''Meitenes, meitenes, nāciet, nāciet, govis, govis! Šī ir barvede, mēs viņu par Boseni saucam, viņa komandē visu parādi.'' Smagnējie gaļas liellopi, ieraugot saimniekus un izdzirdot Ivo Tammes balsi, visai naskā solī dodas uz aploka malu, viņu vidū arī ciltstēvs, Austrumu kalendāra šī gada simbols. ''Viņam ir arī jābūt tādam mierīgam, lai pie viņa var pieiet, cerams, ka mums būs mierīgs gads, tikai jāstrādā.''
Bet Ginta Tamme piebilst: ''Nu, pēc mūsu buļļa skatoties, mierīgs gads, bet pasaulē jau nemaz tik mierīgi nav.''
Saimniekiem ir cerība, ka šogad situācija uzlabosies, bet aizvadītajā gadā pandēmijas ietekmi ir jutuši arī liellopu audzētāji. Pilsētniekam varētu šķist, kā gan pandēmija un tās ierobežojumi varētu ietekmēt zemniekus, jo ko galdā likt jau vajag vienmēr, taču, kā stāsta Ginta un Ivo, arī viņu saimniecībai nav gājuši secen zaudējumi.
''Pandēmija ir ietekmējusi gaļas liellopu atšķirto teļu cenas, tātad mums ir mazāk ienākumu un nākas kaut kā izdzīvot. Dzīvot labi nevar, ir jāizdzīvo šis laiks, jo ceram, ka nākošgad uz rudeni tās cenas būs labākas. Mums par ''Šarolē'' ļoti labi maksāja izsoļu namā, un tagad tās cenas ir stipri pakritušās. – Trešdaļa, trešdaļa ir mazāk, restorāni ir ciet, jo pārsvarā jau tā gaļa aiziet uz restorāniem. – Es domāju, uzpircēji arī izmanto šo laiku, viņi izmanto to, ka ir kovids un var uzpirkt pa lētākām cenām, vienkārši spekulē uz to. Jāsavelk jostas ciešāk, nevar attīstīties, jo ir jānosedz kredīti, – mēs kā jaunie lauksaimnieki pērkam zemi, jo bez zemes nav vērts saimniekot, un esam daudz ieguldījuši zemes pirkšanā. Tātad kredīti ir jānosedz, tur neviens negaidīs, un tad visa pārējā attīstība tiek atlikta; ietekmē diezgan spēcīgi tas cenu kritums.''
Taču optimismu saimnieki nav zaudējuši un uzskata, ka ir jādomā, kā no šīs situācijas izkļūt un kā pircējam vēl veiksmīgāk piedāvāt savu produkciju.
''Pašiem saimniekiem jābūt radošiem un jādomā kādi citi varianti. Tieši gaļas cena nav tik ļoti stipri nokritusies, līdz ar to jāaudzē lielāki un jāpārdod gaļā. Tas liellopu gaļas tirgus nav tik ļoti piepildīts, tā kā šajā ziņā ar var attīstīties. Un šādi mēs arī riskus samazināsim savā saimniecībā,'' spriež Ginta.
Viens aspekts ir arī mainīt patērētāju ieradumus, jo šobrīd vēl arvien daudzi Latvijas iedzīvotāji ir skeptiski attieksmē pret liellopu gaļas lietošanu, novērojis Ivo Tamme.
''Tas [iespaids] jau no padomju laikiem, kad gāja uz kombinātu tikai vecas, noslauktas govis, kuru gaļai ir piegarša. Bet no jaunlopa tieši jaunāki cilvēki pērk un to novērtē – tauku nav, ir veselīga, daudz dzelzs. Tagad „Baltic Vianco” cīnās, mēģina mācīt cilvēkiem ēst to gaļu un labu gaļu ieviest. Bet veikalos, piemēram, mūsu ''Rimi'', ir poļu, Argentīnas steiks, latviešu [ražotā] nav.''
Saimnieki atzīst, ka viens pluss, ko gan būs devis šis ierobežojumu laiks, ir ciešāka saikne zemniekam ar pircēju:
''Tiešā tirdzniecība ir aizgājusi, mēs arī uz to skatāmies – var aizbraukt pie saimnieka un nopirkt gaļu, un tas ir arī savādāk, ka es redzu tos lopus, tos apstākļus, varu izvēlēties. – Tie, kam interesē liellopu gaļa, tie jau arī atrod, katrā reģionā ir kāds, kas tirgo, tad var pasūtīt, un tev pieved pie mājas.''
Lai arī šobrīd liellopu audzētājiem nav veiksmīgākais saimniekošanas laiks, Ginta un Ivo vērtē, ka šī nozare Latvijā tomēr ir perspektīva.
''Katrs pārbaudījums stiprāku padara, katru gadu jau ir kādas problēmas, krīzītes, bet jāstrādā. – Es domāju, tas viss pāries, un arī šo mēs pārdzīvosim, būsim stiprāki pēc tam. Jābūt radošiem un jādomā, kā iziet no situācijas. – Jā, jo Latvijā jau ir ļoti liela perspektīva šiem gaļas liellopiem, mums viņi praktiski visi ir bioloģiski – ar zālāju baroti, viņiem nav nekādas ģenētiski modificētas kukurūzas, un gaļa ir laba un veselīga.''
Šobrīd gaļas liellopus Latvijā audzē daudzas saimniecības un, kā vērtē Ginta un Ivo Tammes, šai nozarei būtu vēl lielākas attīstības perspektīvas, ja veidotos kooperatīvi, līdz ar to uzpircējiem nebūtu tik viegli diktēt cenas.
