Būtiski augusi interese
Līdz ārkārtas stāvokļa ieviešanai varēja dabas takās prognozēt apmeklētāju plūsmu, kas lielākoties bija pavasarī vai rudenī. Bet no aizvadītā gada pavasara vēlme doties dabas pārgājienos ir pieaugusi pat vairākkārt, zināja stāstīt Vidzemes Augstskolas profesors, ģeogrāfijas doktors Andris Klepers.
“Mēs runājam par vismaz 15 miljoniem apmeklējumu dabā, īpaši aizsargājamās teritorijās un dabas pieminekļu vietās gada laikā,” sacīja Klepers, norādot uz vairākiem dabas objektiem, kur apmeklētāju skaits šajā laikā ir audzis vairākkārt.
Viena no tādām vietām Līču–Laņģu taka Gaujas Nacionālajā parkā. “23,5 tūkstoši apmeklējumi gadā šādai vietai, kas ir labiekārtota un ar unikāliem dabas objektiem, ir daudz. Un šī ir bezmaksas vieta, kura ir populāra arī ziemas mēnešos. Redzam, ka arī janvārī un februārī ir apmēram 3 vai 4 reizes vairāk cilvēku, nekā tas ir bijis pirms pandēmijas laika,” pastāstīja Klepers.
Cits objekts Vidzemē ir Raunas Staburags. Tur pēdējās 44 dienās ir bijis vairāk nekā 4000 apmeklējumu, kas šim objektam esot pat ļoti daudz.
“Šī ārkārtas situācija ir radījusi vēl lielāku pieprasījumu pēc dabas mantojuma vietām. Ir vietas, kur šis pieprasījums ir pieaudzis 10 un vairāk reižu,” piebilda Klepers.
Apmeklētāju skaita pieaugums rada gan slodzi pašiem dabas objektiem, gan arī izveidotajai infrastruktūrai. Un tie ir arī papildus izdevumi taku apsaimniekotājiem.
Vairāk atkritumu un biežāk vandālisms
Raksturojot situāciju, Dabas aizsardzības pārvaldes Vidzemes reģionālās administrācijas direktors Rolands Auziņš secināja, ka
šobrīd dabā dodas arī tie cilvēki, kuri līdz šim to nav darījuši.
“Tas, kas nāk līdzi ar palielināto cilvēku plūsmu, – diemžēl vandālisms, jo ar pagājušo gadu ir cilvēki, kuri nav pieraduši iet dabā, jo viņi parasti staigā botās pa parku. Viņi nezināja arī tos noteikumus, nesa līdz daudz atkritumus, gan nezināja, kā pareizi saģērbties un tamlīdzīgi, viņi tagad ir ārā dabā. Varētu teikt, ka tie ir tie, kas rada mums vēl lielākas papildu izmaksas,” pastāstīja Auziņš.
Viens, ar ko tagad nākas rēķināties dabas objektu apsaimniekotājiem, ir pieaugošais atkritumu daudzums. Vēl viena aktualitāte, pieaugot apmeklētāju skaitam, ir tualetes. Ir dabas objekti, pie kuriem tās nav ierīkotas, bet vietās, kur tās ir, apsaimniekotājiem par apmeklētāju rīcību nav tā labākā pieredze.
“Ir atsevišķas tualetes, kuras mums tiek regulāri izdemolētas. Tā saucamā brille pazūd pēc pirmajām lietošanas nedēļām, mēs tās atkal atjaunojam un atkal zūd. Tā ka reizēm liekas, ka cilvēki nesaprot, kā šādu vietu lietot,” piebilda Auziņš.
Apspriež ieejas maksu vai ziedojumus
Visi šie jautājumi rosinājuši meklēt risinājumus ilgtspējīgai dabas taku un dabas mantojuma objektu apsaimniekošanai. Un viens no tiem būtu ieejas maksa arī tajās takās, kuras ir šobrīd bez maksas.
Rolands Auziņš gan uzsvēra, ka Dabas aizsardzības pārvalde negrasās uzreiz ieviest maksu objektos, kuros līdz šim ir bijusi bezmaksas ieeja. “Noteikti Dabas aizsardzības pārvalde arī turpinās uzturēt savu lielo infrastruktūru bez maksas. Bet mēs izskatām iespēju, ka varētu būt brīvprātīgi ziedojumi kā atbalsts, lai šī uzturēšana varētu būt vēl labāka,” paskaidroja Auziņš.
Līdzīgas problēmas pieaugusī apmeklētāju plūsma rada arī Kocēnu novadā, kur arī vairāki iecienīti dabas objekti. Pašvaldības tūrisma speciālists Toms Treimanis arī pauda atbalstu samaksas ieviešanu, kas būtu pēc brīvprātības principa: “Tāds dabā gājēja līdzfinansējums. Tas, ko es gribēju uzsvērt, – konkrēti ir jāapraksta, par ko ir tas līdzfinansējums.
Tas nav varbūt par to dabas objektu, bet ir par atkritumu apsaimniekošanu un uzturēšanas izmaksām.”
Protams, diskusijas par maksas vai brīvprātīga līdzmaksājuma ieviešanu turpināsies, tāpat kā diskusijas par maksas veidu, jo ir skaidrs, ka pie katras dabas takas jau kasieri nenolikt. Modernās tehnoloģijas sniedz dažādas iespējas. Piemēra, risinājums varētu būt līdzīgs kā makšķernieka gada karte.
Tāpat tūrisma jomas speciālisti uzskata, ka ļoti svarīgi ir arī turpināt un palielināt izglītojošo darbu, lai sauklis „Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes” būtu pašsaprotams ikvienam, kurš dodas dabā.
