Beja - apdzīvota vieta Alūksnes novada Jaunalūksnes pagastā, pat ne pagasta centrs, ne arī ciems, taču te ir savs novadpētniecības centrs, nevis neliela telpa ar savāktajām senatnes liecībām, kas atvēlēta novadpētniecībai, kā tas ir daudzviet pagastos. Novadpētniecības centra krājumu glabāšanai un izstādēm tagad kalpos arī jaunuzceltā guļbūves ēka.
Vai tiks slēgta Latvijā vienīgā narkoloģiskā slimnīca Straupē? Viens no scenārijiem paredz to pārcelt uz Strenču psihoneiroloģisko slimnīcu, tātad abas apvienojot. Šī neziņa par nākotni, protams, uztrauc slimnīcas kolektīvu, jo daudziem, nespējot izbraukāt 70 kilometrus attālos Strenčus, tas nozīmētu darba zaudējumu.
Ne tikai minūtes, bet arī sekundes reizēm izšķir to, vai izdosies glābt cilvēka dzīvību. Glābšanas dienestam šīs tik svarīgās sekundes izsaka arī to, cik ātri glābēji var būt gatavi darbam. To, tagad pēc sava depo rekonstrukcijas, arī kā galveno ieguvumu vērtē Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Valmieras brigādes vīri. Valmieras depo ēkas atjaunošana īstenota ASV un Latvijas sadarbības projekta ietvaros.
Valmiera šobrīd sniedz darba vietas vairākiem tūkstošiem apkārtējo novadu iedzīvotāju. Daudzi no viņiem būtu gatavi Valmieru izvēlēties arī par savu dzīves vietu, bet šobrīd pilsētā noīrēt vai nopirkt dzīvokli ir problemātiski, pat gluži neiespējami. Tajā pašā laikā Valmierā ir pat 900 mājokļu, kur dzīvesvietu nav deklarējusi neviena persona. Tādēļ, lai „iekustinātu” Valmieras dzīvojamā fonda īres tirgu, pašvaldība nolēmusi līdzīgi kā Rīgā no 1.janvāra paaugstināt nekustamā īpašuma nodokli (NĪN) mājokļiem, kuros nebūs nevienas deklarētās personas.
Naktīm kļūstot arvien aukstākām, cilvēkiem bez noteiktas dzīvesvietas nākas meklēt pajumti naktspatversmēs. Ar oktobri darbu sākusi arī Valmieras naktspatversme. Šajā sezonā jaunums ir tas, ka pilsētas pašvaldība nodrošināt šo pakalpojumu uzticējusi nevalstiskajai organizācijai „Latvijas Samariešu apvienība”. Pamatojums – tādējādi pašvaldībai tas izmaksās lētāk, bet galvenais - pakalpojums būs kvalitatīvāks, jo būs piesaistīti arī profesionāli speciālisti, kas bezpajumtniekiem varētu palīdzēt rast motivāciju mainīt savu dzīvi.
Pavasarī Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrs aicināja atsaukties saimniekus, kuri vasaras brīvlaikā varētu savās saimniecībās uzņemt strādāt gribošus skolu jauniešus. Vidzemes pusē gan atsaucība nebija liela. Saimnieki šo atturīgumu pamato ar to, ka tā ir pārāk liela atbildība - ņemt darbā skolniekus, vai arī nav atbilstošu darbu, kurus uzticēt bērniem. Bet Smiltenes novada Launkalnes pagasta saimniecībā SIA „ZS Ludzītes” jau ir septiņu gadu pieredze, dodot ik vasaru darbu skolniekiem. Tā kā šajā saimniecībā audzē zemenes, tad skolnieku darbs ir ogu lasīšana.
Vasara, kad govis ganībās brien leknā zālē, ir dāsnāka arī ar izslauktā piena litriem, taču zemniekiem šobrīd par to liela prieka nav, jo piena iepirkuma cenas turpina kristies un nesedz pašizmaksu. Šāda situācija ir arī vienā no lielākajām piena ražošanas saimniecībām Gulbenes novadā – Lizuma pagasta SIA „Brīvzemniekos”.
Arvien tuvāk nāk Līgo vakars un, šķiet, Vidzemes pusē visnopietnāk tam jau gatavojas Gulbenes novada Druvienas pagastā, jo pēc 30 gadiem te atkal satiksies Silmaču saime, būs skrodermeistari, Ābrams un Joske, būs līgošana un viss, kā jau „Skroderdienās Silmačos”, ko izrādīs Latvijas Nacionālais teātris.
Pagājušais gads nebija viegls cūkkopības nozarē strādājošajiem lauksaimniekiem. Zaudējumus nesa Āfrikas cūku mēris, arī nevienlīdzīgā konkurence ar ievesto, lēto cūkgaļu. Tas viss nav gājis secen arī Burtnieku novada Matīšu pagasta zemnieku saimniecībai "Lelles". Taču šajā saimniecībā prot saimniekot bez ievērojamiem apgrozījuma kritumiem. Saimnieki vērtē, ka tam pamatā ir tas, ka vietējie pircēji novērtē gaļas kvalitāti.
Vai nu tas ir cits skatījums par iespējām laukos, vai arī cita izpratne par to, ko savā galdā vēlētos celt pilsētnieks, bet varbūt tā ir vienkārši lielāka uzdrīkstēšanās un spēja riskēt, jo tā nu ir, ka daudzas, jaunas idejas laukos ienes tieši pilsētnieki. Tā var teikt arī par rīdzinieka Dvaita Spuriņa uzsākto sparģeļu audzēšanu Gulbenes novada Kalnienā. Un šopavasar tos jau novērtējuši vairāki Rīgas restorāni.
Kad pavasara salnas vairs nebaida, arvien ziedošāki, košāki kļūst pilsētu un pagastu apstādījumi, arī daudzdzīvokļu māju balkoni. Līdz ar to puķu stādu audzētājiem šis ir pats karstākais darba laiks, un tā tas ir arī Trikātas stādu audzētavā „Krūzes”. Nelielajai stādu audzētavai ir izdevies šajā biznesā atrast savu nišu, to saimnieki pamato ar nemitīgu sekošanu līdzi jaunumiem un pircēju pieprasījumam.
Sestdien, 21.maijā, reizē ar Muzeju nakti Valmieras teātrī vēl nebijis notikums – priekškars tiks vērts pat divām pirmizrādēm. Lielajā zālē pirmizrāde satīriskai komēdijai „Razpļujeva sapņi”, bet Mansarda zālē – monoizrāde „Kāpēc es nogalināju sievu”. Bet ar abām pirmizrādēm nebūt nav pielikts punkts šai teātra sezonai, jo norit gatavošanās vasaras teātra festivālam, kas Valmierā būs augusta sākumā.
Kas gan varētu būt kopīgs kino un velosipēdam? Pirmajā brīdī tie šķiet diezgan nesavienojami jēdzieni, bet Valmierā un tās apkaimes novados – Burtniekos un Kocēnos ar festivālu „Kino pedālis” ir iecerēts pierādīt pretējo. Festivāls sākās jau piektdienas vakarā ar Kino nakti un sestdien turpināsies ar tā centrālo notikumu – velobraucienu un ar dažādām citām ar velo saistītām aktivitātēm. Festivāls „Kino pedālis” ir reizē arī Valmieras un abu novadu jaunās tūrisma sezonas atklāšana.
Vēl gan par agru būtu gatavot Jāņu sieru vasaras saulgriežiem, tomēr ir lietas, kas jau laikus būtu jāņem vērā mājražotājiem, ja tie vēlēsies pārdot tirdziņos vai pilsētu svētkos pašu sieto sieru ar nosaukumu „Jāņu siers”. Tā kā no pagājušā gada novembra „Jāņu siers” ir iekļauts Eiropas Savienības garantēto tradicionālo īpatnību reģistrā, tad Eiropa tam nosaka arī savu aizsardzību, un sieru ar šo nosaukumu vairs nevar ražot kurš katrs. Pareizāk sakot, ražot var, bet nedrīkst tirgot.
Savulaik Vidzemes jūrmalā tāds mols jeb jūrassteķis kā Tūjā bija vienīgais no Mangaļsalas līdz pat Ainažiem. Tagad gan tas sāk atgādināt tikai akmens krāvumu jūrā, kas nākotnē var arī apdraudēt atpūtniekus. Liela daļa Tūjas iedzīvotāju gan ir noskaņoti, ka to vajadzētu atjaunot, līdzīgs vērtējums ir arī Salacgrīvas novada pašvaldībai, kas tagad molu pārņēmusi savā īpašumā.
Šopavasar septiņās Latvijas pilsētās notika akcija „Esi nodarbināts laukos!”, kas ļāva pie sarunu galda satikties zemniekiem un darba meklētājiem. Piedāvāto vakanču skaits bija vairāk nekā 1500. Tomēr kopumā rezultāti nav pārāk iepriecinoši – lai arī laukos ir bezdarbs, strādniekus atrast lauku darbiem ir grūti. Tā secinājusi Lauksaimnieku apvienība, kas kopā ar Nodarbinātības valsts aģentūru bija šīs akcijas iniciatore.
„Garšas palete” – tāds moto izraudzīts Valmierā šī pavasara Mākslas dienām. Tādējādi gan simbolizējot dažādu mākslas žanru un norišu daudzveidību, gan akcentējot, ka arī ēdiens var būt mākslas darbs. Un šajā ziņā viens no Mākslas dienu notikumiem jeb meistarklasēm bija siera gleznu veidošana, proti, Valmieras tehnikumā skatītājiem bija iespēja vērot, kā no siera top gleznu reprodukcijas.
E-recepšu vai darba nespējas lapu izrakstīšana, elektroniskās ārsta konsultācijas, līdz ar to samazinot pacienta patērēto laiku, lai apmeklētu ģimenes ārstu – tie ir tikai daži no ieguvumiem, ko e-veselības ieviešana sola pacientiem. Informāciju tehnoloģiju laikmetā tas arī būtu saprotami. Bet… Piemēram, Vidzemes reģionā ģimenes ārstu vidējais vecums ir 58 gadi, tātad liela daļa ārstu ir jau pensijas vecumā vai ļoti tuvu tam. Šajos gados sākt strādāt e-vidē, protams, cilvēkus baida, tādēļ ir ārsti, kuri jau izteikuši vēlmi atstāt savu praksi.
Latvijā ligzdo ap 4% no pasaules balto stārķu populācijas. Latvijā un Eiropā baltais stārķis ir aizsargājama suga. Nenoliedzami, ka balto stārķu atlidošana ir viens no pavasara vēstnešiem, un šopavasar jau pirms kāda laika tie atkal ir atgriezušies savās ligzdās – uz stabu galiem, māju jumtiem, ūdenstorņiem. Bet ko darīt, ja svēteļu ģimene savu mājvietu cenšas iekārtot tur, kur tā var traucēt cilvēkam vai pat radīt apdraudējumu, piemēram, uz skursteņiem, elektrības līnijām?
Kādreiz laukos Jurģu diena pavasarī saistījās ar darba līgumu slēgšanu un došanos pie jauna saimnieka. Tagad var teikt, ka biedrība „Lauksaimnieku apvienība” sadarbībā ar Nodarbinātības valsts aģentūru šo tradīciju atjauno, jo otro gadu norit vakanču tirgus „Esi nodarbināts laukos!”. Tā ir reize, kad var satikties potenciālie darba ņēmēji un darba devēji – zemnieki.
Tas, ka pavasaros grants seguma ceļi ir grūti izbraucami vai pat neizbraucami, jau nav nekas jauns. Tikai katru pavasari šīs problēmas samilst arvien vairāk, jo gadiem nav veikti ceļu atjaunošanas darbi. Lai aktualizētu šo problēmu - kādā stāvoklī ir valsts vietējās nozīmes grants seguma ceļi –, Amatas novada pašvaldība gada sākumā par to nosūtīja vēstuli akciju sabiedrībai „Latvijas valsts ceļi”. Atbilde – līdz 2020.gadam šie darbi novada teritorijā nav arī plānoti.
Popularizēt savu novadu un tā vēsturi – tā savu radošās darbības virzienu vērtē Beverīnas novada Trikātas pagastā izveidotās etnogrupas „Vairogi” mūziķi. Grupa sevi piesaka ar dziesmām, kuras veltītas gan Beverīnas novada un Trikātas vēsturei, gan arī pārdomām par šodienu un mūsu nacionālo pašapziņu.
Lai iedrošinātu lauku cilvēkus elektronisko pakalpojumu izmantošanā, martā tūri Latvijas novados sāka Valsts ieņēmumu dienesta „e-busiņš”. Šonedēļ tā maršruts veda uz Vidzemi, kur tas piestāja vairākos Gulbenes un Valkas novadu pagastu centros. Valsts ieņēmumu dienesta speciālisti, kas dodas šajās apmācību tūrēs, vispirms palīdz elektroniski aizpildīt Gada ienākumu deklarācijas.
Kā pavasarī uzvedīsies upes un vai gaidāmi plūdi? - to pēta un mērījumus apkopo Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra (LVĢMC) speciālisti. Lai veiktu šos mērījumus, pie upēm, ezeriem un arī jūras ir vairāk nekā 70 hidrostacijas, viena no modernākajām ir Gaujas krastā Valmieras centrā, blakus Vidzemes Augstskolas ēkai. Marta izskaņā ar hidrologu darbu varēja iepazīties augstskolas studenti un ikviens interesents. Šo iespēju, lai skaidrotu, kādas varētu būt šī pavasara plūdu prognozes, izmantoja arī Latvijas Radio.