Kultūrdeva

R.Kalniņas rudens raža: pirmizrāde OratoriO un gatavošanās Dailes teātra lieliestudējumam

Kultūrdeva

Komunālais blūzs atdzimst – Kultūrdevas dāvana grupai REMIX 35 gadu jubilejā

Gatis Gāga un Rēzija Kalniņa par šķiršanos latviešu gaumē

Šķiršanās latviešu gaumē. Stāsta jaunā LTV seriāla aktieri Rēzija Kalniņa un Gatis Gāga

Šķiroties galvenais ir saglabāt savstarpējo cieņu un nenolaisties līdz zemākam līmenim, uzskata aktieris Gatis Gāga. Viņš un aktrise Rēzija Kalniņa iejutušies jaunās LTV komiskās ģimenes drāmas “Projekts: Šķiršanās” galvenajās lomās, attēlojot vidusšķiras pāri, kuru attiecībās pamatīgu krīzi radījuši Covid-19 pandēmijas ierobežojumi pavasarī.

Nespējot vairs sadzīvot ar vīra neieinteresētību kopdzīvē un saņemot spēku sākt jaunu dzīvi, Laura (Rēzija Kalniņa) pieņem lēmumu šķirties. Aivars (Gatis Gāga) par Lauras lēmumu nav sajūsmā, taču mīļā miera labad pieņem Lauras aicinājumu šķirties cieņpilni un mierīgi – dodoties pie pāru konsultanta (Ģirts Krūmiņš).

Jaunais seriāls no 30. oktobra būs skatāms piektdienās pulksten 21.05 LTV1 un Replay.lv.

Henrieta Verhoustinska: Kāpēc mūsdienās būtu jātaisa seriāli, filmas un stāsti par šķiršanos? Kāpēc tas ir aktuāli, Gati?

Gatis Gāga: Tāpēc, ka tas notiek dzīvē. Paskatoties statistiku Latvijā, ir, ja nemaldos, augstākais šķirto laulību skaits Eiropā.

Rēzija Kalniņa: Droši vien par to šķiršanos jārunā tāpēc, lai cilvēki, kuri vēlas veidot kopdzīvi, saprot, ka tas nav ieiet veikalā, kaut ko nopirkt un pēc tam izmest. Tā ir atbildība.

Vai ir kāds iespējams labs šķiršanās padoms, lai šķiršanās nebūtu tik ļoti sāpīga?

Rēzija Kalniņa: Iet pie Ģirta Krūmiņa.

Gatis Gāga: Par to seriālā ir runāts daudz un dikti. Jāskatās seriāls, un tad mēs uzzināsim, kā ir iespējams un vai ir iespējams izšķirties nesāpīgi.

Bet tev pašam nav tāda padoma?

Gatis Gāga: Es negribētu būt tāds liels padomdevējs šajās lietās. Man liekas, ka galvenais ir saglabāt savstarpējo cieņu un nenolaisties līdz tādam zemākam līmenim.

Rēzija Kalniņa: Mēs jau viens otram nepiederam. Un, ja mēs saprotam, ka mēs visi esam viens, un, ja mēs saprotam, ka katrs cilvēks mūsu dzīvē ienāk ar kaut kādu uzdevumu. Jūs satiekaties, un jums ir kaut kāds uzdevums, ko jūs paveicat. Un, ja mēs saprotam, ka, līdz šo cilvēku satikām, mēs viņu nepazinām entos gadus un mums bija viss kārtībā. Mēs izejam kaut kādas skolas, kaut kādas mācības.

Tas nenozīmē, ka mēs neuzņemamies atbildību, bet tas nozīmē, ka mēs šo cilvēku neuztveram kā īpašumu.

No kreisās: Rēzija Kalniņa, Gatis Gāga, Henrieta Verhoustinska

Cik daudz šajā seriālā ir igauniskā un cik daudz ir latviskā, jo mēs zinām, ka pirmavots ir nācis no Igaunijas.

Gatis Gāga: Es neesmu lasījis igauņu variantu, bet, kā es sapratu un kā es jutu filmēšanas laukumā, ļoti daudz kas ir mainīts un arī mainījās filmēšanas laukumā. [Režisore] Linda Olte bija ļoti atsaucīga dažādām aktieru improvizācijām un piedāvājumiem, tā ka es domāju, ka tas ir diezgan pārmainīts stāsts.

Seriāla aizkadros varēja redzēt nedaudz no igauņu seriāla, un, jā, tas ir ļoti atšķirīgi. Jūs izskatāties pilnīgi citādi un arī uzvedaties pilnīgi citādi. Rēzija, mani ārkārtīgi ieintriģēja stāsts seriāla tapšanas laikā par eneagrammām. Tu veidoji savu Lauru, kura ir ļoti atšķirīga no tevis, pēc eneagrammas. Ko tas īsti nozīmē?

Rēzija Kalniņa: Mēs visi veidojām. Mums visiem Linda Olte uzaicināja Elitu Moiseju, kura ir eneagrammas speciāliste, kura ir mācījusies Amerikā. Un mēs visi izgājām šiem tipiem cauri.

Eneagramma ir cilvēku tips.

Rēzija Kalniņa: Jā, tie ir dvēseles tipi. Ir deviņi eneagrammas tipi. Tad katrs sadalās pa līmeņiem no veselīgā uz slimo līmeni, un tad vēl ir spārni, viss kaut kas. Tā ir vesela zinātne. Tā ir tipoloģija. Tad ir tiešām vieglāk un interesanti, nevis katru tēlu, kurš ir jāspēlē, integrēt sevī. Tad sanāk ne zivs, ne gaļa, tulkojot no krievu valodas. Es zinu, kā es atšķiros, teiksim, es esmu otrais eneagrammas tips un Laura ir astotais tips. Saprotu, kas mums ir kopējs un kas mums ir atšķirīgs.

Un tādā veidā es varu vieglāk un autentiskāk veidot šo Lauras tēlu, un skatītāji savukārt var identificēties.

Jo, ja Laura ir astotais eneagrammas tips un es esmu otrais, bet es to nezinu, tad es kā otrais tips spēlēju Lauru un, tad sanāk, ka es nesaprotu, kas tad viņa ir, jo mana motivācija ir pilnīgi cita.

Gati, vai tev tas palīdzēja, vai tu tomēr paļāvies uz intuīciju, veidojot Aivaru?

Gatis Gāga: Atzīšos, ka vairāk uz intuīciju, bet tas neizslēdz to, ko tikko teica Rēzija. Ainā, kur mēs filmējām fināla ballīti, man arī bija klāt pieminētā Elita Moiseja, tad arī tie daži padomi bija vietā. Es domāju, ka tas dod labāku iespēju skatītājam identificēties ar katru konkrēto personāžu.

Tur bija daudz kopīga ar tavu varoni, jo es atzīšos, ka esmu redzējusi jau pirmās divas sērijas.

Gatis Gāga: Atšķirībā no mums.

Un Aivars ir tāds vīrietis, ko parasti klasificē kā “tipisku latviešu vīrieti”, kurš vienmēr grib labu, bet sanāk tā, kā sanāk. Vai tev ir daudz kopīga ar šo cilvēku?

Gatis Gāga: Neteiksim, ka daudz kopīga, bet šis tas ir kopīgs.

Klarnete.

Gatis Gāga: Jā, starp citu. Tur mēs pamainījām sižetu atbilstoši manām muzikālajām dotībām. Es tā neesmu sīki un smalki izanalizējis, cik daudz kopīgā un cik daudz atšķirīgā. Es jau teicu vienā intervijā, ka tas kopīgais ir tas – ne kūtrs, bet baidīšanās uzņemties iniciatīvu. Un Aivaram, iespējams, tas ir vairāk kūtrums.

Mīļā miera vēlme.

Gatis Gāga: Man tas ir vairāk tas, ka es vēlos pieņemt maksimāli labāko lēmumu, un tāpēc es bieži vien starp daudzām izvēlēm vilcinos pieņemt vienu vienīgo. Lai gan no malas tas, iespējams, izskatās ļoti līdzīgi, abi šie gadījumi.

Raidījums "Kultūrdeva"

Rēzija, vai tev arī ir kāda līdzība ar Lauru? Tu teici, ka ir, ka tomēr otrajam un astotajam tipam eneagrammā esot arī kaut kas kopīgs.

Rēzija Kalniņa: Jā, ir. Man šķiet, ka mans “astotais” ieslēdzas tad, kad es strādāju. Nepazaudējot šo otrā [tipa] mīlestību un rūpes par absolūti visiem, brīžiem ieslēdzas tas astotā [tipa] kategoriskums, kas nav ne labi, ne slikti. Lai es nonāktu līdz tā astotā [tipa] kategoriskumam, tad ir garš ceļš jāaiziet.

Tu teici arī, ka būs arī ne tikai komiski, bet arī skumji šajā stāstā. Kas ir bēdīgākais divu cilvēku stāstā, kuri kādreiz ir bijuši, ja ne viss, bet ļoti daudz, un ir skaidrs, ka viņi nevar palikt kopā? Kas tad ir skumjākais?

Rēzija Kalniņa: Man liekas, ka nespēja sarunāties un nespēja sarunāt. Arī nespēja sadzirdēt, jo paradoksāli ir tas, ka, ja mēs runājam ar svešinieku vai draugu, viņš mūs sadzird tāpēc, ka viņš ir ieinteresēts mums palīdzēt. Savukārt tad, kad mēs nonākam attiecībās, mēs jau vairs nesadzirdam.

Mēs sākam aizstāvēties, mēs jau jūtamies apdraudēti, mēs jau izdomājam atbildes.

Bet interesantākais attiecībās ir izzināt to otru cilvēku, cik viņš ir unikāls, cik viņš ir interesants, un palīdzēt viņam viņa centienos atrast sevi pašu. Palīdzēt, nevis mainīt. Man šķiet, ka tas skumjākais ir tad, ja mēs nesarunājamies. Un, ja mēs sarunājoties nevis ieklausāmies, bet vienkārši dzirdam.

Un gribam tikai pateikt savu sāpi, savu patiesību. Vai ir iespējams būt empātiskam šķiršanās procesā un iejusties otra cilvēka ādā, palūkoties viņa acīm – vai tas nav iespējams?

Gatis Gāga: Es domāju, ka ir cilvēki, kuriem tas ir iespējams un kuriem tas nav iespējams.

Rēzija Kalniņa: No kā tas ir atkarīgs?

Gatis Gāga: No tā, cik tu pats ar sevi strādā. Cik tu daudz nodarbojies vai nenodarbojies ar kaut kādu pašanalīzi un mēģini uz to situāciju paskatīties no malas. Es domāju, ka tas ir ar to saistīts. Vai tu arī otra cilvēka pusi un nostāju saskati, vai tu esi tikai iekšā savā pasaulē un savā…

Rēzija Kalniņa: Cietoksnī.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Kino, foto un TV
Kultūra
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt