Sadaļas Sadaļas

Balvu un Gulbenes novadu vadītāji atzīst – iespēju apkarot lipīgākā Covid-19 paveida izplatīšanos nav daudz

Otrdien saistībā ar Covid-19 lipīgākā britu paveida saslimšanas uzliesmojumu Gulbenes un Balvu novados tika sasauktas Civilās aizsardzības komisiju sēdes, lai lemtu par pasākumiem vīrusa straujās izplatības ierobežošanai. Abu pašvaldību vadītāji uzskata, ka cīņā ar uzliesmojumiem šobrīd daudz iespēju nav. Viņuprāt, novadu iedzīvotājiem jāskaidro pašreizējās situācijas nopietnība un iestāžu vadītājiem pastiprināti jākontrolē, lai visi valstī noteiktie drošības pasākumi tiktu ievēroti. 

Balvu un Gulbenes novadu vadītāji atzīst – iespējas apkarot lipīgākā Covid-19 paveida izplatīšanos nav daudzGunta Matisone

To, ka lipīgākā vīrusa paveida izplatīšanās kļūst arvien straujāka, apliecina arī situācija vietējās slimnīcās, kur vairs nav brīvu gultasvietu Covid-19 pacientiem. 

“Mēs redzam šobrīd, ka trešais vilnis gan Gulbenē, gan Balvos jau ir sācies,” tik tieši situāciju abos novados raksturo „Balvu un Gulbenes slimnīcu apvienības” valdes locekle Alīda Vāne, uzsverot, ka šobrīd jaunus Covid-19 pacientus slimnīca jau vairs nespēj uzņemt.

“Jaunais angļu celms, kā tautā viņu sauc, sekvenēšana parādīja, ka tam ir ļoti liela izplatība mūsu reģionā, slimnīca mums ir 100% noslogota, mums arī pirmā dzemdētāja bija kovidpozitīva, arī grūtniece kovidpozitīva, mums ir 100% noslodze, mums vienu raksta ārā, uz to gultu jau ir rinda,” apstākļus skaidroja Vāne. 

Abos novados pirmais lielākais infekcijas uzliesmojums bija sociālās aprūpes centros, bet, kā stāsta Gulbenes novada domes priekšsēdētājs Normunds Audzišs (Zaļo un zemnieku savienība), tad, visticamāk, ka lipīgākais vīrusa paveids tika ievests.

“Pēc neoficiālās informācijas, tad tie cilvēki, kas Anglijā strādāja sēņu lasīšanā, lielā skaitā atgriezās uz Balviem un Gulbeni, un šis ''angļu vīruss'', ir tāda doma, ka būtu ar viņiem ienācis,” norādīja Audzišs.

Ceturtdien abos novados tika sauktas civilās aizsardzības komisiju sēdes, lai lemtu, kāda varēta būt rīcība vīrusa izplatības ierobežošanai. Taču šajā ziņā pašvaldībām, kā vērtē Audzišs, daudz iespēju gan nav.

Viņš atzīmēja: “Mēs kā pašvaldība īsti neredzam instrumentus bez tiem, ko ir noteikusi valdība, neredzam citus efektīvus instrumentus, kādus mēs varētu pielietot, lai mazinātu šo saslimstību, tātad mums trūkst informācijas.”

Arī Balvu novada pašvaldības vadītājs Aigars Pušpurs (Latvijas Zemnieku savienība) atzīst, ka operatīvu rīcību ierobežo datu aizsardzības likums.

“Mēs jau informāciju par tiem, kuri saslimuši, jāsaka humoram, uzzinām beidzamie, mēs pie tiem datiem netiekam, un līdz ar to arī mūsu policija, ja arī iegūst datus, tad ļoti novēloti,” norādīja Pušpurs. 

Lai ierobežotu infekcijas izplatību, Pušpurs atklāja, ka Balvos ir ieviesta pašvaldības iestāžu darbinieku testēšana: “Katru nedēļu pa iestādēm veicam testēšanu un līdz ar to pietiekami ātri nosakām tās vietas, kur ir kāds saslimušais, un līdz ar to tie piesardzības līdzekļi tiek dubultoti.”

Vēl viens solis infekcijas ierobežošanai ir stingrāka noteikto ierobežojumu uzraudzība; abos novados vērtē, ka gan valsts, gan pašvaldības policija savu iespēju robežās jau šo uzdevumu veic, tāpēc, piemēram, Gulbenes novadā tas tiks uzdots arī pagastu pārvalžu vadītājiem.

“Ko mēs vēl varam darīt? Tas ir –  brīvprātīgos piesaistīt, šodien es došu arī uzdevumu pagastu pārvaldniekiem, katram savā teritorijā sekot līdz, jo pagasta pārvaldnieks vislabāk zina, cik plus/mīnus, pie katrām mājām ir jābūt mašīnām un, ja parādās kādas liekas, tad tur kaut kas notiek tāds, kam nevajadzētu notikt. Protams, ka nekādu sankciju jau šiem cilvēkiem nebūs, bet pamudināt drošības pasākumu ievērošanai jau viņi var. Tikai tādā veidā, brīvprātīgā veidā, es redzu vēl resursu,” skaidroja Audzišs.

Abu novadu pašvaldību vadītāji atzīst, ka šobrīd “ieroču” vīrusa izplatības apkarošanai viņu rīcībā nav daudz, tāpēc uzsvars būs uz izskaidrojošo darbu, kā arī pašvaldību un valsts iestāžu vadītājiem būs stingrāk jāseko, lai drošības noteikumi tiktu ievēroti darba vietās un maksimāli nodrošinātu arī attālinātu darbu. 

KONTEKSTS:

Covid-19 uzliesmojuma laikā 2020. gada pavasarī Latvijā bija izsludināta ārkārtējā situācija jaunā koronavīrusa ierobežošanai. Situācija vasarā bija stabila, bet septembra beigās saslimstība strauji pieauga. Valdība novembrī atkārtoti noteica ārkārtējo situāciju, bet, tā kā saslimstība ar Covid-19 nemazinās, ārkārtējā situācija ir pagarināta līdz 6. aprīlim, ieskaitot arī Lieldienu brīvdienas.

Turklāt Latvijā tiek novērota Covid-19 jaunā celma izteiktāka izplatība. Valdības pieņemtajā ziņojumā par tā saukto luksofora principu noteikts, ka gadījumā, ja jaunais, lipīgākais vīrusa paveids atklāts vismaz 5% no nedēļas laikā pārbaudītajiem vīrusa paraugiem, jāapsver stingrāki ierobežojumi.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt