācijas uzlabošanos.
Rudens ir tas laiks, kad uz ceļiem pieaug satiksmes negadījumu skaits, kuros iesaistīti meža zvēri. Speciālisti to skaidro gan ar bauru laika iestāšanos aļņiem un staltbriežiem, gan ar intensīvāku mazo dzīvnieku pārvietošanos barības meklējumos pirms ziemas miega. „Latvijas Valsts ceļu” sāktais pilotprojekts par zvēru atbaidīšanu uz ceļiem pagaidām nav uzlabojis situāciju, tāpēc autovadītājiem, it īpaši rīta un vakara stundās, uz ceļiem jābūt īpaši uzmanīgiem. Jāzina kā rīkoties, ja negadījums ir noticis.
Neskatoties uz nepārtrauktiem brīdinājumiem un aicinājumiem uzmanīties no krāpniekiem, kuri uzdodas par bankas darbiniekiem, Valsts policija joprojām saņem iesniegumus par izkrāptiem finanšu līdzekļiem. Tiesa, pēdējā laikā, lai arī ierosināto kriminālprocesu skaits nav kļuvis mazāks, aizvien vairāk iedzīvotāju atpazīst krāpšanas mēģinājumus un par to ziņo likumsargiem. Bankas aicina cilvēkus neizpaust personīgos datus un neielaisties sarunās ar viltus bankas darbiniekiem.
Sestdien, 11.septembrī, notiekošajās Varakļānu un Rēzeknes pašvaldību vēlēšanās Valsts policija (VP) abos novados ir reģistrējusi pa vienam priekšvēlēšanu aģitācijas noteikumu pārkāpumam.
Rēzeknes un Varakļānu novadā 11. septembrī notiks pašvaldību vēlēšanas, jo pēc Satversmes tiesas sprieduma tās tika atceltas, lai izlemtu jautājumu par Varakļānu novada patstāvību. Teritoriālās reformas gaitā jaunais Rēzeknes novads, kam tika plānots pievienot gan Varakļānu, gan Viļānu novadu, apvienojās tikai ar Viļāniem. Jaunais Rēzeknes novads jau ir izveidots, pašlaik te strādā pagaidu administrācija. Savukārt pēc 11. septembra vēlēšanām darbu uzsāks arī jaunievēlētie deputāti.
Ludzas piepilsētas ciematā Martiši novada pašvaldība, piesaistot Covid-19 krīzes pārvarēšanas līdzekļus, sākusi centralizētās kanalizācijas sistēmas izbūvi, jo ciemats ir blīvi apdzīvots un ne visiem iedzīvotājiem pietiks naudas, lai izbūvētu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām atbilstošu individuālu kanalizāciju.
Latgalē ir uzsākts nopietns darbs pie seno amatu un prasmju saglabāšanas. Realizējot vairākus projektus, biedrība "Ludzas amatnieks" ir uzsākusi dažādu seno prasmju un amatu meistaru apzināšanu un viņu prasmju un arodu digitalizāciju. Pašlaik apzināti 150 seno amatu pratēji, un līdz šā gada beigām par retāko un senāko amatu pratējiem taps astoņas mācību filmas.
Daugavpils dome gatavojas pieņemt lēmumu par Jaunatnes nodaļas likvidāciju. Strīdi un pat tiesu darbi par šīs nodaļas darbu un vadību notiek kopš 2019. gada. Jaunievēlētās domes vadība nodaļas likvidāciju pamato ar maz efektīvu darbu un pārāk lielo darbinieku skaitu.
Jūlija sākumā asins trūkums Latvijā bija tik dramatisks, ka slimnīcas jau brīdināja par iespējamu plānoto operāciju atcelšanu. Pašlaik situācija ir uzlabojusies, un Valsts asinsdonoru centrā asinis nonāk gan no stacionārajiem asins nodošanas punktiem, gan arī no izbraukumiem, kad mediķi paši dodas pie donoriem uz konkrētām apdzīvotām vietām. Kā sokas ar asins ziedošanu Latgalē?
Kopš pagājušās nedēļas personām, kuras ieceļo Latvijā, šķērsojot ārējo sauszemes robežu četrās robežšķērsošanas vietās – “Grebņeva”, “Terehova”, “Pāternieki” un “Silene” – ir jāveic Covid-19 tests. Testēšanu veic E.Gulbja un Centrālā laboratorija. Ieceļotāji Latvijā obligāto testēšanu uztver mierīgi, aptaujātos ieceļotājus vairāk satrauc testa cena.
Pārmērīgā sausuma un karstuma iespaidā lauksaimnieki Latgalē par pāris nedēļām agrāk sāk graudaugu novākšanu. Jaunās ražas apjomu un graudu kvalitāti pirms kulšanas prognozēt grūti, taču jau tagad esot skaidrs, ka vasarāju raža būs mazāka nekā pērn un arī graudu kvalitāte būs sliktāka.
Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijai (RTA) no valsts budžeta piešķirti vairāk nekā 530 tūkstoši eiro Inženieru fakultātes ēkas remontdarbiem. Jaunbūvētajai ēkai, kas ekspluatācijā nodota vien pirms septiņiem gadiem, konstatēti būtiski būvniecības defekti. Lai arī pašlaik turpinās tiesu darbi ar ēkas būvniecības uzņēmumu, jau tagad nepieciešams fasādes un jumta remonts, ko arī plāno veikt par valdības piešķirtajiem līdzekļiem.
Covid-19 pandēmijas periods ir ietekmējis radošo cilvēku profesionālo darbību, ikdienu, paradumus un ienākumus. Arī Latgalē krīzes laiku radošie cilvēki cenšas pārdzīvot, meklējot iespēju strādāt vairākos darbos, bieži vien ar kultūru nesaistītās sfērās. Radošo profesiju pārstāvji pandēmijas laikā nopietni izjutuši stingro ierobežojumu sekas un tagad, pamazām atgriežoties pie iespējas uzstāties klātienē, tomēr meklē iespējas nešķirot apmeklētājus vakcinētajos un nevakcinētajos.
Pirms trim gadiem Preiļu novada dome no SIA “Jēkabpils autobusu parka” iegādājās autoostas ēku. Tad arī tika sākts plānot, kā drīzākā laikā tikt vaļā no grausta pilsētas centrā. Situācija gan nav mainījusies līdz pat šai dienai, bet vietējie cilvēki joprojām gaida, ka autoosta un tās teritorija beidzot tiks sakārtota.
