Barikāžu laikā viņam bija 35 gadi. Kad Valmierā uzzināja par Rīgā notiekošo, muzeja, kultūras nama, mūzikas skolas darbinieki, īpaši nedomādami, sakāpa autobusā un devās uz galvaspilsētu. Tikuši līdz piena kombinātam, atskārta, ka mūziķi un skolotāji nedrīkst doties uz Rīgu ar "plikām rokām" – griezuši atpakaļ, lai paņemtu savus mūzikas instrumentus.
"Paņēmu savu veco akordeonu "Zarja 2", kas tagad ir muzejā. (..) Paņēmu speciāli "Zarja 2", jo tas bija tāds padomju laika akordeons, tā kā sauciens 'ausma' – "Zarja"," klāstīja Armands Trambickis.
Trambickis spēlējis kopā ar pūtēju orķestri "Rīga", un notiekošais tā aizrāvis, ka mūzikas instrumentu netīšām saplēsis. "Es kā to akordeonu plēšu, plēšu, acis ciet, beigās jūtu baigi viegls tas akordeons paliek. Kā tā? Paskatos, vidus tukšs...
No tās trakās spēlēšanas, no tām alkām pēc Latvijas brīvības vienkārši biju pārplēsis pušu tās plēšas. Vienā rokā palika basi, otrā rokā palika klaviatūra," smej Armands Trambickis.
Barikāžu stāsti
Latvijas Radio Ziņu dienests šo gadu ir sācis ar īpašu projektu – „Latvijas valstij nozīmīgi datumi – cilvēku stāstos”.
Latvijas Radio visu šo gadu atcerēsies tos cilvēkus, kas piedalījās valstij nozīmīgos notikumos un kuru dzīves cieši savijušās kopā ar mūsu valsts, Latvijas likteni. Šo projektu Latvijas Radio sāk ar jaunāko laiku vēsturi un nozīmīgu notikumu – janvāra barikādēm, kas lika ļoti daudziem pulcēties Rīgā un sargāt trauslo brīvības elpu.
"Bet domāju, ka tas ir kaut kāds gandarījums, ka tu esi bijis, esi kaut ko padarījis. Esmu saņēmis nozīmīti, diplomu un arī barikāžu dalībnieka medāli, ar visu numuru iegravētu, ka Armands Trambickis tur ir bijis. (..) Daudzu latviešu [līdzdalības] dēļ tā Latvija jau kļuva brīva. Tā kā tu tajā brīvībā esi mazliet iekšā, un nozīmīte to atgādina," viņš saka.
Kopš barikādēm ir pagājuši gandrīz 30 gadi, saka mūziķis un vienlaikus atzīst –
cerējis, ka Latvija būs ekonomiski attīstītāka valsts ar labu infrastruktūru. Iespējams, pie tā vainojami politiķi, kuri nebija gana tālredzīgi.
Vienlaikus viņš atzīst, ka nevēlētos "atpakaļ vecajā Padomju Savienībā". "(..) Latvija vienīgā tāda ir. Mēs varam par paši sevi domāt, tikai vajadzētu labāk domāt, perspektīvāk domāt," spriež mūziķis.