Ārpus Rīgas

Avīzes "Neatkarīgās Tukuma Ziņas" galvenā redaktore par Kandavas kartinga trasi

Ārpus Rīgas

Līvānu novada pašvaldība uzskata, ka pašvaldību izdevumiem Latgalē jābūt arī krievu valodā

Valmierā pabeigta divu īres namu celtniecība, taps vēl četri

Valmierā pabeigta divu īres namu celtniecība, taps vēl četri

Mājokļa jautājums šobrīd ir viena no galvenajām aktualitātēm daudzās pašvaldībās, jo lielākā daļa no daudzdzīvokļu ēkām Latvijā ir celtas pirms 1993.gada. Pirmā pilsēta, kas sāka risināt šo problēmu, ir Valmiera, kur nu jau pabeigta divu īres namu celtniecība un jaunuzceltajos dzīvokļos jau mitinās īrnieki. Par Valmieras pieredzi tagad interesējas arī citas pašvaldības, bet vai to būs tik vienkārši pārņemt un īstenot arī citviet? Jautājums arī, vai ekonomiski aktīvās pašvaldības, kuras var atļauties mājokļu celtniecību, līdz ar to neveicinās vēl vairāk cilvēku aizplūšanu no laukiem.

Jaunais īres namu kvartāls ar bērnu laukumiem, autostāvvietām un, protams, jauniem dzīvokļiem nenoliedzami tagad ir pievilcīga dzīvesvieta Valmierā, it sevišķi jau tām ģimenēm, kuras te ir atradušas darbu, bet īres iespējas jau tikpat kā nav, ja arī ir, tad pat tā sauktajās hruščovkās maksa jau sasniegusi un reizēm pat pārsniedz Rīgas līmeni.

''Valmierā neko lētu nevarēja atrast. Te arī labi, jauna māja ir jauna māja. - Trīs istabas, bērnu laukums tuvumā, kā arī bērnudārzs tuvumā. - Mēs caur darbu atradām jauno mājvietu, „šķiedra” piedāvāja, un tā arī mēs atnācām. Valmierā līdz tam nedzīvojām, mēs dzīvojām laukos.'' - Brigita un Jānis stāsta, ka viņiem šeit īrēt dzīvokli palīdzējusi darba vieta, un tāds jau ir arī šo namu mērķis, lai galvenokārt nodrošinātu dzīvesvietu jaunajiem speciālistiem. Tātad šķiet, kāda gan problēma arī citām pašvaldībām nebūvēt savus īres namus? Taču tik vienkārši tas gluži nav. Valmieras domes priekšsēdētājs Jānis Baiks neslēpj, ka būvniecība nav lēts prieks un, lai atpelnītu tajā ieguldīto, īres maksu jaunajos dzīvokļos par zemu nenosaukt - viena kvadrātmetra īre ir 5 eiro 20 centi plus komunālie maksājumi:

''Īres cena, kas ir Valmierā un ko ir arī izdevies šeit sasniegt, ir atbilstoša tirgus situācijai, daudzās citās pašvaldībās šādu īres cenu neviens nav gatavs maksāt.

Viss jau ir atkarīgs no katras pilsētas ekonomiskās aktivitātes, no vidējās darba samaksas, tā kā šāds modelis kādam derēs, bet daudziem arī nederēs.''

Tieši šis aspekts - vai dzīvokļu celtniecība nenesīs zaudējumus, vai būs, kas spēs tos īrēt, ir arī tas, kas attur uzņēmējus ārpus Rīgas pievērsties šai jomai. Vērtē Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes loceklis Andris Vanags:

''Uzņēmējs jau skatās divas iespējas, viņš skatās, kā es varēšu gūt ienākumus no šī biznesa, tas ir, no māju būvniecības vai izīrēšanas, vai pārdošanas. Un otra lieta arī banka, kas ir viens no tādiem padomdevējiem, kas pasaka priekšā, - nu klau, ja tu būvēsim x vai y vietā, tad es tev naudu došu par tādiem vai tādiem procentiem, vai kādā citā vietā es tev naudu nedošu vispār, jo es neredzu, kā tu varēsi izīrēt. Uzcelt - tas ir viens, galvenais ir izīrēt, un izīrēt, lai tev tā nauda nāk. Tas nozīmē, ka ir vajadzīgi cilvēki, kas šeit strādā, tas ir ļoti liels līdzsvars, un jāizvērtē ir visi riski.''

Savukārt pašvaldībām jau šobrīd likumdošana vēl gluži neatļauj ienākt mājokļu būvniecības nišā, tāpēc, kā uzskata Valmieras mērs Jānis Baiks, jābūt izmaiņām šajā ziņā, ņemot arī vērā citu valstu pieredzi:

''No likumdošanas [puses] ir vajadzīgas daudzas izmaiņas. Visā Eiropā ir speciālās mājokļu programmas, ko veicina tieši valsts, šie modeļi ir dažādi, un arī mums būtu iespēja izvēlēties atbilstošāko mūsu apstākļiem. Tā Somijā vienkārši valsts subsidē 8000 dzīvokļu celtniecību gadā, Austrijā, Vīnē, 25 procentu dzīvokļu pieder pašvaldībai, šo piemēru ir ļoti daudz.''

Divi īres nami mājokļu problēmu Valmierā vēl neatrisina, tāpēc arī nolemts būvēt vēl četrus daudzdzīvokļu īres namus ar 300 dzīvokļiem.

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts, atzinīgi vērtējot Valmieras iniciatīvu, tomēr to vērtē bažīgi saistībā ar lauku novadiem:

''Ja mēs runājam par šo Vidzemes gadījumu, tad puse no Naukšēnu novada brauc uz Valmieru strādāt. Kas notiktu, ja, piemēram, Valmiera spētu dot visiem šiem 50 procentiem naukšēniešu dzīves vietu Valmierā? Nu, tad varam domāt, kas notiktu ar pašiem Naukšēniem. Bez reģionālās reformas šis jautājums uz priekšu tik ātri nekustēsies, pirmkārt ir jāveido kopējs skats. Ja es iesāku par Valmieru, tad jāturpina par Valmieru, jo tad Valmiera var piedāvāt, kādam uzņēmējam, kam ir pievilcīga šī Naukšēnu infrastruktūra, strādāt tur un tādā veidā, mijiedarbībā viss šis Latvijas kopējais stāsts varētu runāt par attīstību.''

Bet mājokļa jautājums ir aktuāls ne vien tāpēc, ka dzīvokļu trūkst, bet 98 procenti no Latvijā uzceltajām daudzdzīvokļu mājām ir būvētas vēl pirms 1993. gada.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti