Jānis Kalnačs raksta vēsturi. Apzināti 350 barikāžu dalībnieki Valmieras pusē

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Šobrīd, kad no barikāžu laika šķir arvien vairāk gadu, arvien vairāk arī apzināmies, cik būtiski ir saglabāt šī laika liecības un atmiņas. Tāpēc arī valmierietis Jānis Kalnačs pirms dažiem gadiem pēc savas iniciatīvas brīvprātīgi sāka apzināt gan barikāžu dalībniekus, kuri uz Rīgu devās no Valmieras un bijušā Valmieras rajona, gan viņu atmiņas. Kopumā apzināti apmēram 350 barikāžu dalībnieki.

Jānis Kalnačs rāda sarakstu kopijas, kuros dokumentēti tie valmierieši vai bijušā Valmieras rajona iedzīvotāji, kuri devās uz barikādēm. Ideja apzināt šos cilvēkus viņam radusies pirms kādiem gadiem barikāžu atceres pasākumā.   

Jānis Kalnačs apkopo barikāžu stāstus Valmieras pusē
00:00 / 04:24
Lejuplādēt

"Romualds Ražuks uzstājās vienā barikāžu gadadienā un teica, ka Latvijā ir apzināti pāri par 20 tūkstošiem cilvēku, kas ir bijuši barikādēs, un es tā padomāju – paga, paga, no Valmieras vien bija kādi 5 tūkstoši, nu nevar būt tā, ka tikai 20 tūkstoši pa visu Latviju, kur vēl visa Rīga," pastāstīja Kalnačs. "Man bija sagatavota anketiņa, kurā es domāju - tagad pierakstīšu tos cilvēkus ar viņu parakstu pretim, ka viņi tiešām tur ir bijuši, un tā es sāku šo darbu. Ar velosipēdu apbraukāju cilvēkus, viens pateica par otru, cits par to, un tā es braukāju pa Valmieru vairākus mēnešus, tā tas sākās, un tā tas aizgāja."

Barikāžu stāsti

Latvijas Radio Ziņu dienests šo gadu ir sācis ar īpašu projektu – „Latvijas valstij nozīmīgi datumi – cilvēku stāstos”.

Latvijas Radio visu šo gadu atcerēsies tos cilvēkus, kas piedalījās valstij nozīmīgos notikumos un kuru dzīves cieši savijušās kopā ar mūsu valsts, Latvijas likteni. Šo projektu Latvijas Radio sāk ar jaunāko laiku vēsturi un nozīmīgu notikumu – janvāra barikādēm, kas lika ļoti daudziem pulcēties Rīgā un sargāt trauslo brīvības elpu.

Jānis Kalnačs arī stāsta, ka ne visi vēlējušies, lai par viņiem uzzinātu.

Vieni došanos tolaik uz barikādēm uzskata par pašsaprotamu lietu un tādēļ nevēlas sevi publiskot, ir arī tādi, kas varbūt baidās.

Taču citi labprāt dalījušies atmiņu stāstos,  un viens no tiem Kalnačam visvairāk ir iespiedies atmiņā.

"Braukuši no Valmieras autobusā uz barikādēm, priecīgi – hi hi, ha ha, šņabītis arī, ierāvuši," stāstīja Kalnačs. "Iebraukuši Rīgā, pie Juglas tilta un pa radio ziņo, ka Mūrnieks nošauts, autobusā iestājies klusums, bet neviens negribēja braukt atpakaļ. Visi - nē, tikai uz Rīgu, uz barikādēm. Šo stāstu, kad man stāstīja... un vēl joprojām asaras acīs atceroties, ka cilvēki negribēja atkāpties, viņi gribēja iet tikai uz priekšu."

Šīs un citas barikāžu laikā piefiksētās atmiņas ir nodotas Valmieras muzejam.

Arī pašam Kalnačam ir savs barikāžu laika stāsts. Uz barikādēm viņš devies kopā ar darba kolēģiem no Valmieras tipogrāfijas „Liesma”, lai sargātu telefonu centrāli Dzirnavu ielā.

"Aizbraucām, un tur bija tāda diezgan interesanta tā diena, jo tanī dienā bija ASK stadionā interfrontes mītiņš un mums pateica, ka viņi pēc mītiņa nāks mums garām un būs provokācijas," atceras Kalnačs. "Tā kā mēs esam pie telegrāfa, tad mums ir jāsaķeras elkoņos trijās rindās un jāiztur 15 – 20 minūtes, kamēr noraida ziņojumu uz ārzemēm un novāc tās detaļas, lai nebūtu vairs lietojama aparatūra, un tad mēs gaidījām. Kurš gaidīja tāpat, kurš kaut kādus kokus bāza piedurknēs, kurš metāla stieņus, sak, mēs nepadosimies. Izdalīja gāzmaskas arī visiem katram gadījumam. Bet tas mītiņš izčākstēja, tur daži cilvēki aizgāja garām un tā, viņi arī pie mums neieradās, bet tā sajūta bija diezgan tāda... kad viņi nāca, ka varbūt tūliņ kaut kas būs, bet baiļu nebija."

Kalnačs arī saka, ka 

tajā laikā neviens nedomāja par privilēģijām vai apbalvojumiem, kurus saņems vēlāk, jo nebija domas, kas man par to būs.

Bet, runājot par šodienas Latviju, Kalnačs kā galveno uzsver pašlabuma meklēšanu, kas traucē valstij būt tādai, kādu to cerēja ieraudzīt barikāžu laikā. Uz jautājumu, vai arī šodien brauktu uz Rīgu, ja būtu līdzīga situācija, Kalnačs atbild pat nedomājot. Protams, jā, un atzīst, ka ir pārliecināts - Latvijai būs nākotne.

"Ticu. Latvieši nekad nav zuduši, un viņi arī nezudīs, viņi šeit paliks, te neviens okupants nenodzīvos, tāda ir mana pārliecība," viņš uzsvēra.

Barikāžu dalībnieku apzināšana turpināsies, gan vairs ne tik intensīvi, jo daudzi cilvēki jau ir zināmi, bet ir, kas vēl palikuši nesatikti. Ir, kuru atmiņu stāsti vēl būtu dokumentējami, piemēram, toreizējās Valmieras "Lauktehnikas" vīru piedzīvotais OMON uzbrukums uz Vecmīlgrāvja tilta.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti