Zemnieku saimniecībā „Ūtkas” norit viena no radošajām darbnīcām. Iepazīstot Latvijas kokus, te var iemēģināt roku zāļu slotu siešanā. Pirms tam jau te katram bija iespēja izcept savu maizes kukulīti. Nometnē kopā ar diasporas bērniem ir arī dalībnieki no Burtnieku novada biedrības „Pāvulēni”, kas ir šīs nometnes rīkotāji. Organizatoru valdes priekšsēdētāja Inese Karnāte vērtē, ka paši bērni ir vislabākie skolotāji latviešu valodas apguvē.
"Mums ir divi bērniņi, kas vispār nerunā, viņiem ir grūtības ar latviešu valodu, bet mūsu bērni māca, palīdz, mēs pašas strādājam, lai viņi kaut drusciņ, drusciņ aizbrauktu pie sevis atpakaļ un mācētu valodu," stāsta Karnāte.
Nometnē ir arī bērni, kuri runā pat ļoti labā latviešu valodā,
arī mazais Marks, kurš ieradies no Īrijas. "Jā, es runāju ar mammu un tēti latviski, kad atbraucu no skolas," viņš saka.
To, ka valodu apgūt ļāvušas sarunas ar mammu, atzīst arī Aiva Terēze. "Man diezgan labi ir, mēs savā starpā ar mammu runājam diezgan daudz latviski," paskaidro meitene. Tētis viņai gan nav latvietis un latviski nerunā, tomēr Aivai Terēzei ļoti patīk latviešu valoda, iespēja būt kopā ar citiem, iesaistīties un sarunāties.
Bērniem, kuri nometnē piedalās no Īrijas, Vācijas, Austrijas, Igaunijas, protams, Latvijā ir arī radinieki, vecmāmiņas, kur ciemoties, taču šādas nometnes, kā vērtē Inese Karnāte, dod plašāku ieskatu latviskajās tradīcijās un kultūrā.
"Aizbraucot pie šiem vecvecākiem viņi ir tikai vienā mājā, vienā sētā, bet šeit jau ir kopā ar bērniem un mēs kopīgi apskatām Latviju, viņi izzina vēsturi, izzina rituālus, mēs taču dziedam, dejojam, mēs veidojam dažādus darbiņus," sacīja Karnāte.
Bet kādi ir nometnes dalībnieku iespaidi par Latviju un te redzēto?
Bērniem patīk Latvija vasara, saulainais laiks gandrīz katru dienu atšķirībā no Īrijas, arī jūra, kuras nav, piemēram, Austrijā.
Kā mājās nometnē jūtas Līva, kura ar māsu nometnē ieradusies no Austrijas. Meitenes stāsta, ka ģimenē jau visai nopietni tiek apsvērta arī atgriešanās Latvijā. To, kad būs pabeigta skola, vēlas arī Aiva Terēze no Īrijas. "Tad, kad es pieaugšu, šeit es noteikti palikšu, šeit uz palikšanu, tāpēc, ka man ļoti patīk šeit," viņa saka.
Nometnes organizatore Inese Karnāte vērtē, ka tik aktuālajā reemigrācijas jautājumā vissvarīgākais ir šī personīgā pieredze un kontakti. "Bērni, aizbraucot atpakaļ uz savām mītnes zemēm, šos savus darbiņus atrāda vienaudžiem, pastāsta, ka bija šāda nometne un tas jau viņus ieinteresē un drusciņ, drusciņ jau kaut kas aizķeras," paskaidro rīkotāja.
Šovasar ar Sabiedrības integrācijas fonda atbalstu diasporas bērniem Latvijā ir organizētas 11 dažādas nometnēs.
