Liepnas vidusskolas direktore Liene Stabinga, stāstot par to, kā skola uzsākusi pēdējo mācību gadu kā vidusskola, norādīja, ka visam pamatā jau ir sarūkošais skolnieku skaits, šobrīd skolā ir 65 skolnieki, 7 - vidusskolā.
“Skolēnu skaits pamatskolā samazinās, līdz ar to skolēnu, kas grib palikt vidusskolā, arī ir mazāk,” sacīja Stabinga.
Direktore arī vērtēja, ka, lai arī cik rūgti ir apzināties, ka nākamajā mācību gadā te vidusskolas vairs nebūs, ir jābūt reālistam un jāsaprot, ka mazai lauku vidusskolai ne vienmēr ir tās iespējas, kas lielajām.
“Es negribu teikt, ka nevar sasniegt kvalitāti arī ar ļoti mazu skolēnu skaitu, bet nu ja mēs skatāmies no tā viedokļa, ka dzīvē būs konkurence jāiztur, tad nu cik mēs ātri to sākam trenēt… Skolēniem, es domāju, ir jādod iespēja izvēlēties profesiju jau agrāk, es esmu pie šiem pedagogiem, kas uzskata, ka bērniem ir jāļauj lidot, pacelt spārnus un iekarot pasauli,” uzsvēra Stabinga.
Līdz ar Liepnas vidusskolas slēgšanu nākamajā gadā novadā vidējās mācību iestādes būs tikai novada centrā Alūksnē - novada vidusskola un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzija. Šajā abās skolās šobrīd notiek un vēl arī notiks apjomīgi remontdarbi.
Mūsu skola iegūs ļoti, ļoti daudz, skaistas telpas, aprīkojumu, tās būs tāfeles, interaktīvās lietas, kas ir pilnīgi neizbēgamas, nepieciešamas mācību procesā.
Alūksnes novada vidusskolas direktore Ilze Līviņa, stāstot par to, ko pēc remonta iegūs skola, atzina, ka šobrīd tā ir gatava arī mācību bāzes ziņā te uzņemt vēl vairāk skolēnu, ja tiks samazināts skolu skaits novadā.
“Mēs esam gatavi uz šo te, tāpēc, ka mēs esam arī vienīgā skola novadā, kas īsteno kompetenču projektu, ir mācību procesam nodrošinājums lielāks, plašāks, pilnvērtīgāks, ne tikai grāmata, jo to var iegādāties tikai uz lielāku skaitu skolēnu, uz dažiem skolēniem to nevar iegādāties, kaut vai ķīmijai, fizikai, tas viss ir dārgs, šīs lietiņas visas, kas tiek izmantotas laboratorijas darbos, tas viss ir dārgs prieks,” atzina Līviņa.
Skolu reorganizācijas ir ļoti jūtīgs temats novados, un nereti pašvaldību vadītāji ir bailīgi un nedroši, pieņemot šos nepopulāros lēmumus. Bet Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Arturs Dukulis (ZZS), jautāts, vai viņu nebiedē pretreakcija, uzsvēra – vispirms jau skolu tīkla sakārtošana ir nepieciešama, lai zinātu, kurās mācību iestādēs ieguldīt līdzekļus, lai tās veidotu patiešām modernas un laika prasībām atbilstošas.
“Ja runājam par mazajām lauku skolām, tieši tās, kuras ir celtas kā vēsturiskās skolas, tad vienmēr saka tā - mana vecvecmāmiņa mācījās šajā skolā. Tad es uzdodu tādu jautājumu, ka es negribētu lepoties, ka es sēdu gandrīz tādā pašā solā, kā mana vecvecmāmiņa, es domāju, ka es esmu pelnījis kaut ko labāku,” sacīja Dukulis.
Bet, kā galveno, skolu tīkla sakārtošanai, Alūksnes novadā vērtē ieguvumu skolēniem, jo šobrīd, mācoties apvienotajās klasēs, vai klasēs, kur ir tikai daži bērni, vēlāk tiem turpinot mācības, un no šiem siltumnīcas apstākļiem nonākot lielā kolektīvā, bieži vien šim skolniekam tā ir smaga pieredze.
Šobrīd skolu tīklu izvērtē un analizē arī novadā izveidotā darba grupa.
“Ja mums pašreiz ir 10 skolas, tad objektīvi skatoties uz visiem šiem procesiem, tad uz 2021/2022.gadu mēs varam palikt pat uz kādām 4-6 skolām,” atzina domes vadītājs.
Darba grupas vērtējums par novada mācību iestādēm un to nākotni tiks sniegts oktobrī.
