Jauna ceļa sākums – tā pelēko zirņu pārstrādi vērtē uzņēmumā „Aloja-Starkelsen”, kurš jau veiksmīgi ir iegājis bioloģiskās kartupeļu cietes eksporta tirgū un tagad līdzīgas ieceres ir ar pelēkajiem zirņiem un to pārstrādi. Uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Garančs stendā rāda jau gatavos produktus, un tie ir divu veidu zirņu milti:
''Mēs iegūstam zirņu miltus ar augstu olbaltuma saturu, kur ir vairāk nekā 50 procenti olbaltumvielas, viņas ir funkcionālas olbaltumvielas, darbojas gan kā emulgators, gan kā tekstūru veidotājs, var taisīt gan majonēzi, gan saldējumu, arī, piemēram, sieru. Un otrs produkts ir zirņi ar normālu olbaltumvielu saturu, kur ir 17 procenti olbaltums, un šis ir ideāls aizvietotājs miltiem, piemēram, kviešu, rudzu miltiem bezglutēna produktos.''
Zirņu milti būs kā izejviela bioloģiskās pārtikas produktu ražotājiem. Uzņēmumā secina, ka pasaulē ir šo izejvielu deficīts un tāpēc arī par jaunajiem produktiem ir visai liela interese.
''Pelēkais zirnis jau iekaro pasauli, jo produkts ir saražots, mēs jau esam nosūtījuši paraugus un pirmās partijas ne tikai pa Rietumeiropas valstīm, bet ir aizceļojis arī pāri okeānam. Interese ir gan Āzijā, gan Amerikā, gan arī visā Eiropā. Un šobrīd jau 14 dažādos projektos gan piena, gan gaļas produktu aizstāšanai, gan arī bezglutēna produktu ražošanai šie pelēko zirņu milti tiek mēģināti. Un ražoti jauni produkti, tikko man atnāca ziņa no Zviedrijas, kur ir gatavi ražot vegāno saldējumu, izmantojot mūsu zirņu miltus, stāsta Garančs.
Šobrīd pārstrādei izraudzīta zirņu šķirne 'Bruno', kas vislabāk atbilst šim nolūkam:
''Mēs esam izraudzījušies šķirni, kur ir mazāki šie zirnīši, jo mūsu pirmais solis ir – viņi jānomizo, un nomizot mazos ir vieglāk nekā lielos pelēkos zirņus, ko mēs liekam Ziemassvētku galdā. Bet, protams, pēc garšas un pēc būtības tie ir tie paši pelēkie zirņi. Šobrīd mēs esam izvēlējušies šķirni 'Bruno', kas ir Priekuļos selekcijas institūtā izveidota šķirne.''
Uzņēmumam ''Aloja-Starkelsen'' ir jau sadarbības partneri – zemnieki, kuri audzē zirņus, bet iespējas iesaistīties audzēšanā ir arī vēl jauniem partneriem, norada Garančs:
''Jo mums zirņus vajadzēs vairāk un vairāk, esam gatavi slēgt ilgtermiņa līgumus ar zemnieku, lai viņš būtu pārliecināts par to, ka rudenī mēs šos zirņus arī nopirksim. Mēģināsim mūsu iespēju robežās palīdzēt arī ar sēklas materiālu.''
Uzņēmuma galvenā agronome Aiga Kraukle saka - zirņi ir pateicīgi audzēšanai ar to, ka noder kultūraugu maiņai, tomēr prasības kvalitātei ir augstas:
''Daudzi zemnieki mums ir tādi, kas piegādā abus produkcijas veidus - gan kartupeļus, gan zirņus, un bioloģiskais zirnis ir pat ļoti labs, viņiem tāpat ir nepieciešami tauriņzieži. Tā kā tos zirņus viņi viena daļa labprāt uzņemas [audzēt]. Viena daļa saka - bail, riskanti, pagājušajā gadā arī zirņus nevarēja novākt, pieguldīja pie zemes, sadīga… Mums ir ļoti svarīga kvalitāte, mikrobioloģiskā kvalitāte; tas nav pelēkais zirnis, kādu mēs novācam, tādu arī pārdodam,
mēs veidojam pārstrādes produktu, un šim proteīnam, ko iegūst no zirņiem, ir ļoti svarīga kvalitāte. Mēs to latiņu ceļam augstu sev un līdz ar to arī zemniekam.''
Pašlaik, kamēr vēl apjomi nav lieli, pelēko zirņu pārstrāde norit Somijā, jo, kā stāsta uzņēmuma ģenerāldirektors Jānis Garančs, šim nolūkam ir nepieciešamas specifiskas iekārtas, bet drīzumā tās būs arī uz vietas uzņēmumā:
''Paralēli tam, ka mēs esam kļuvuši vieni no lielākajiem bioloģiskās kartupeļu cietes ražotājiem visā pasaulē, mēs gribam kļūt par vadošajiem, funkcionālo bioloģisko izejvielu ražotājiem, kur pelēkais zirnis būs tikpat liels vai vēl lielāks produkts, kā jau ir ciete no kartupeļiem.''
Ar pilnu jaudu pelēko zirņu pārstrādi uzņēmumā „Aloja-Starkelsen” cer uzsākt tuvākā gada laikā, lai nākamās sezonas ražu jau varētu pārstrādāt uz vietas.
