"Mums allaž bijis svarīgi iet ceļu, kas nav iets nekur citur. Jau apzināts, šodienas skaistums mums nav interesants, tas jau eksistē, tas ir visur" – tā sevi piesaka radošais tandēms "Mareunrol's" jeb Mārīte Mastiņa-Pēterkopa un Rolands Pēterkops. Viņi veido gan skatuves tērpu dizainu, izrāžu scenogrāfiju, gan konceptuālus mākslas darbus. "Mareunrol's" jaunākā izstāde "Fieldwork: Invisible Exercises", kas atklāta Rīgas Mākslas telpā, apvieno dažādus materiālus, un visu telpu caurvij instalācijas, kas atklāj gan pilsētvides turbulenci, gan harmonijas meklējumus
Autora ziņas
"Ejot uz skatuves, es vienmēr noliku roku uz skatuves grīdas un pateicu paldies, ka tā mani pieņem; es tai izlūdzos atļauju. Nacionālā teātra grīda ir ļoti fifīga, tā nepieņem visus. Kad tā vēsturiski skatāmies, ja kāds ir atļāvies nebūt godprātīgs pret šo skatuves grīdu, tā nepieņem. Tā es to esmu redzējusi," saka teātra un kino aktrise Lolita Cauka, kura šogad saņems "Spēlmaņu nakts" balvu par mūža ieguldījumu. Māksliniece savu karjeru sākusi Aleksandra Leimaņa filmā "Vella kalpi", būdama 3. kursa studente. Jaunībā Cauka spēlējusi varoņlomas Liepājas teātrī, bet īsto skatuvisko šarmu ieguvusi uz Nacionālā teātra skatuves jau kā nobriedusi, spēcīga aktrise.
"Mūsu platuma grādos dzīvojošie cilvēki visi ir latentie melodiķi. Cilvēks var būt ar cik vien lielu akmens seju un nopietns, bet ir tas viņam iekšā, viņam aizķeras, un mēs tam nestāvam pretī," saka grupas "Čipsis un Dullais" mūziķis Mārtiņš Ābols. Gaidot jaunā viļņa šlāgera apvienības svētku lielkoncertu, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" kopā ar Mārtiņu Ābolu viesojas arī otrs grupasbiedrs – Ģirts Strumpmanis. Jautrības netrūkst, kā arī neizpaliek vērtīgas atziņas iz mūziķu jau cienījami garās karjeras; notiek iedziļināšanās dziesmu radīšanas procesā un tiek izskaidrota arī labāko dziesmu izlases laišana klajā, turklāt vinila plates formātā.
"Arhīvi tiek atklāti kaut kur bēniņos, pažobelēs. Jāsaka, ka ļoti daudz ir arī aizgājis postā. Tas nav tikai karš. Cilvēki atrod stikla plates un uztaisa siltumnīcu," atklāj Latvijas Fotogrāfijas muzeja direktore Baiba Tetere. Viņas vadītajai atmiņu institūcijai drīzumā gaidāmas lielas pārmaiņas – gan pārcelšanās uz pagaidu telpām Kronvalda bulvārī, gan nākotnes pamatekspozīcijas veidošana Tabakas fabrikas kvartālā. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sarunas gan par fotoarhīva saglabāšanu un turpmāko veidošanu, gan par leģendāro fotogrāfu Vili Rīdzenieku un, protams, arī par muzeja turpmākās darbības plāniem.
"Ne tik ļoti mēs mēģinām, lai būtu laikmetīgi, kā pārbaudām, vai mēs vispār spējam kaut ko tādu šobrīd uztvert – to ideju, kuru ir licis cilvēks, kurš ir kritis un dedzis, kurš ir gribējis pacelt mūsu kultūru līdz augstākajam līmenim," sarunājoties par Ineses Mičules režijā tapušo Raiņa lugu "Jāzeps un viņa brāļi", atzīmē aktieris Mārtiņš Meiers. Jaunajā iestudējumā viņš nav vienīgais Jāzeps – titulvaroni pārmaiņus atveido arī Aksels Aizkalns. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" abi aktieri spriež par to, kā Raiņa filozofiski ietilpīgā luga rezonē mūslaikos, un par to, kā katrs meklējis Jāzepu.
"Talants ir pāri visam. Talantiem ir jākļūst redzamiem un jānonāk pie lasītājiem," ar tādu motivāciju izdevējdarbībā strādā Valters Dakša – jauns un azartisks cilvēks, kurš ļāvis ieraudzīt izdotu savu pirmo grāmatu daudziem debitantiem. Valters Dakša atjaunojis ne tikai savu sadegušo bibliotēku, bet izveidojis pats savus principus grāmatu kolekcionēšanai. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta gan par savu izdevniecību un tās jaunumiem, gan par izvēli pievienoties valsts aizsardzības dienestam.
Dzejas dienu galvenās balvas šogad saņēmuši par izdevniecības "Neputns" galveno redaktoru kļuvušais Raimonds Ķirķis un viens no aktuālākajiem jauno laiku dzejdariem Marts Pujāts. Dzeja ir skaistākais, ar ko nodarboties, bet tā viennozīmīgi nevar pateikt, kurš spēj un kurš nespēj radīt dzeju, tai nav vienas receptes. Jaunībā tu ar dzeju ej gulēt un ar dzeju celies, bet tikai ar laiku saproti, ko un kāpēc radi, dzejnieki stāstīja Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva".
Aktieris Vilis Daudziņš iesaistījies vairākos aktuālos kultūrprojektos, tostarp grafiķa Anša Cīruļa jubilejai veltītajā koncertizrādē un atkārtotā iestudējumā par Ojāru Vācieti un Imantu Ziedoni. Atveidot un mēģināt sajust mirkli, kad mākslinieks rada, kad ota pieskaras audeklam vai roka māliem, ir ļoti īpaši. Vienlaikus, lai atveidotu vizuālās mākslas vai dzejas dižgarus, svarīgs ir vēsturiskais konteksts, kurā tie dzīvoja, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" pauda Daudziņš.
"Mūžīgās provokācijas par to, ka Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrim nav vietas Latvijas kultūrtelpā, man liekas, vai nu interesē narcistiski orientētus personāžus ar vēlmi izsaukt uz sevi uzmanību, vai tā ir apzināta buntavnieciska darbība, kas nav vērtīga nevienam no mums," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" pauda režisore, Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mākslinieciskās stratēģijas un repertuāra plānošanas vadītāja Laura Groza. Viņa uzsvēra, ka latviešu aktieri un autori teātrī ir ārkārtīgi gaidīti.
Radot jauno albumu "Spēlē savā burvju flautā", mūziķiem Intaram Busulim un Kārlim Lācim bija īpaša vēlme aizskart cilvēku garīgo pasauli. Tajā tapušās dziesmas ir kā stāsti ne tikai par mīlu, bet arī par sūdiem un asinīm, par politiku un žogiem, kuriem jākāpj pāri ar paša spēkiem vai citu palīdzību. Jaunais albums ir par visu to, kas sabiedrību satrauc.
"Šīgada rezultāts mani ļoti priecē, jo ir gan interjers, gan publiskā ārtelpa, kas dabūja galveno balvu, gan būve ar laikmetīgām izmaiņām. Tāda arī ir arhitektūra – tā ir trīsvienība starp iekštelpu, ārtelpu un ēku," Arhitektūras gada balvas lēmumu komentē arhitekts, Nacionālās arhitektūras padomes priekšsēdētājs Gatis Didrihsons. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" par citvalstu arhitektūru, par būvkultūru Latvijā un par cilvēku labjūti biroja "MADE arhitekti" projektētajā Dailes teātra priekšlaukumā sarunājas Gatis Didrihsons un arhitekte, dizainere un šīgada Arhitektūras gada balvas žūrijas pārstāve Zane Tetere-Šulce.
"Ar operu ir viegli, jo tu jau iepriekš visu izdomā, izpildi kā mājasdarbu un tad atnāc un mēģini to visu realizēt. Ļoti līdzīgi ir kino. Es visdrīzāk teātri sauktu par kaut ko pilnīgi citu. Tur pieeja atšķiras ļoti, jo tev vairāk jāpaļaujas uz aktieriem un galvenais jādara viss, lai radītu tieši procesā," spriež kino, teātra un operas režisors Aiks Karapetjans, kuram šonedēļ uzreiz divas pirmizrādes – šausmu žanra ģimenes drāmai "Bezkaunīgie" Rīgas Starptautiskajā kino festivālā un traģikomēdijai par 90. gadiem "Fēlikss, Anatolijs un Ilona" Jaunajā Rīgas teātrī. Abi darbi radīti kopā ar dramaturģi Justīni Kļavu. Par visu minēto saruna Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva".
Liekas, ka šobrīd ir jāskatās kino – notiek jau 10. kinofestivāls Riga IFF. Tomēr arī teātros nerimst pirmizrāžu lietus un jaunas grāmatas nepacietīgi gulst uz naktsskapīša, gaidot savu kārtu. Kultūras notikumus trešajai oktobra nedēļai iesaka sabiedrisko mediju balvas "Kilograms kultūras" žūrijas locekle, raidījuma "Kultūrdeva" vadītāja un teātra kritiķe Henrieta Verhoustinska.
"Es zinu, ka kopā mēs varam sasniegt vairāk. Es ticēju komandai jau toreiz, bet tagad es to redzu, man vairs nav jātic. Mēs ejam uz arēnu kopā, mēs gatavojamies kopā un, jā, pa vidu mēs pastrīdamies (arī ar sevi). Man liekas brīnišķīgi, ka mēs varam kopā noticēt lieliem mērķiem," par grupas "Astro’n’out" ceļu saka soliste Māra Upmane-Holšteine. Šoruden viņai iznākusi grāmata "Piezīmes uz šaubu malām", bet grupai – jauns albums un gaidāms 20 gadu jubilejas lielkoncerts. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" par "Astro’n’out" radošajām nometnēm, iedvesmošanos un prieku muzicēt kopā vairāk atklāj Māra Upmane-Holšteine un grupas mūziķis Mārtiņš Elerts.
"Man ir ļoti būtiski, ka nozares nāk arī ar savu vīziju, redzējumu, bet tas nozīmē, ka nozarei ir savstarpēji iepriekš jāvienojas, kā tā pati redz tālāko attīstības ceļu. Es neticu politikai, kas ir uzspiesta no augšas, it sevišķi kultūras nozarē," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" sacīja Latvijas Republikas kultūras ministre Agnese Logina ("Progresīvie").
"Mūsdienās bez starptautiskās sadarbības vispār neko nevar tā adekvāti radīt. Tev ir jāredz, kas notiek pasaulē un kas pasaulē ir aktuāli," pauž Laikmetīgās mākslas centra vadītāja Solvita Krese. Vēl līdz 8. oktobrim Vidzemes tirgū piedzīvojamas laikmetīgās mākslas festivāla "Survival Kit 14" izstādes – "Mākslinieks ir klātesošs" un Ingas Lāces, Alīsijas Nokas kūrētā ekspozīcija "Attāluma draudzības". Par festivālu un laikmetīgās mākslas tendencēm mūsdienās vispār Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta Solvita Krese un Inga Lāce.
"Manā saprašanā skatuve un dzīve ir viens un tas pats. Es nevaru pārģērbties, uzkāpt uz skatuves un tēlot. Es vai nu tāds pats, kā nāku no ielas vai otrādi – no skatuves nokāpju un tāds pats ar tramvaju aizbraucu," teic Latvijas rokmūzikas leģenda, grupu "Pērkons" un "Menuets" vokālists Raimonds Bartaševičs, kurš allaž bijis arī skatuviskā stila lielmeistars. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņš stāsta gan par skatuves tēlu un tā pārnešanu uz ikdienu, gan, protams, par grupu "Pērkons" un "Menuets" darbību.
"Tulkotāji pēdējos gados dara brīnumus ar aizmirstiem latviešu valodas slāņiem, kurus ikdienas runātājs neceļ gaismā, jo tas nav vajadzīgs. Savukārt tulkotājs, kurš ir autora ēna, ir spiests, labā nozīmē, atrast precīzu tulkojumu visiem valodas slāņiem, kādi vien nāk priekšā," teic tulkotāja no vācu, angļu un poļu valodas Silvija Brice.
"Kā pirms daudziem gadiem teica dūdu meistars Māris Jansons – "Auļi" pastāvēs tik ilgi, kamēr pašiem būs interesanti. Mēs meklējam visādus veidus, kā varētu savu darbību padarīt arvien interesantāku, tāpēc attīstība, izaugsme, dažāda veida sadarbības ir vajadzīgas," uzsver etnomūzikas grupas "Auļi" dalībnieks Kaspars Bārbals. Kopā ar grupas biedru Kasparu Indrēvicu viņš Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" stāsta gan par gaidāmo "Auļu" 20 gadu jubilejas tūri, gan par pirmsākumiem un etnomūzikas virzību mūsdienās.
"Es skaidri zinu, ka mana lielākā vēlme, un, es ceru, ka tā kaut kādā ziņā saskan arī ar manu kolēģu vēlmi, ir radīt jaunas vērtības no esošajām," saka kultūras un mūzikas redaktors, Liepājas koncertzāles "Lielais dzintars" mākslinieciskais vadītājs, Latvijas Radio 3 "Klasika" raidījumu vadītājs un žurnāla "Mūzikas Saule" galvenais redaktors Orests Silabriedis. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" saruna gan par klasiskās mūzikas virzību mūsdienās, gan par iecerēm "Lielā dzintara" turpmākajos plānos un arī par Liepājas operu.
"Iepazināmies mēs ar Maestro restorānā Jomas ielā, kur es dziedāju un Maestro atnāca paklausīties. Viņš paklausījās un uzreiz man piedāvāja piedalīties Gēršvina jubilejas koncertā operā. Tas bija lēciens no bāra krēsliņa uz operas skatuvi," Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" nozīmīgu savas karjeras punktu – iepazīšanos ar komponistu Raimondu Paulu – atmiņā atsauc dziedātāja Marija Naumova.
"Pēc tam, kad tu pa īstam, apzināti saproti, ka gribi būt aktrise/aktieris, tas visnotaļ nav saistīts ar sapņiem un priekšstatiem par profesiju, bet gan ar kaut ko, kas ir šeit – iekšā," par savu ceļu teic aktrise Madara Viļčuka. Kopā ar kolēģi profesijā Martu Lovisu Jančevsku arī viņa uzsākusi savu pirmo darba sezonu Dailes teātrī. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" aktrises stāsta par lēmumu citu teātru skatuves mainīt pret Daili un par iestudējumiem, kuros šobrīd ir nodarbinātas.
"Mēs pateicamies virsdiriģentiem, diriģentiem, tas ir svarīgi, bet vislielākais nopelns ir tieši tiem dziedātājiem, dejotājiem, audējiem, koklētājiem, pūtējiem, visiem šiem cilvēkiem, kas ikdienas nedēļas ritmā atrod laiku [..] un tērē savus līdzekļus, lai to darītu. [..] viņi ir tie, kuru dzīves ir ļoti lielā mērā pakārtotas šai vēlmei uzturēt Dziesmu, deju svētku, tautas mākslas garu," saka XXVII Vispārējo latviešu dziesmu svētku virsdiriģents un Valsts akadēmiskā kora "Latvija" mākslinieciskais vadītājs Māris Sirmais. LTV raidījumā "Kultūrdeva" – pārdomas par šī gada Dziesmu svētkiem.
"Visstabilākais, kas vispār ir pasaulē, ir uz trīs kājām balstīts kaut kas. Tāpat kā televīzijas tornis ir uz trīs kājām, tā arī šī grupa. Trīs ģimenes locekļi jeb grupas biedri savā starpā ir monolīti saauguši," savu versiju par grupas "Pienvedēja piedzīvojumi" ilgmūžību atklāj režisors Jānis Orbidāns. Viņš, būdams liels vokālista un basista Māra Žigata, ģitārista Alda Lundes un bundzinieka Pētera Lundes ansambļa cienītājs, vairāku gadu garumā ir uzņēmis dokumentālo filmu. Pirmizrādes gaidās Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" Orbidāns un Žigats izsakās par grupas "Pienvedēja piedzīvojumi" būtību, radošo procesu un padarītā piefiksēšanu.
"Tā ir tāda ārkārtīgi netverama sajūta, dvēseliska un jutīga sajūta, tajā pašā laikā maģiska, jo tu nevari īsti izskaidrot, kā šajā saziņā starp tevi vienu un viņiem, apmēram 15 tūkstošiem, mēs spējam gan tehniski, gan muzikāli saprasties un izveidot tādu mākslas darbu," sajūtas, diriģējot Dziesmu svētku kori, Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" raksturo Kaspars Ādamsons. Par koru lielkoncertu "Tīrums. Dziesmas ceļš", kā arī par virsdiriģenta izjūtām Dziesmu svētku kontekstā saruna ar XXVII Vispārējo latviešu Dziesmu svētku virsdiriģentiem Kasparu Ādamsonu un Edgaru Vītolu.
"Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenā ēka, kas ir būvēta vairāk nekā pirms simt gadiem, vēl joprojām kalpo sabiedrības interesēm, un tieši tāpat kalpotu laikmetīgās mākslas muzejs. [..] Ir vajadzīga vieta, kur notiek nepārtraukts process," uzsver Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce, kura atzīmē 50 gadu darba jubileju. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņa atskatās uz muzeja vēstures gājumu un spilgtākajiem brīžiem, kā arī runā par vēl darāmo – sieviešu mākslinieču darbu izcelšanu lielās izstādēs un iestrēgušo izstāžu zāles "Arsenāls" rekonstrukcijas procesu.
"Balsi vari izzināt vēl un vēl. Man liekas, ka tas ir tas, kas mani tik ļoti aizrauj, jo tu neredzi malu, cik to iespēju ir daudz," par a cappella žanru saka grupas "Latvian Voices" dalībniece Laura Jēkabsone. Kā radās grupa "Latvian Voices", kas motivējis tai pievienoties Jāni Strazdiņu, kas a cappella atšķir no kordziedāšanas, kā arī par jauno albumu "Atzīšanās" un šīs vasaras notikumiem – LTV raidījuma "Kultūrdeva" saruna ar grupas pārstāvjiem Lauru Jēkabsoni un Jāni Strazdiņu.
"Deju svētki ir apbrīnas vērtas mirklis, jo būtībā stadionā satiekas nepazīstami cilvēki no dažādām Latvijas malu malām un dod roku svešiniekam, lai vienā ritmā, vienā zīmējumā ļautos viens otram. Tas savā ziņā varētu būt spēka un jaudas rituāls, kas noder ne tikai tuvākajiem pieciem gadiem dejošanai, bet arī dzīvošanai," pauž horeogrāfs un viens no deju lielkoncerta "Mūžīgais dzinējs" mākslinieciskajiem vadītājiem un koncepcijas autoriem Jānis Purviņš. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" viņš atklāj, kāda ir deju virsvadītāja ikdiena, gatavojoties svētkiem, un kāds ir lieluzveduma "Mūžīgais dzinējs" vēstījums.
"Es šo mūziku uztveru kā patiesu. Man liekas, tur nav nekas melots, tur nav speciāli saliktas puķītes, lai būtu skaistāk. Mēs skaistumu meklējam arī drūmākās, gotiskākās noskaņās," par grupas "Juuk" jauno albumu "Muļķa stabule" saka mūziķe Sniedze Prauliņa. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" Prauliņa un Edgars Šubrovskis pastāsta par to, kāda dzeja viņus uzrunā un kā grupas mūziķi sākuši mainīties un apdāvināties ar sacerētajām dziesmām.
"Man radās sajūta, ka viņa ir bezkompromisu māksliniece. Viņa uz skatuves vēlas radīt mākslu, viņa nedomā par to, cik lielam cilvēku skaitam tas būs aktuāli – viņas izvēlētā forma. Manuprāt, vietējie reizēm piedomā par to, viņi pazīst skatītāju. Ildiko tas ir absolūti nesvarīgi. Tādā ziņā viņa tiešām ir sava ceļa gājēja, kura neanalizē un nefunktierē, un neko nemēģina izkalkulēt. Viņai ir ļoti svarīgi iet savu mākslinieces ceļu," iespaidos par sadarbību ar ungāru režisori Ildiko Gašpāru un viņas "Lilioma" interpretāciju dalās aktrise Dārta Daneviča. Viņa Gašpāras jauniestudējumā atveido Jūlijas lomu, bet Lilioma tēls uzticēts Laurim Dzelzītim. Latvijas Televīzijas raidījumā "Kultūrdeva" abi aktieri apbrīno Oskara Pauliņa izrādei radīto gaismu partitūru un atklāj citus iestudējuma neparastos aspektus.
Publicistam, joku meistaram, lugu un grāmatu autoram Ērikam Hānbergam dzimšanas dienas nekad nav bijuši savtīga prieka datumi, bet laiks, kad iepriecināt citus. Šogad svinēšana izsludināta visa gada garumā, turklāt iespēts izdot jau trīs grāmatas. Atmiņās par ziedu grafika veidošanu, smiešanos un prototipiem savos darbos raidījumā "Kultūrdeva" dalās Hānbergs, atzīmējot savu deviņdesmitgadi.