Valmierietes rada personalizētus peldkostīmus no pārstrādātas plastmasas

Funkcionāls, ērts, individuāli šūts, bet tā tapšanā izmantoti videi draudzīgi risinājumi, jo audums ir gatavots no pārstrādātām PET pudelēm un citiem plastmasas atkritumiem. Runa ir par peldkostīmiem, kurus radījušas divas valmierietes – uzņēmēja Laura Žukovska-Supe un apģērbu dizainere Elēna Dmitrijeva, izveidojot savu uzņēmumu „Mans peldkostīms”.

Valmierietes rada personalizētus peldkostīmu no pārstrādātas plastmasasGunta Matisone

    Abas uzņēmējas pēdējos divus gadus soli pa solim izstrādā biznesa ideju par personalizētiem peldkostīmiem. “Tā doma radās ļoti vienkārši, pašām nespējot atrast sev piemērotus peldkostīmus. Un izrādījās, ka arī citām sievietēm ir līdzīga problēma. Iedziļinoties arvien vairāk, sapratām, ka tā ir brīva tirgus niša,” stāsta Žukovska-Supe.

    Līdz šim izstrādāti pirmie inovatīvo peldkostīmu prototipi, un dažas sievietes jaunos peldkostīmus jau izmēģina. Tagad uzņēmējas plāno veidot interneta veikalu un sākt piedāvāt plašākam sieviešu lokam jaunos peldkostīmus.

    “Tas īpašais ir tas, ka mēs dodam iespēju, katrai sievietei dizainēt savu peldkostīmu. Katra varēs izvēlēties printu, kādā viņa vēlas, varēs ievadīt savus individuālos mērus. Tas nebūs masu produkts, ko var nopirkt veikalā, bet tas būs tieši pēc individuāliem ķermeņa mēriem pašūts,” stāsta Dmitrijeva.

    Viņas uzsver, ka katrs peldkostīms būs individuāls un otra tāda pasaulē nebūs. “Mēs ceram un uz to iesim, ka to varēs padarīt tik personalizētu, ka, ja tev būs kāds bērna zīmējums, kuru tu vēlēsies uzdrukāt, mēs to varēsim izdarīt. Un ar to mēs vēlamies izskaust masu produkcijas un ātrās modes paradumu: pērc šodien un met ārā rīt, jo tas maksā neko, un tev nav nekādas emocionālās piesaistes, un tu pērc katru sezonu kaut ko jaunu. Tā mūsu doma ir pilnīgi apgriezt to sistēmu kājām gaisā,” saka Žukovska-Supe.

    Peldkostīmi tiek šūti no Itālijā iegādāta materiāla, kura šķiedras tiek darinātas no pārstrādātām PET pudelēm un citiem plastmasas atkritumiem.

    Tādējādi viņas mudina arī domāt par videi draudzīgu apģērbu.

    “Mūsdienu tehnoloģijas ir gājušas soli uz priekšu un ļauj no it kā plastmasas atkritumiem, tos apstrādājot, radīt sintētisko šķiedru un attiecīgi no jauna radīt apģērbu. Tādā veidā atkal no jauna tērējot resursus, bet vēl ņemot tos atkritumus, kas peld okeānos, jūrās, kur iepinas ūdens dzīvnieki, un mēs katrs esam redzējuši šos video, - tātad risinot arī šo atkritumu problēmu,” saka Žukovska-Supe.

    Dmitrijeva gan atklāj, ka jautājumu par to netrūkst: “Es gribētu vēl piebilst to, ka mēs esam saskārušies ar jautājumu: ''Kā, pārstrādāti atkritumi? Es negribu tādus vilkt uz savas miesas!''  Bet PET pudeļu vai citu plastmasas atkritumu pārstrāde notiek tā, ka viņus ļoti augstā temperatūrā pārkarsē granulu veidā. Un šajā procesā visas baktērijas, kas ir bijušas šajos atkritumos, iet bojā.

    Tā kā tas nav nekas bīstams vai ķermenim nedraudzīgs.”

    Jau sākotnēji abas valmierietes esot zinājušas, ka nevēlas tradicionālu uzņēmumu, kas rada produktus, kuri krājas atkritumu kalnos. Bet vēlējās darīt lietas jēgpilni un ilgtspējīgi. “Attiecīgi no pirmā brīža mums bija skaidrs, ka mēs meklēsim labāko, kas apģērbu industrijā uz šo brīdi ir pieejams. Tātad pirmais jau bija šis audums, par ko Elēna stāstīja. Tāpat mēs visu ražošanu plānojam, lai ir maksimāli maz atkritumu un atgriezumu. Un, ja kaut kas veidosies, mēs no tiem darināsim atkal jaunas lietas vai dosim kādiem, kas var no tā kaut ko darināt,” skaidro Žukovska-Supe.

    Tādējādi tapa uzņēmums, kas reģistrēts Labklājības ministrijas sociālās uzņēmējdarbības reģistrā. Tāpat iegūts “Altum” grants sociālajai uzņēmējdarbībai, kas dod iespēju domāt par internetveikala izveidi un vēl nepieciešamo iekārtu iegādi.

    “Tātad mēs plānojam, ka mūsu uzņēmums būs ilgtspējīgs un ar cieņu izturēsies gan pret klientu, gan pret dabu visā produkta radīšanas procesā.

    Arī pēc tam, tad kad klients lietos, mēs plānojam padomāt par visu šo produkta dzīves ciklu. Un ar to mēs būtiski atšķiramies no visiem, kas kaut ko tādu dara,” piebilst Žukovska-Supe.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Latvijā
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti