Ārpus Rīgas

''Talsu Vēstis'' žurnāliste Mārīte Raks-Lasmane par Kino atdzimšanu Talsos

Ārpus Rīgas

Nošaujamo lūšu skaitu, visticamāk, saglabās līdzšinējā apjomā

Tītaru audzēšana Latvijā - sarežģīta, tomēr perspektīva nozare

Tītaru audzēšana Latvijā - perspektīva, bet maz pārstāvēta nozare

Arvien pieaug pieprasījums pēc tītaru gaļas, taču Latvijā nav daudz saimniecību, kur tos audzētu. Lielākā un vienīgā bioloģiskā tītaru audzētava ir Sējas novadā - "Zvirgzdkalni RB". Saimnieki Svetlana un Rinalds Bukši vērtē, ka, lai arī nav viegli strādāt šajā nozarē, tai tomēr  ir perspektīva, domājot gan par pašmāju, gan ārvalstu tirgu.    

"Šeit mums pavisam maziņie, viņiem ir kaut kādas 12 dienas…" saimnieks Rinalds Bukšs, iepazīstinot Latvijas Radio ar tītaru fermu, vispirms ved rādīt, tā teikt, bērnudārzu jeb nesen no Austrijas atvestos tītaru cāļus. Austrijā jau arī gūtas zināšanas, kā tītarus audzēt.

"Vācijā un Austrijā ir vienīgās bioloģiskās saimniecības, kur tie tītarēni šķiļas; no Austrijas tāpēc, ka atšķiras ar cenu, kas mums ir ļoti būtiski, tāpēc vedam no Austrijas. To saimniecību mēs zinām. Mēs esam jau kā draugi. Viņi mūs māca vēl joprojām, kas jādara, kā pareizāk. Mēs daudz ko nezinājām par šiem putniem, un šeit Latvijā jau nebija, kam prasīt. Mācījāmies Vācijā, Austrijā, braucām Eiropā pa izstādēm, lai saprastu, kā tas viss… protams, kļūdu bija ļoti daudz," stāsta Bukšs.

Kā skaidro saimnieki, visgrūtākais un cimperlīgākais ir laiks, kad tītari vēl mazi - tie ne tikai prasa noteiktu temperatūras režīmu, bet nākas pat arī mācīt ēst.

"Jo, kad viņi pavisam maziņi, viņi it kā knābj, bet viņi neatver knābīti, tad jāatver knābītis, jāiebāž, lai viņi saprot, ka tas ir ēdamais…" skaidro saimnieks.

Kopumā fermā ir ap 1000 putnu. Vienā no novietnēm aug arī Ziemassvētku tītari. Saimnieks  stāsta, ka pamazām Latvijā cilvēki tomēr sāk arvien vairāk lietot tītaru gaļu.

"Tomēr sāk saprast, ka tītaru gaļa ļoti veselīga, ļoti labi pārstrādājas. Lēnām cilvēks to atšķirību ir sapratis, teiksim, kad paprovē šo gaļu un to, kas ir veikalā, un šo atšķirību cilvēki ir novērtējuši," spriež Bukšs.

Veselīga esot ne tikai tītaru gaļa, bet arī olas.

"Pēc uzturvērtības pirmā ir paipalu ola, tad nāk pērļu vistas ola, un tad tītara ola, un, ja kādam cilvēkam ir alerģija pret vistu olām, tad pret tītara olām nav alerģijas," skaidro saimnieks.

Protams, tītaru gaļa neiznāk lēta, jo putnu audzēšana prasa gan speciālu barību, gan arī ziemā apkuri.

"Tāpat tā barība ir jāved no Austrijas, jo tur visi vitamīni sabalansēti ir. Tagad arī mēs vedam no Austrijas, un tad, kad viņi paaugas, tagad jau mēs taisām barību paši," stāsta Bukšs.

Saimniecībā pašu spēkiem izveidota arī sertificēta kautuve un notiek arī gaļas pārstrāde. Pašlaik pamatā produkcija tiek tirgota Latvijā, bet, kā uzskata saimnieki, noiets tai varētu būt arī ārpus Latvijas, bet tad vajadzīgs lielāks apjoms.

Saimnieki Svetlana un Rinalds Bukši

"Ja būtu vairāk tie tītaru audzētāju, mēs varētu kooperēties un aizbraukt kaut kur tālāk. Mēs vieni paši nevaram aizbraukt ārzemēs uz tirgu, kaut vai uz Skandināviju vai citu pusi. Mēs esam runājuši, interesējušies, viņi gribētu sākt runāt, ja būtu apjoms, nu, apjomu mēs nevaram nodrošināt, piemēram, zviedrs varētu sākt runāt, ja mēs nedēļā varētu nodrošināt tonnu tīrās gaļas," skaidro Bukšs.

Saimnieki atzīst, ka arī neliegtu padomu citiem audzētājiem, kuri izvēlētos pievērsties šai jomai. Bet pašu saimniecībā tagad top nojume, lai vasarās putni varētu baudīt svaigu gaisu, un nav atmesta arī doma par to, ka saimniecībā varētu uzņemt tūristus.

Saistītie raksti
Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti