Kultūrdeva

Kultūrdeva

Kultūrdeva

Gleznotājas Kristīnes Luīzes - Avotiņas nepieradinātā pieredze festivālā «Skaņu Mežs»

Divi «Pērkona» Juri par ekoloģisko manifestu – rokoratoriju

Ekoloģiskais manifests «Kā jūra, kā zeme, kā debess». Stāsta «Pērkona» mūziķi Juris Kulakovs un Juris Sējāns

Grupas “Pērkons” nupat pārizdotajā platē dzirdams restaurēts vecais rokoratorijas “Kā jūra, kā zeme, kā debess” ieraksts, kas joprojām izklausās jaudīgi arī mūsdienās un ir aktuāls ekoloģiskais manifests arī pēc gandrīz 40 gadiem. Kāpēc mūziķi izlēma atkārtoti izdot oriģinālo ierakstu, nevis ieskaņot jaunu? Juris Sējāns uzsver: “Gribējām arī šeit parādīt to, ka 38 gadus atpakaļ mēs bijām tikpat enerģiski kā šodien.”

Rokoratorijas “Kā jūra, kā zeme, kā debess” oriģinālo ierakstu skaņu lentē grupa “Pērkons” 1985. gadā ierakstīja Imanta Kalniņa dzīvoklī. 1994. gadā rokoratorija tika izdota audiokasetē, 2007. gadā apgāds “Antava” izdeva CD. Abi šie ieraksti mūsdienās ir kļuvuši par audiogrāfisku retumu. 

2020. gada vinila plates izdevumam ierakstu restaurēja Mārtiņš Krastiņš, bet plates vāka dizaina autors ir mākslinieks Otto Zitmanis

Henrieta Verhoustinska: Jums ir ne tikai izdota rokoratorija, bet jums ir priekšā arī tūre – Ventspils, Liepāja un Cēsis ar nosaukumu “Cilvēk, tu esi”.

Juris Kulakovs: Ir arī speciāli izveidota mājaslapa, ja kādu tas interesē, kur ir koncentrēta informācija par šo.

Vai jūsu briedumā un statusā jums vēl ir stress pirms šādām tūrēm?

Juris Kulakovs: Pirms šīs ir.

Juris Sējāns: Jā, pirms šīs ir. Mēs pat mēģinājumus saorganizējām. Parasti mēs nemēģinām. Mēs to darām mājās. Katrs savā studijā izmēģinām.

Juris Kulakovs: Savas dziesmiņas mēs varam nospēlēt, kaut vai nakts vidū pamodināti.

Juris Sējāns: Šoreiz mēs iekārtojāmies pie Jura Kulakova mājās. Mums ir tagad tā kā vecos labos laikos, kad bija studijas pie Ievas Akurāteres, tad tagad pie Jura Kulakova un Lauras Kulakovas. Tur tagad visi “štrumenti” stāv, un mēs ik pa laikam sanākam kopā.

Skaidrs, ka Māris Čaklais ir bijis dzejnieks numur viens Imantam Kalniņam, bet kas ir grupas “Pērkons” dzejnieks numur viens? Vai tas tomēr nav Māris Melgalvs?

Juris Kulakovs: Māris Melgalvs, protams.

Juris Sējāns: Un Klāvs Elsbergs.

Juris Kulakovs: Un Klāvs Elsbergs, jā. Jo ar Māra Čaklā dzeju “Pērkonam” ir tikai viena dziesma, kas ir “Sastrēgumstunda”, bet ir šī sadarbība “Kā jūra, kā zeme, kā debess”, kur, starp citu, studija tika pēc pirmā aizlieguma ierīkota Imanta Kalniņa dzīvoklī.

Māris Students ar pulti esot bijis virtuvē.

Juris Sējāns: Jā, tieši tā. Un guļamistabā, jo tur bija neskanīgāka telpa, tur bija vokālie mikrofoni, tad bija klavieres kaut kur nostumtas.

Juris Kulakovs: Nē, klavieres bija lielais flīģelis, kurš bija dzirdams, grabošs. Tas bija tāds krietni izdauzīts, simtgadīgs.

Juris Sējāns: Katrā ziņā mēs tajā laikā traucējām varbūt viņa ģimenes dzīvi, jo visas telpas bija piekrāmētas ar instrumentiem, bet viņš bija sajūsmā par to visu.

No kreisās: Juris Kulakovs, Juris Sējāns, Henrieta Verhoustinska

Cik ilgi tas ieraksta process gāja?

Juris Sējāns: Kādu mēnesi.

Juris Kulakovs: Pāris mēnešus.

Pāris mēnešus jūs pa vidu guļamistabai.

Juris Kulakovs: Bet pieklājīgā laikā, pēcpusdienā.

Es izlasīju arī Māra Čaklā poēmu, klausoties šo rokoratoriju. Man radās jautājums, vai jūs tad, kad rakstījāt, skaidri formulējāt sev, par ko ir šī rokoratorija? Tieši par ko – vai tas ir ekoloģisks manifests, jo tur ir stāsts par rasu un miglu, kas var nogalināt?

Juris Kulakovs: Piekrītu, ekoloģisks, un arī kaut kādā ziņā hipiju slavenais lozungs “Make love not war”.

Mīliet viens otru, nevis karojiet.

Juris Sējāns: Taisni tā, tāds pacifistisks. Katrā ziņā tās tēmas Māris Čaklais ģeniāli ir ielicis savos tekstos. Tur ir gan par varu, varaskāri, karu, mieru, cilvēku karā, daudziem upuriem, kuri gāja bojā jūrā, braucot projām no Kurzemes katla ārā, glābjoties ar laivām, ar kuģiem. Daudzi kuģi tika nogremdēti.

Juris Kulakovs: Tiešā tekstā tas nav, tas ir ļoti poētiskā tēlainībā.

Juris Sējāns: Principā tā jūras tēma, kā jau pa Liepāju, tā jūras tēma iet cauri. Beigās tā tēma ir, ka jūra ir gan kaps, gan šūpulis. Ļoti poētiski salīdzinošs moments.

Tā poēma ir ļoti latviska, tur ir daudz arī no latviešu tautasdziesmām. Kāpēc jūs platē izdevāt vēsturisko 84. gada ierakstu, nevis ierakstījāt no jauna šo rokoratoriju?

Juris Sējāns: Baigais jautājums, interesanti.

Juris Kulakovs: Interesanti, paldies jums par jautājumu. Ļoti interesants jautājums izdevās.

Juris Sējāns: Es domāju, ka mēs gribējām arī šeit parādīt to, ka pierms 38 gadiem mēs bijām tikpat enerģiski kā šodien. Tādēļ mēs izdevām to ierakstu.

Tas jau, protams, bija vēsturisks.

Juris Sējāns: Vēsturisks, bet tā enerģija tur nāk.

Koncertā Popē, kur jūs atskaņojāt šo skaņdarbu, cilvēki cēlās kājās pēc šīs oratorijas izpildījuma.

Juris Kulakovs: Jā, bet saprotiet šī bija oriģināla restaurācija. Oriģināls bija tajā, kas sakrīt, starp citu, ar Džordža Orvela romānu.

1984. gadu?

Juris Kulakovs: 1984. gads, jā. Tas ir oriģināls, jā.

Kā jūs bijāt sadalījuši darbus, kāpēc Imantam Kalniņam ir tikuši tieši tie dzejoļi, kas ir tikuši, un tieši tās dziesmas, kuras ir tikušas?

Juris Sējāns: Mums ļoti patika Imanta Kalniņa ideja, ka mēs varēsim visi trīs sadarboties, un tad sākās darbs. Pirmais darbs ir izvēlēties, kurš kuru dzejoli komponēs.

Juris Kulakovs: Jo mums nebija nekādas saskaņošanas sarunas.

Juris Sējāns: Tad mēs pārlasījām tekstus un sapratām, kurš ko varētu celt. Un, kā jau lielformāta darbos, ir ļoti svarīgs fināls.

Mēs palasījām, ka tas fināls ir tik daudzslāņains un, teiksim, monumentāls, ka tur ir jābūt absolūtai meistarībai.

Juris Kulakovs: Mēs vēl bijām puikas salīdzinoši.

Juris Sējāns: Mēs bijām puikas, vēl konservatorijā mācījāmies. Un, tad mēs teicām: “Imant, tas ir tev!”

Un tā Imants Kalniņš tika pie tām daļām, kuras mēs arī dzirdējām.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Mūzika
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt