Ārpus Rīgas

Arī Latgales skolās atgādina par drošību uz lielajām maģistrālēm

Ārpus Rīgas

Liepājas tehnikumā jaunieši ziemas uzņemšanā var sākt mācības divās profesijās

Maiznieki neapmierināti ar hibrīdo rudzu šķirnēm

Iznīkst vietējās rudzu šķirnes - maiznieki satraucas par rupjmaizes kvalitātes un garšas izmaiņām

 

Maiznieki arvien aktualizē rudzu maizes kvalitātes problēmas, kuras saista ar hibrīdo rudzu šķirņu audzēšanas pieaugumu Latvijā. Tādēļ pie dzirnavniekiem arvien retāk nonākot vēsturiskās rudzu šķirnes, no kurām top kvalitatīvāki milti maizei. Savukārt Lauksaimniecības universitātes pētījumā pagaidām nav novērotas būtiskas kvalitātes un cepamīpašību atšķirības starp vietējām rudzu šķirnēm un hibrīdrudzu paraugiem. Tiesa gan, pētnieki norāda, ka salīdzināmiem datiem nepieciešams vēl ilgāks pētījumu laiks.

Latvijas Maiznieku biedrības gada pilnsapulcē kā viena no aktuālām tēmām izcelta maizes cepšanas izejvielu kvalitāte jeb precīzāk - tieši miltos izmantotie rudzi. Maiznieki, kas rupjmaizi cep pēc tradicionālām metodēm, novērojuši, ka miltu cepamīpašības gadu no gada atšķiras. Paši maiznieki pieļauj, ka rudzu miltu kvalitāti sliktāk ietekmē hibrīdo rudzu šķirnes, kuras arvien aizstāj vietējās šķirnes.

''Ir atsevišķi gadi, kad hibrīdu rudzu iepirkums dzirnavniekiem ir lielāks nekā veco rudzu šķirņu iepirkums, un tad miltu malējs tos piejauc vairāk klāt, ko mēs maiznieki bieži vien nemaz neuzzinām, bet redzam, ka maize galu galā iznāk citādāka – tai nav garšas un smaržas. Tie

hibrīdie rudzi ir kaut kas starp rudziem un kviešiem, tā ir rūpnieciska kultūra, kura tendēta uz lieliem apjomiem, nevis kvalitāti kā maizes izejviela,'' stāsta maizes ceptuves ‘’Lāči’’ saimnieks Normunds Skauģis.

Dati liecina, ka pērn Latvijā kopējā rudzu sējplatība bijusi 37,4 tūkstoši hektāru. Lai vērtētu dažādu rudzu šķirņu īpašības un atšķirības kvalitātē, Priekuļu laukaugu institūts kopīgi ar Lauksaimniecības universitāti veic pētījumu. Pārtikas tehnoloģijas fakultātēs asociētā profesore Daiga Kunkulberga stāsta, ka pirmo divu gadu rezultāti gan būtiskas atšķirības starp šķirnēm neuzrāda:

''Cepamīpašības pārbaudām, izmantojot iekārtas, ar kurām var noteikt cietes īpašības, tas ir, cietes klīsterizēšanās temperatūru un arī miltu uzvedību, kad tie tiek karsēti – cik ļoti tie piebriest, kā veidojas viskozitāte, un arī veicam kontroles cepienu. Un šobrīd mūsu rezultāti rāda, ka nav būtiskas atšķirības starp populācijas un hibrīdu rudziem gan no kvalitātes rādītājiem, gan cepamīpašībās. Divu gadu rezultāti gan vēl nav pietiekami, lai salīdzinātu, tāpēc pētījums ir jāturpina.''

Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs pavēstīja, ka arvien vairāk saņem arī patērētāju viedokli par to, ka rupjmaize vairs negaršojot kā agrāk.

Tādēļ biedrība šovasar bijusi arī pieredzes apmaiņā uz Igauniju, lai noskaidrotu, kā kaimiņvalsts amatabrāļi risina rupjmaizes kvalitātes problēmas.

''Mēs ar interesi devāmies pie kaimiņiem, jo viņiem ir speciāla valsts atbalsta programma tieši konkrētas vietējās populācijas rudzu šķirnes saglabāšanai. Viņi ir atraduši gan līdzekļus popularizēšanai, gan arī subsīdijas lauksaimniekiem tās šķirnes audzēšanai. Tas atbalsts nav liels, no tā biznesu veidot nevar, bet tas darbojas, lai šī rudzu šķirne būtu vienmēr apritē un pieejama maizniekiem. Tas viss prasa sarunas, jo tas tad būtu valsts atbalsts, jo, ja to pārliktu tikai uz maiznieku pleciem, tad attiecīgi sadārdzināsies pati rudzu maizes cena un projekts neizdotos.''

Tāpat Maiznieku biedrība, atskatoties uz aizvadīto gadu pēc aptaujas sociālajos tīklos secināja, ka kopumā pieprasījums pēc maizes nedaudz Latvijā krities. Turklāt arī maiznieka amats jaunajai paaudzei profesionālajās izglītības iestādēs nav pieprasīts. Savukārt pētījumu par rudzu miltu kvalitāti cer turpināt vēl vismaz divus gadus.

7 komentāri
Ligita
Taisnība Aigaram - ar grūtībām veikalos var atrast rudzu maizi, kuras sastāvā butu kaut 50% rudzu miltu!
aigars
"Maiznieku biedrības vadītājs Kārlis Zemešs pavēstīja, ka arvien vairāk saņem arī patērētāju viedokli par to, ka rupjmaize vairs negaršojot kā agrāk." Jautājums pavisam cits - cik % rudzu ir rupjmaizē?
lauķis
Tikai viens ieteikums - jāaudzē pašiem!
Nekas jau negaršo kā agrāk
ne tomāti, ne krējums, ne maize, ne medus, ne šokolāde... Varbūt ekoloģiskā pārtika ir tuvāka patiesībai, un tāpēc arī dārgāka.
:/
Nav ko satraukies-viss latviskais inīkst. Tas ir tikai laika jautājums.
Analīzes neparāda
smaržu un garšu. Cepēji pirmie ir nolaiduši latiņu krietni zemāk, un jau ļoti sen, kad nāca "modē" vieglās "uzpūstās" maizes.
Zemnieks
Atbilde ir ļoti vienkārša - cena/ražība/kvalitāte. Cena -100 EUR/t, ražība - 3 līdz 4 t, kvalitāte - tipumsvars un mitrums. Pašizmaksa - 400 - 500 EUR/ha. Izdevīgāk audzēt kaut vai lopbarības kviešus, kur ražība ir augstāka, bet izmaksas tādas pašas. Uzskatu kad rudzu graudiem ir jāmaksā vairāk.
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti