“Es jau viņus vairs neuztveru kā veikalus, tā ir tāda kā rūpniecības zona…” saka ainažnieks Jānis Prīmanis, kuru Latvijas Radio uzrunā, lai noskaidrotu, kāds ir viedoklis par alkohola veikaliem, kuri te Tallinas šosejas malā drīzumā būs jau divi.
Viņš būtībā apstiprina to, ko sarunās vēlāk pauž arī citi Ainažu iedzīvotāji, ka viņi uz šiem veikaliem neiet un ''tie dzīvo savu dzīvi”:
“Nu, es tur neesmu iekšā bijusi, igauņi, somi braucot tur… Principā man nav nekāda viedokļa, lai viņš top.”
“Es domāju, ja būtu tur blakus kaut kādi veikali, kas orientēti uz Igauniju un Somiju, būtu tikai ieguvēji, kamēr tāda iespēja ir, to vajag izmantot.”
“Man liekas, ka Latvijā tas vispār ir kronis, ka tādā mazā miestiņā, ja tā padomā, viens, divi, trīs četri, pieci, kur alkoholu var nopirkt.”
Par alkohola veikalu tagad Ainažos ir pārtapis arī viens no centrā esošajiem pārtikas veikaliem.
Lai klusajā, cilvēku patukšajā pilsētiņā, sastaptu vēl kādu ainažnieku, jādodas uz pārtikas veikalu “Top”. Un arī te ir automašīnas gan ar Somijas, gan Igaunijas numuru zīmēm.
Šurp uz Latviju iepirkties atbraucis Heino Bušs, kurš dzīvo netālu no robežas un stāsta, ka pēc alkohola jau nu gan viņš nav braucis.
“Pēc pārtikas, ne alkohola! Un, manuprāt, šeit ir nedaudz lētāk, mēs te nopirksim visu, kas mums mājās vajadzīgs – maizi, gaļu, visu! A, nu man saka priekšā - galvenais ir putnu gaļa,” stāsta Bušs.
Veikala vadītāja atzīst, ka viņai ir noliegts sniegt ziņas medijiem, vien apstiprina, ka kaimiņvalstu pircēju devums ir jūtams: “Pērk visu, pērk pārtiku, pērk visu… Jo vietējo cilvēku mums nav tik daudz. Piektdienas, sestdienas, svētdienas - tās mums ir ļoti labas dienas.”
Un igauņi pērk ne tikai pārtiku, arī būvmateriālus, sadzīves lietas un, kā izrādās, pie reizes izmanto arī pierobežā sniegtos pakalpojumus, par savas pilsētas pieredzi stāsta Apes novada uzņēmējdarbības speciāliste Baiba Vadone:
“Viņi atbraucot šeit pēc alkohola, ir atraduši arī dažāda veida metālpārstrādes cilvēkus, metinātājus, kas viņiem ir tālākos reģionos, viņi meklē šeit, tuvāk, viņi ir jau atraduši kontaktus pie mūsu uzņēmējiem un brauc. Tieši tāpat viņi ir iecienījuši tirgu Apē, igauņi apmeklē aptieku, viņi meklē frizētavas pakalpojumus, bieži vien ir tā, ka nevaram to nodrošināt, jo frizētavu ir tik, cik ir, kā arī kafejnīcas, ēdinātāji.”
To, ka igauņi un somi, kas ieminuši taciņu uz Latviju pēc alkohola, tagad iepērkas arī citos veikalos un izmanto dažādus pakalpojumus, apstiprina arī Valkas novada vadītājs Vents Armands Krauklis.
“Ļoti labprāt pērk latviešu konditoreju, un arī tas hosteļu un viesu māju piepildījums ir krietni lielāks nekā, piemēram, pērn, un arī tas, ka viņi pilda pilnas bākas benzīntankos. Nu, varbūt vietējie par to nav priecīgi, jo tirgotāji līdz ar to liek lielākas cenas nekā iekšzemē, bet, protams, kopumā ņemot ekonomikai tas ir pozitīvi,” saka Krauklis.
Un arī Ainažos, kā stāsta Salacgrīvas novada domes priekšsēdētājs Dagnis Straubergs, ir citas ieceres, kā izmantot šo iespēju, ka te labprāt iepirkties brauc kaimiņvalsts iedzīvotāji.
“Šobrīd ir arī piedāvājumi, par kuriem runājam, kas nebūs tikai alkohola veikali, un vairākās Eiropas valstīs uz robežām jau nodokļu atšķirības ir, piemēram uz Dānijas un Vācijas robežas, Dānijā ir pietiekoši dārgs viss, Vācijā lētāks, un tur uz robežas ir vairāki šie te centri, cilvēkiem, kas brauc no citām valstīm, kur ir nodokļu starpības, un varbūt pienācis ir tas laiks, kad šeit izveidosies viena tirdzniecības pilsētiņa, kas tad varētu nākotnē attīstīties,” spriež Straubergs.
Tagad jau ne tikai pierobežā, bet arī Valmieras veikalos igauņu valoda nav retums. Protams, tas, visticamāk, turpināsies tikai līdz brīdim, kamēr būs cenu atšķirība, tā, piemēram, Saeimā ievēlētā partija “KPV LV” atbalsta kopējās alkohola politikas veidošanu Baltijas valstīs un arī alkohola akcīzes nodokļa likmes celšanu Latvijā.
