Sadaļas Sadaļas

Gada sākums skaudrs – ugunsgrēkos jau 23 bojāgājušie

Šā gada pirmajā mēnesī valstī ugunsgrēkos bojā gājuši jau 23 cilvēki, daudzu ugunsgrēku iemesls bijuši apkures iekārtu nepareiza ekspluatācija vai to bojājumi. Vidzemē tādēļ ugunsnelaimēs dzīvību zaudējuši četri cilvēki. Šīs nedēļas otrajā pusē laika prognoze sola, ka sals pastiprināsies, palielināsies arī apkures iekārtu noslodze, kas savukārt, ja netiek ievēroti drošības pasākumi, var būt iemesls ugunsnelaimei.

Gada sākums skaudrs – ugunsgrēkos jau 23 bojāgājušieGunta Matisone

''Kā mums ir mīnus desmit un zemāk grādi, tā veco krāšņu un nesalaboto, neiztīrīto skursteņu statistika strauji aug!'' – Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes komandiera Jāņa Skrastiņa pieredze liecina, ka, pastiprinoties salam, krāsnis tiek kurinātas intensīvāk un diemžēl glābējiem līdz ar to arī palielinās izsaukumu skaits. Viens no apkures sezonas ugunsgrēku iemesliem ir laikus neiztīrītais skurstenis.

''Kad krāsnis ir pārkurinātas, kad krāsnis ir bojātas, lielākai ugunij attīstoties, tā vai nu tiek no skursteņa ārā, kur tas ir sašķēlies, vai no pašas krāsns. Katra sodrēju degšana – tie ir vairāki tūkstoši grādu skurstenī, un tas ir nopietns pārbaudījums skurstenim, pat ja viņš to kādas reizes iztur, tad ar katru reizi viņa izdilums jeb darba mūžs ir mazāks, īsāks un no bojājuma izceļas ugunsgrēks,'' skaidro Skrastiņš.

VUGD Valmieras daļas vada komandiera vietnieks Oskars Reiziņš, kurš no darba brīvajā laikā tīra arī dūmvadus, spriež, ka viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc rodas problēmas, ir tas, ka krāsnis tiek kurinātas ar nekvalitatīvu kurināmo materiālu:

''Tur nevar salīdzināt, ja tu izmanto sausu malku vai, piemēram, nekvalitatīvas briketes, vai slapju malku, tad var būt tā, ka tev pat divas reizes gadā jātīra. Es esmu bijis objektos, kur ir jātīra dūmvads, un saimnieks parāda malku, un viņš saka – man katru gadu ir sausa malka; es uzkāpju uz tā dūmvada – un man tur reāli nav, ko darīt, tas ir tīrs.''

Oskars Reiziņš atzīst, ja dūmvada tīrīšana nav veikta laikus, to varētu darīt arī tagad, bet tas jau būs gan problemātiskāk, jo, pirmkārt, noteikti būs jāgaida rindā, otrkārt – ''uz jumta būs sniegs un vienkārši būs bīstami uz tā uzkāpt.''

Bojātas apkures iekārtas vai to nepareiza ekspluatācija tikai janvārī vien Vidzemē ir prasījusi četras dzīvības, šādi ugunsgrēki bijuši Apes un Madonas novados.

''No pārkurinātas krāsns karstuma bija sācis kust virs krāsns saliktais putuplasta griestu pārklājums un tecēt virsū uz krāsns, radot toksiskus dūmus, tur bija ļoti piesātināts ar dažādām dūmgāzēm, tai skaitā indīgiem tvaikiem un jā, ir divi bojā gājušie,'' par vienu no gadījumiem stāsta Jānis Skrastiņš.

Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta vecākā inspektore Sandra Vējiņa uzsver, ka dūmu detektors ir tas, kurš var laikus pavēstīt par nelaimi:

''Mums arī šajās brīvdienās bija gadījums, kurā dūmu detektors bija signalizējis par piedūmojumu mājoklī un beidzās viss veiksmīgi.''

Savukārt Jānis Skrastiņš uzsver, ka dūmu detektora esamība dzīvoklī it sevišķi var palīdzēt ātrāk apzināt ugunsnelaimi nakts stundās.

''Nakts stundas ir īpašas, jo guļošam cilvēkam nav ožas sajūtas, un, ja jūsu mājoklī īssavienojuma vai kāda cita iemesla gadījumā parādās dūmi, tad cilvēki lielākoties iet bojā nepamodušies, un detektors ir vienīgais, kas ar savu signālu pamodina guļošu cilvēku un brīdina,'' norāda Skrastiņš.

Jau vairāk nekā gadu dūmu detektori mājokļos ir obligāta prasība, bet bieži vien cilvēki aizmirst, ka šai ierīcei ir jāmaina arī baterijas, lai tā varētu darboties.

''Pēdējo nedēļu laikā, tas gan nav Vidzemē, bet mums Latvijā ir bijis gadījums, kur cilvēks aizgāja bojā, kaut gan dūmu detektors mājoklī bija, bet tajā iekšā nebija baterijas. Ik pa laikam mēs šobrīd saņemam iedzīvotāju zvanus, ka mājoklī nostrādājis dūmu detektors, tā kā mums šobrīd te fonā noskanēja [īss, aprauts signāls], un cilvēki jauc, viņiem šķiet, ka dūmu detektors ir nostrādājis, bet šī ir tā skaņa, kas pasaka – lūdzu, ieliec man jaunu bateriju... Un šādi [ar garu, spalgu signālu] viņam būtu jānostrādā, ja ir mājoklī piedūmojums,'' demonstrē Sandra Vējiņa.

Lai gan šis gads tikai sācies, ugunsgrēku statistika valstī kopumā jau ir skaudra: aizvadītajā gadā kopumā ugunsnelaimēs bojā gāja 83 cilvēki, bet šī gada sākumā jau 23, ugunsgrēkos vēl cietuši 28 un izglābti 44 cilvēki.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt