„Nebūt vienaldzīgiem!” – šādu aicinājumu Valmieras pašvaldības Sociālo lietu pārvalde izteikusi valmieriešiem, lai ar pilsētas iedzīvotāju palīdzību apzinātu vecos un vientuļos cilvēkus. Jo ikdienā nereti ir tā, ka vecie cilvēki, kas palikuši vieni un vairs nespēj par sevi parūpēties, arī pat nemeklē palīdzību - vai nu to neļauj lepnums, vai arī trūkst informācijas, kur un kādu atbalstu var saņemt.
Līdz Rīgai 150 kilometri, bet Igaunija turpat, ar roku aizsniedzama. Kaimiņvalsts tuvums tad arī rosinājis Valkas novada amatniekus un mājražotājus vairāk skatīties uz šī tirgus iekarošanu. Lai popularizētu un palīdzētu ieiet tirgū vietējo ražotāju produkcijai, novadā izveidota arī biedrība „Ziemeļu garša”, kas zem viena zīmola aicina apvienoties sava novada mājražotājus.
Valmiera nevar kā Cēsis vai Kuldīga lepoties ar senām ēkām un vērienīgu vecpilsētas daļu, jo Otrais pasaules karš paņēma trešdaļu pilsētas apbūves, un Valmieras centrs nodega. Šobrīd vecpilsētā ir vien dažas vecas ēkas un Livonijas ordeņa viduslaiku pils drupas. Tā kā šo vēstures liecību nav daudz, tad Valmierā pat ļoti daudz vērības velta, lai atlikušo saglabātu, un par to gādā arī Valmieras muzejs, kura pārziņā ir astoņas vecpilsētas ēkas.
Sals un tam sekojošie atkušņi šoziem ir īsts pārbaudījums jau tā sliktā stāvoklī esošajiem lauku grants ceļiem. Tie ir grūti izbraucami, veidojas bedres, daudzviet, lai tos kaut cik pasargātu, jau ir ieviesti arī satiksmes ierobežojumi. Autoceļu uzturētāji vērtē, ka vainojama ir ne tikai kaprīzā ziema ar laika maiņām, bet arī tas, ka daudzi grants ceļi nav nopietnus remontus piedzīvojuši gadu desmitus.
Tuvojoties tūrisma sezonai, novados domā, ko jaunu piedāvāt un ar ko ieinteresēt viesus. Burtnieku novadā iecerēts piedāvāt kāzu tūrismu. Un, gatavojoties jaunajai sezonai, novadā izdots arī buklets „Kāzas Burtnieku novadā”, kurā apkopots viss piedāvājums, sākot no kāzu norises vietas līdz pat frizūrai un fotogrāfam.
Ziema zemniekiem, kuru pamatnodarbošanās ir labības vai dārzeņu audzēšana, ir klusāks un mierīgāks laiks. Bet Burtnieku novada kartupeļu audzētājam un selekcionāram Ritvaram Leitenam tā gluži nav, jo šo laiku viņš velta jaunsargu apmācībai Strenčos un Valkā, kā arī Strenču vidusskolā vada aizsardzības mācības nodarbības.
Valmierā apturēta paredzētā 96 koku izciršana Vecpuišu parkā un panākta parka labiekārtošanas projekta pārskatīšana – tāds ir rezultāts valmieriešu aktivitātei, piedaloties sabiedriskajā apspriešanā par pilsētas parka nākotni. Taču lielākoties sabiedriskās apspriešanas tik aktīvi nenorit un iedzīvotāju interese par dažādiem savas pašvaldības jautājumiem ir samērā niecīga. Jautājumu par to, kā panākt lielāku vietējās sabiedrības iesaisti tai svarīgu jautājumu risināšana, šomēnes aktualizējusi arī Cēsu pašvaldība.
Ja ziema ar sniegu nelutina, tad atliek slēpes vien skatīt muzejā. Šāds slēpju muzejs - vienīgais Latvijā - pirms diviem gadiem durvis vēra Gulbenes novada Tirzas pagastā. Te ir skatāmas slēpes gan no pirmās brīvvalsts laika, gan padomju gadiem. Un vai zinām, ka savulaik Latvijā bijušas pat vairākas rūpnīcas, kurās ražots šis sporta inventārs? Tiekoties ar kolekcijas autoru Nilu Treiju, muzejā var uzzināt vēl daudz interesanta gan par pašām slēpēm, gan slēpošanu.
Vai nākotnē ēdīsim tikai ievesto cūkgaļu? Āfrikas cūku mēris, Krievijas embargo un Latvijas tirgū ienākošā lētā importa gaļa – ir iemesli, kāpēc ne viens zemnieks samazinājis savā saimniecībā cūku skaitu vai pat likvidējis šo nozari. Ja Āfrikas cūku mēra raisītās sekas ir vēl objektīvs un saprotams iemesls, tad nozarē strādājošajiem neizpratni rada tas, kā Latvijas veikalos importa cūkgaļa var būt lētāka, nekā ir tās iepirkums savā izcelsmes valstī.
Valsts valstī jeb vieta, kur apstājies laiks - tā nereti iebraucēji vai arī paši vidzemnieki raksturo nelielo Strenču novada pilsētiņu Sedu. Pagājušā gadsimta 50.gados, lai sāktu kūdras ieguvi Sedas purvā, te, vietā, kur bija tikai viena zemnieku sēta, tapa pilsēta. Kā jau tajos laikos bija ierasts, strādniekus atsūtīja no visas plašās Padomju Savienības. Tā sen jau kā sabrukusi, kūdras ieguves zelta laiki pagājuši, palikusi vien Staļinlaika apbūve. Un šobrīd Seda ir arī vienīgā pilsēta Ziemeļvidzemē, kur lielākā daļa iedzīvotāju ir krievi, arī baltkrievi un ukraiņi.
50 procenti no izmaksām – tā zobārsti vērtē pašreizējo valsts finansējumu bērnu zobārstniecībā, kas paredz, ka līdz 18 gadiem bērniem šis ir bezmaksas pakalpojums. Un līdz ar to, ka valsts finansējums nesedz reālās izmaksas, daudzas zobārstniecības prakses vairs neslēdz līgumus ar valsti. Viskritiskākā situācija šī gada sākumā ir izveidojusies Valmierā un Cēsīs, kur, lai bērns nokļūtu pie zobārsta, rindā jāgaida 2-3 un pat vairāki mēneši.
Līdz ar izmaiņām skolēnu ēdināšanā attiecīgie valdības noteikumi ietekmē arī ēdienkartes ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes un rehabilitācijas institūcijās. Tādēļ tagad arī veco ļaužu pansionātos cilvēkiem pat ļoti cienījamos gados ir jāmaina savi ēšanas paradumi. Valmieras veco ļaužu pansionāta iemītnieki saka – labi paēst bija vēl vienīgais dzīves prieks un bauda.
Laukos, sarūkot iedzīvotāju skaitam, problemātisks ir ne vien mazo skolu, bet arī nelielo lauku veikaliņu liktenis, pamatā to, kuri neietilpst kādā tirdzniecības uzņēmumu tīklā. Tie laucinieki, kuri vēl palikuši dzīvot savā pagastā un ir darba spējīgā vecumā, lielākoties darbu atrod tuvējās pilsētās, un arī iepirkšanās, mājup braucot, pamatā ir pilsētu lielveikalos. Šie tad ir arī galvenie iemesli, kāpēc ar janvāri savu darbību pārtraucis Launkalnes ciema vienīgais veikals.
Vai gaļas liellopu audzēšana var būt veiksmīga alternatīva piena lopkopībai? Laukos viedokļi par to dalās - lielie piena ražotāji uzskata, ka ir jāturpina darbs savā nozarē, jo tajā ir investēti apjomīgi līdzekļi. Bet nelielajām saimniecībām tas varētu būt viens no risinājumiem turpmākajai saimniekošanai.
„Var jau teikt, ka viņi paši vainīgi, ka nemāk veidot savu dzīvi un nevēlas neko mainīt, bet nevaram jau arī izlikties, ka viņu mums nav,” tā par bezpajumtniekiem saka valmierietis Imants Trumpis. Viņš pirms pusgada savā ēdnīcā uzsāka gan bezpajumtniekiem, gan pilsētas trūcīgajiem cilvēkiem dalīt siltu zupu, un daudziem tas ir vienīgais siltais ēdiens. Uzņēmēja zupas virtuvi no jaunā gada ar līdzfinansējumu atbalsta arī Valmieras pilsētas pašvaldība. Ik reizi zupas virtuvi apmeklē ap 50 trūcīgo un maznodrošināto valmieriešu.
Uz skolu ar savu sāls trauciņu un garšvielu paciņām, bet starpbrīdī uz tuvējo veikalu pēc bulciņām un saldumiem. Tāda ir ne viena vien skolnieka atbildes reakcija jaunajiem ierobežojumiem skolu ēdināšanas jomā.
Cēsu vecpilsētā pabeigts atkritumu apsaimniekošanas modernizācijas projekts. Līdzšinējo kārtību, ka atkritumu savākšanas mašīna iedzīvotājiem bija jāgaida noteiktās dienās un laikos, tagad aizstās pieci pazemes konteineru laukumi.
Vēsture jāatceras, lai tā neatkārtotos – ar šādu domu šogad cēsnieks Pēteris Ozols ir iecerējis sākt veidot piemiņas ekspozīciju Cēsu „stūra mājā”. Cēsīs Pils ielā 12 ir vēl saglabājusies ēka ar padomjlaika ieslodzījuma kamerām, un tajā tad arī varētu būt ekspozīcija par tā laika represijām. Šīs ēkas pagalmā ir pagājušajā vasarā izveidotā piemiņas siena padomju represijās bojā gājušajiem 643 Cēsu apriņķa iedzīvotājiem. Arī šī piemiņas siena tapusi, pateicoties Pētera Ozola iniciatīvai. Cēsnieki ir novērtējuši viņa devumu vēstures izpētē un saglabāšanā, piešķirot titulu „Gada cilvēks 2015”.
Ne visus iedzīvotājiem aktuālos jautājumus var laikus saredzēt un atrisināt pašvaldības dienesti, šajā ziņā būtiska ir arī pašu iedzīvotāju iniciatīva. Tādēļ, lai veicinātu sabiedrības līdzdarbošanos lēmumu pieņemšanā un arī dažādu projektu izstrādē, Valmierā noslēgts sadarbības memorands ar nevalstiskajām organizācijām (NVO). Pirmās šo memorandu parakstījušas 16 organizācijas, kas darbojas sociālajā jomā.
Problēma, kas beidzot ir jāatrisina nākamajā gadā – tā Valkā vērtē sasāpējušos veselības aprūpes jautājumus, kas šajā pierobežas pilsētā sev līdzi nes arī citas problēmas. Proti, lai saņemtu medicīnas pakalpojumus, Valkas iedzīvotāji deklarējas kaimiņpilsētā Valgā. Līdz ar to samazinās iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi, kas savukārt negatīvi ietekmē novada budžetu.
Ziemassvētku laiks mums liek būt atvērtākiem labdarībai un žēlsirdībai, bet nereti, kad paiet svētki, par šo labo apņemšanos aizmirstam. Taču jauno uzņēmēju kluba „Vidzemei” dalībnieki pagājušajos Ziemassvētkos doto solījumu ir pildījuši visu šo gadu. Proti, pirms gada puiši solīja palīdzēt patvēruma mājai „Ģimenes šūpulis”, kas tobrīd Beverīnas novada Kauguru pagastā vēl bija tikai tapšanas stadijā.
Būt līdzatbildīgam par savu pilsētu un tās vidi – šī ir viena no pamatdomām ierosmei nākamgad Valmierā uzsākt talkošanas sacensības. Proti, sākotnēji pilsētas sakopšanas talkās varētu sacensties skolas un tālāk jau arī mikrorajoni vai pat Gaujas labais un kreisais krasts. Šī ierosme nāk no pašiem valmieriešiem un atbalstu guva arī šī rudens Valmieras iedzīvotāju forumā. Tagad iedzīvotāju izveidotā darba grupa strādā, lai jau veidotu talku sacensību nolikumu un risinātu citus organizatoriskos jautājumus.
Ceturtdien, 17.decembrī, uz Valmieras Drāmas teātra skatuves pirmizrādi piedzīvos Gunāra Priedes luga "Smaržo sēnes", kas padomju gados kompartijas vadībai un cenzūrai šķita pārāk kaitnieciska un tādēļ tika aizliegta. Tās pamatvēstījums ir par pagātnes ideālu un padomju realitātes neatbilstību. Bet režisora Mārtiņa Eihes veidotā izrāde nav tikai atskats padomju laika dubultmorālē - tajā paralēles var vilkt arī ar šodienas dzīvi.
Gada sākumā - februārī un martā - ziņu virsrakstos ienāk "Rail Baltica", jo sākas dzelzceļa līnijas sabiedriskā apspriešana. 15 Latvijas pašvaldībās iedzīvotājiem pirmo reizi prezentē dzelzceļa maršrutu, pirmās apspriešanas sapulces norit visai vētraini. Iedzīvotāju satraukums ir gan par īpašumiem, gan ietekmi uz vidi, gan arī troksni, ko varētu radīt ātrgaitas vilciens. Šāds satraukums valda arī Salacgrīvas novadā, jo šo novadu dzelzceļa līnija šķērsos visā tā garumā - 60 kilometrus. Ir daudz nezināmā, un tādēļ vietējie iedzīvotāji veido konsultatīvo darba grupu, tajā iesaistās arī gados jaunais salacgrīvietis Dairis Birkenbergs. Kā gada laikā mainījusies salacgrīviešu nostāja un ko ir izdevies panākt, par to Latvijas Radio rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos".
Pēc kopā nodzīvotiem 50 gadiem viņiem Valmieras dzimtsarakstu nodaļā atkal skan "Rūgts!". Ik gadu decembrī Valmierā tā jau ir tradīcija - godināt savas pilsētas gada zelta pārus. Šo svētku pamatdoma ir akcentēt vienu no galvenajām vērtībām - stipru ģimeni.
Salacgrīvas novada dome nolēmusi piešķirt 50% atlaidi no nekustamā īpašuma nodokļa uzņēmējiem, kas nodarbojas ar bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanu. Iemesls tam ir vēlme veicināt videi draudzīgu saimniekošanu, lai gala rezultātā mazāk lauksaimniecības piesārņojuma nokļūtu lašupē – Salacā. Jāpiebilst, ka šis ir tikai viens no soļiem, lai īstenotu Salacgrīvas apņēmību būt zaļajam novadam.
No Latvijas un Igaunijas politiķu puses reģionu attīstība ir tikai vārdos, bet ne darbos – tā vērtē abu valstu pierobežas pašvaldību vadītāji un secina, ka tādēļ aktīvākiem ir jākļūst pašiem - gan sadarbojoties dažādās jomās, gan piesaistot Eiropas Savienības finansējumu. Un tagad pamats tam ir 23 Igaunijas un Latvijas pašvaldību kopīgi noslēgtais sadarbības līgums.
Pašiem sava mazā „Spēlmaņu nakts” – tā var teikt par Valmieras teātra ikgadējo balvu pasniegšanu, kas tradicionāli norisinās īsi pirms gadu mijas. Arī šogad tāda būs, un tagad jau ir sācies skatītāju balsojums par gada labākajiem Valmieras teātra aktieriem un arī gada izrādi. Teātrī uzskata, ka skatītāju balsojums savā ziņā ir pat svarīgāks par savas jomas profesionāļu vērtējumu, jo skatītāji taču balso arī ar biļetēm.
Apmēram 1000 eiro zaudējumi par hektāru – tādu summu aprēķinājuši mežsaimnieki, izvērtējot meža dzīvnieku nodarītos postījumus priežu jaunaudzēm. Lai tās aizsargātu, akciju sabiedrība „Latvijas Valsts meži” katru gadu pirms ziemas veic jauno kociņu apstrādi ar speciālām vielām, bet Rietumvidzemes mežsaimniecībā šoruden pielieto arī jaunu metodi – vērtīgāko jauno priedīšu aptīšanu ar aizsargspirālēm.
Māra Štromberga izcīnītā pirmā olimpiskā zelta medaļa Pekinā paliks ne tikai Latvijas vēsturē, bet olimpisko spēļu vēsturē kā pirmā BMX sportā. Bet sākums šīm divām olimpiskajām zelta medaļām ir jau 1988.gadā, kad toreizējais riteņbraukšanas treneris Jānis Siliņš atved uz Latviju ieceri par šo sporta veidu un sāk tā popularizēšanu. Par devumu BMX izveidē un attīstībā Jānim Siliņam šogad piešķirta Latvijas Gada balva sportā par mūža ieguldījumu. Ar Jāni Siliņu viņa lauku mājās „Lejas ruķi”, netālu no Smiltenes, tikās Vidzemes korespondente Gunta Matisone.
Pirms gada, piesakoties brīvprātīgajam darbam „Erasmus plus” programmā, diezin vai portugāļu puisim Flavio Nunes bija pat nojauta, ka Latvija, uz kuru viņš dodas, var kļūt par viņa darba un dzīves vietu. Pēc brīvprātīgajā darbā nostrādātajiem mēnešiem Valsts sociālās aprūpes centra „Latgale” Litenes filiālē viņam piedāvāts arī pastāvīgs un algots darbs. Tikmēr aprūpes centra darbinieki secina, ka ieguvējas ir abas puses.
