Alojas novada zemnieks meklē veidus lāču atbaidīšanai no bišu saimēm

Lauciniekam nereti, lai nosargātu savu ražu no nelūgtiem viesiem, nākas likt lietā izdomu. Un šoreiz stāsts būs par lāčiem un bitēm. Vidzemes puses biškopjiem lāči sagādājuši daudzus nepatīkamus brīžus, izpostot bišu saimes. Savu risinājumu atradis Alojas novada zemnieku saimniecības „Krogdambji” saimnieks.

Alojas novada zemnieks meklē veidus lāču atbaidīšanai no bišu saimēmGunta Matisone

     

     

    Meklē veidus, kā pasargāt bites no lāčiem

    “Tajā stūrītī viņš no meža puses nāca, izpostīja. Divas reizes, bija divu dienu starpība,” stāsta „Krogdambju” saimnieks Arturs Vīksne, atceroties aizvadītās vasaras notikumus, kad lāči bija paciemojušies viņa dravā.

    Šo ciemiņu nodarītais ir izpostīti četri stropi, un zaudējumi nav tikai naudā aprēķināmi. “Tie reālie zaudējumi bija kāds pusotrs tūkstotis, tad ir potētās mātes. Tur visa drava man stāv nevis uz kādām krūmu mātēm, bet viņas man ir potētās, firmas mātes. Ienesums viņām ir katrā ziņā daudz labāks. Ja viņas iet postā, tad tie zaudējumi arī ir daudz lielāki,” stāsta Vīksne.

    Tā kā drava atrodas diezgan patālu no mājām meža malā, tad bija jādomā, ko darīt, lai šie nelūgtie ciemiņi tur neiegrieztos atkal. Viens no drošības pasākumiem tagad ir elektriskais gans, kas iežogo stropus.

    “Nu, un tā viņš man strādā, es jau nezinu – ir bijis, nav bijis, bet šogad nav aiztikts. Bet lāči ir,” zina teikt Vīksne.

    Tomēr par elektriskā gana spēju nosargāt stropus saimnieks ir skeptisks, jo lācim tas nav nopietns šķērslis.

    “Viņam gans dod tikai tajā momentā, ja viņš pieliks ar purnu degunu. Ja viņš ies sāniski, gans viņam vienalga [neko nenodarīs]. Purns ir viņam vienīgā vājā vieta. Bet nu man jau nav variantu. Ko es vēl citu varu izdarīt? Principā neko,” spriež Vīksne.

    Tagad bišu saimes viņš apskatīt dodas regulāri – katru dienu. Un katru dienu ir vēl kāds drošības pasākums: “Man ir tādi mazītiņi dinamītgabaliņi, petardītes vai dinamītiņi, kriksīši, ko var izšaut. Jums ausis aizkritīs. Un tādus, ne jau šauju, bet ar āmuru, uzlieku uz betona pamatnes un uzsitu. Mednieki saka, ka pie pulvera smakas lāči nenākot.”

    To, kā notiek šī lāču atbaidīšanas procedūra, saimnieks ir gatavs arī nodemonstrēt: “Nu re, tagad būs gan dūmi, gan skaņa, un skaņa dod pa ausīm! Un tagad ir tāda tā dūmu smarža, tas  no veciem laikiem - bises, kad viņi lādēja pa stobru iekšā tos lādiņus, tad viņam tāds detonatoriņš maziņš. Nekur jau viņus nevar izmantot, jo tagad jau vairs tā nedara, bet man vēl kādi 500-600 ir, vēl kādi pāris gadi sanāks. Nu ko tad lai citu dara?”

    Pie kompensācijām netiek

    Bet kā kopumā ir ar lāčiem un to ciemošanos bišu dravās? Vai tā ir tikai Igaunijas pierobežas tuvuma problēma, kur tie varētu būt ieklīduši no kaimiņvalsts? Latvijas Biškopības biedrības konsultants Armands Gumbris atzīst, ka

    pēdējā laikā lāču ciemošanās teritorija ir visai plaša.

    “Man pēdējais zināmais gadījums pagājušonedēļ Naukšēnu pusē, kur izpostītas divas bišu saimes. Bija pagājušajā rudenī Mazsalacā, Alūksnes pusē, Alojā, Vecpiebalgā. Tā kā viņi te kaut kur staigā. Cik viņu ir, nav zināms. Bet to, ka viņi ir, to apliecina tas, ka ir cietušas jau vairākas biškopības saimniecības,” norāda Gumbris.

    Protams, ir kompensācijas par izpostītiem bišu stropiem, bet tad postījumiem ir jāatbilst noteiktajām prasībām, un finansiālā ziņā tas ir apmēram seši izpostīti stropi. „Krogdambjos” tie bija četri.

    “Igaunijā dabūja brālēns, viņš arī biškopis, viņam bija izpostītas četras saimes, un dabūja 1500 eiro par četrām saimēm. Nu, Somijā ir virs tūkstotis eiro par vienu saimi. Viņiem izposta kaut vai vienu, komisija bija klāt, izpētīja, safilmēja, sakārtoja dokumentāciju, un kontā ienāk nauda,” zina stāstīt Vīksne.

    Biškopības biedrībā stāsta, ka ir biškopji, kuri ir saņēmuši kompensācijas, taču arī ceļš, lai varētu uz tām pretendēt,  nav tas īsākais un vieglākais. “Tiek izsaukti eksperti – gan meža, gan lāču speciālisti –, gan arī tiek piesaistīti biškopības biedrības speciālisti, Lauku atbalsta dienests, kurš arī šo kompensāciju izsniedz. Ir par to jāsāk runāt nopietnāk. Igaunija ir tur mazlietiņ tālāk tikusi šinī jautājumā.

    Eiropa mūs pagaidām nesaprot, un viņi smaida par to, ka mums lāči nāk virsū,” saka Gumbris.

    Biškopības biedrībā gan atzīst, ka būtu jādomā par to, lai kompensācijas varētu saņemt arī par nelielākiem meža viesu postījumiem. Bet tikmēr „Krogdambju” saimnieks ik dienu mēro ceļu pie savām bitēm un mēģinās tās sargāt līdz brīdim, kad lāči dosies ziemas miegā.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti