Skujenes pagasta pārvaldes ēkā ar jauno koprades telpu iepazīstina novada pašvaldības projektu vadītāja Zane Pīpkalēja. Šī telpa būs vieta, kur satikties pagasta cilvēkiem, un te būs pieejamas arī modernās tehnoloģijas:
''Te būs datori, krāsu printeris, skeneris un viss, kas ir nepieciešams datu apstrādei, plus 3D printeris, tādā veidā ar 3D printeri mēs ceram demonstrēt, ka dzīve attīstās ļoti strauji.''
Bet ko nozīmē viedais ciemats? Īsumā var teikt, ka
tā ir jaunas pieejas meklēšana, izmantojot esošās vērtības un pielietojot digitālās komunikāciju tehnoloģijas.
''Pēdējos gados te ir atvilkts šis Radio un televīzijas centra platjoslas optiskais internets, un viņš salīdzinoši, kā jūs teicāt, uz nekurieni ved. Bet tas ir resurss. Un, meklējot iespējas par to, kā Eiropā cituviet attīstās mazi ciemati un ar kādām problēmām tur saskaras, es atradu šo ideju, ko ir Eiropas Komisija 2017. gadā apstiprinājusi - par viedajiem ciemiem. Tātad viedais jau pirmkārt ir par tehnoloģijām, kas ir šeit pieejamas. Mēs ceram uz vietējiem cilvēkiem, kas varbūt vēl šaubās, ko īsti darīt, gan uz vietējiem jauniešiem, kas vēl nav pārcēlušies uz Rīgu, vai uz jauniešiem, kas ir pārcēlušies, bet varētu te atgriezties,'' skaidro Pīpkalēja.
Viena doma tātad ir, ka šī telpa ar te esošo aprīkojumu varētu noderēt vietējiem uzņēmējiem, kuriem ne vienmēr pašiem ir pieejama modernā biroja tehnika. Šajā aspektā sev lietderību saredz zemnieku saimniecības „Gavieši” saimnieks Ziedonis Vilciņš:
''Šad tad man nākas uzrakstīt kādu projektu Eiropas Savienības naudas apgūšanai, un tad ir tā: es rakstu, rakstu mājās pie datora, bet pēkšņi man kaut kas tur nesanāk, nu tad es ceru, ka būs vienkāršāk dažu labu reizi šeit atbraukt, un ja šeit būs kāds zinošs cilvēks tuvumā, tad tos jautājumus atrisināt, kas man ir.''
Tā kā novada dome ir attālu, tad pašvaldībā arī iecerēts, ka reizi nedēļā te atbrauktu gan pašvaldības, gan arī citu jomu speciālisti.
''Vispirms jau tas viedais ciemats ir par to, ka jānāk iedzīvotājiem kopā un jāsaprot, kas ir tās vajadzības, jo šeit, lai arī skaits ir mazs, ir uzņēmīgi cilvēki, kas ražo marmelādes, un vēl ir daudz gan mājražotāju, gan lauksaimnieku, un ir jāsaprot, kas ir viņiem nepieciešams - vai tās ir apmācības, konsultācijas, sarunas, kas viņus, tā teikt, attīstītu vēl vairāk,'' klāsta Pīpkalēja.
Un, protams, šī telpa būtu arī kā tikšanās vieta vietējiem cilvēkiem, jo, kā vērtē Ziedonis Vilciņš, laukiem kļūstot tukšākiem, tuvākie kaimiņi ir pat divu trīs kilometru attālumā. Bet tajā pašā laikā būtu saimnieki, no kuriem smelties ierosmi arī citiem:
''Kaut kādā veidā tie palikušie, galvenokārt uzņēmēji, būtu jāsapulcina, jo viņi, it sevišķi atnācēji, ir iniciatīvas pilni un viņiem ir tāds krampis, viņiem gribas te celt, velt, gāzt, kaut ko taisīt, viņiem ir asums, un viņi šeit grib kaut ko izdarīt.''
Šo ieceri iesaistīties kopīgā ideju meklēšanā atbalsta arī vietējie uzņēmēji, SIA „Gusts Apinis” saimnieki, kuri te audzē netradicionālas kultūras un arī veic pārstrādi. Signe Šlosberga un Elmārs Pētersons atzīst, ka viņiem jaunu ideju netrūkst un labprāt ar tām dalītos:
''Idejas ir miljons, miljons, miljons, tā kā mēs ar mieru esam piedalīties šajā procesā! - Jebkas, ko pašvaldība dara priekš cilvēkiem, ir apsveicams, jo tu nekad nezini, kura stīga nospēlēs. Jo ir tāds interesants gadījums, ka Japānā ir viens ciems, kur dzīvo tikai viens cilvēks, jauna meitene, kas katru dienu brauc uz universitāti 100-150 kilometru attālumā, un viņas dēļ nāk vilciens, lai vestu vienu cilvēku, tāpēc ka neviens nezina, kas no tās meitenes izaugs, - varbūt viņa būs tā, kas šo vietu attīstīs.
Viedais ciems top arī Kurzemē – Alsungā.
