Aina ar palikušām un apsnigušām lietām ir redzama netālu no Burtnieku ezera krasta. Zemledus makšķernieka dzīvību, kā stāsta, ezers paņēma decembrī.
''Gadījumi, kad paliek tikai āliņģis un makšķernieka kaste malā, tādi ir katru gadu,'' saka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona brigādes komandieris Jānis Skrastiņš. ''Viņš vienkārši sēdēja un makšķerēja, un vienā brīdī bija brīkšķis. Cilvēks, kas sēdēja tur tālāk, tas apzinājās, ka ir uz nedroša ledus, un kad viņš zvanīja, tad teica – es redzu: viņš ielūza, viņš aizgāja zem ledus apakšā, bet es palīdzēt viņam ne ar ko nevaru, es pats tā knapi... Bet turpina sēdēt...''
Brīdinājumu būt uzmanīgiem uz ezera ledus, kas vēl nebūt nav izveidojies drošs, sociālajos tīklos izplatījusi arī Burtnieku novada pašvaldība.
''Ziemas sezona vispār ir sākusies tāda nestabila, pirmais ledus parādījās decembrī, uzsala, tad atkal bija plusi, tad jau parādījās pirmie zemledus makšķernieki, tad atkusa, atkal sāka piesalt, un tad parādās atkal tie makšķernieki... Brīvdienās bija ļoti daudz, bet ledus kvalitāte šobrīd ir ļoti nevienmērīga, – ja tu neesi pārbaudījis teritoriju, pa kuru tu makšķerē, tas ir diezgan bīstami,'' klāsta novada pašvaldības policijas vecākais inspektors Salvis Buls.
Savu bīstamību rada arī zemledus straumes, jo ezerā ietek 23 upes un upītes, iztek Salaca, līdz ar to iztekas un ieteku vietās ledus nav drošs, arī pieaugot salam. Bet Jānis Skrastiņš zina teikt, ka nereti tieši šīs vietas ir vilinošas zemledus makšķerniekiem:
''Šajā vietā, kur šī plūšana notiek, es saprotu, ka arī vairāk zivis koncentrējas, tāpēc tur arī iet zemledus makšķernieki, bet tās ir visnedrošākās vietas, jo aizsalst vienas no pēdējām.''
Vienā no ezera malām jau ir izveidojies ledus. Turpat netālu no krasta arī zemledus makšķernieks, viņa lomā tobrīd gan tikai neliels asarītis, bet tas šoziem neesot pirmais loms, bijuši arī ''pieci asarīši, lielākais 300 grami ar kapeikām''.
Vecākais inspektors Salvis Buls nolemj pārbaudīt, cik drošs šeit ir ledus.
''Pamērīsim…šeit ir 14 centimetri…'' Urbums liecina, ka te, netālu no krasta, ledus biezums ir atbilstošs, bet Salvis Buls uzsver – teikt, ka ledus kopumā uz ezera ir drošs, nevar:
''Šogad tie mīnusi ir vēl bijuši tik ļoti mazi, tas ledus ir tik nevienmērīgi sasalis, ka tu nevari pateikt, vai 200–300 metrus no krasta nebūs 10 kvadrātmetru neaizsalusi platība – sniegs virsū, tu neko neredzi. Un uzsniegot sniegam, arī veidojas tie slāņi, ka apakša nedabū piesalt.''
Jānis Skrastiņš piebilst: ''Šobrīd sniegs jau ir kā siltumizlolācija vai aukstumizolācija, un tādēļ
ir jābūt ļoti ilgstošam un lielam aukstumam, lai caur šo sasnigušo sniegu varētu pieaudzēt ledus biezumu un viņš kļūtu drošāks.''
To, ka šoziem ir tik daudz bojāgājušo, ielūstot ledū, Jānis Skrastiņš vērtē kā pārgalvību, jo, lai cik tas dīvaini nebūtu, tie lielākoties ir pieredzējuši vīri, kuri uzskata – ar mani jau tas nenotiks.
''Apmēram tas teksts ir tāds: tie, kas tur noslīka, tie nav īsti zinoši bijuši, bet viņš ir ar pieredzi. Bet diemžēl gadījumi, kad mums pēc šiem zinošajiem ir jāsūta ūdenslīdēji zem ledus, ir pietiekami bieži, līdz ar to tās zināšanas nu nav tik lielas. Vajadzīgs atbilstošs ekipējums pirmkārt, nevis vecās pufaiku bikses un vamzītis, kurš varbūt arī ir pietiekami silts, bet, cilvēkam ielūstot ledū, tas momentā cilvēka svaru palielina vairākkārtīgi, un tad ir jābūt fiziski ļoti spēcīgam cilvēkam, lai spētu sev palīdzēt. Pat elementārie ledus durklīši, irbulīši, kas palīdz cilvēkam izkļūt no ledus ārā, kas mednieku veikalā maksā dažus eiro, ļoti retam kuram ir. Vēlreiz saku – ekipējums, apdomība un sapratne, ar ko es riskēju un vai tas risks ir tā vērts,'' klāsta Skrastiņš.
Aspekti, kas ir saistīti ar zemledus makšķerēšanu un drošību uz ledus, ir aktuāli ne tikai Burtnieka ezerā. Par to ziemā jādomā visiem un visur.
