Ekonomisti situāciju Latvijas ekonomikā sāk vērtēt kā sarežģītu.
Vēl martā mūs iedvesmoja ziņas, ka aizvadītajā gadā Latvijas ekonomika turpināja izaugsmi, palielinoties par gandrīz 5% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Iekšzemes kopprodukts pērn sasniedza teju 30 miljardus eiro, kas bija vidēji 15 000 eiro uz katru iedzīvotāju jeb vēsturiski augstākais rādītājs.
Eksperti vērtēja, ka mūsu ekonomika attīstās līdzsvaroti. Un tam bija arī pavisam taustāmi rezultāti. Piemēram, vidējā alga Latvijā sasniedza simbolisko 1000 eiro atzīmi. Tomēr mēs arvien atpalikām no kaimiņiem Igaunijā, kur vidējā alga jau pārsniedza 1200 eiro, bet apsteidzām lietuviešus, kas pērn pelnīja tikai vidēji 921 eiro mēnesī katrs.
Tagad situācija ir mainījusies. Lietuvā ekonomika attīstās divreiz straujāk nekā pie mums. Lietuvas Statistikas departaments norāda, ka iekšzemes kopproduktu visvairāk ietekmējusi tirgošanās, kā arī dažādas pakalpojumu nozares, piemēram, autoservisu darbs, viesu izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumu kāpums.
Savukārt, piemēram, kokrūpniecībā gan tempi sarukuši. Un tā ir arī pie mums, atzina Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors Kristaps Klauss.
Meža nozare - no sēklu ieguves, mežsaimniecības, kokrūpniecības līdz koka mēbeļu ražošanai – veido aptuveni 5% – 6% no Latvijas IKP, stāstīja Klauss. Šobrīd lēnāku izaugsmi ietekmēja trīs lietas – ekonomikas cikliskums, jo šobrīd ir neliela lejupslīde, arī “Brexit”, jo briti, baidoties no bezvienošanās izstāšanās no ES, izveidoja lielas noliktavas šī gada pirmajā ceturksnī, un tas bija labs, taču atsaucās uz turpmāko darbību, un pārprodukcija, ko izraisīja laika apstākļi vairākās Eiropas valstīs, kuru dēļ sāka masveida izstrādāt bojātās cirsmas pārpludināt tirgu ar produkciju.
“Daudzas lietas neveiksmīgi sakritušas, bet saukt to par krīzi mēs nevaram,” sacīja Klauss.
Sekas tam ir lēnāks algu pieaugums nozarē, atsevišķi ražotāji ir samazinājuši pārstrādes jaudas, un darbinieki dodas atvaļinājumos, kas ir neplānoti, taču pagaidām apmaksāti.
Tāpat ražotājiem lielākoties peļņas šogad nebūšot, prognozēja Kristaps Klauss.
Taču viņš ir piesardzīgi optimistisks, sakot, ka izgāztos kokus citas valstis iztirgos, un mežinieki atkal redzēs zaļu zaru.
“Es domāju, ka nākamajā būvniecības sezonā, nākamajā pavasarī vajadzētu visam vairāk vai mazāk sakārtoties,” sprieda Klauss.
Pēc viņa teiktā, iepriekšēji gadi bija labi, ražotājiem lielākoties ir uzkrātas rezerves, un nevajadzētu bažīties, ka neveiksmīgs gada noslēgums varētu būtiski apstādināt nozares attīstību.
Tieši pretējas sajūtas ir ceļu būves nozarē, kas pašlaik, pateicoties par Eiropas naudu īstenotajiem projektiem, piedzīvo pīķa laikus, bet nākamo gadu sagaida ar kompāniju masveida bankrotiem. Tik skeptisks ir biedrības “Latvijas ceļu būvētājs” vadītājs Andris Bērziņš.
Viņš sacīja, ka ceļu būves nozarē ir lielas bažas par nākotni, jo kopējais pasūtījumu apjoms nākamgad samazināsies par 100 miljoniem eiro, un vienai trešdaļai uzņēmumu būs nopietni jādomā par likvidēšanos, ja valdība neatradīs naudu.
Tagad priekšā ir aptuveni trīs tukšie gadi, kad nozare varēja strādāt, jo ceļi, ko taisīt, ir, vajag vēlēšanos to darīt, bet pēc tam atkal būs jauni lieli projekti, un nozarei pietrūks jaudas to realizēšanai, stāstīja Bērziņš.
Viņš prognozēja, ka šo iemeslu dēļ pēc trim gadiem ceļu būvē ir sagaidāms pat divkāršs cenu kāpums, pretī saņemot daudz mazāk darba.
Viņu gan mierina pašvaldību lietu ministrijas vadības nostāja, ka līdz ar teritoriālo reformu ir sakārtojami reģionālie ceļi, taču naudu tam valdība vēl nav atradusi. Turklāt reāli darbi varētu sekot nevis nākamajā, bet tikai 2021. gadā.
Ekonomikas izaugsmes palēnināšanās ir pārsteidzoši strauja, taču Latvijai un kaimiņvalstīm nevajadzētu krist panikā. Tā norāda banku analītiķi.
SEB bankas vadītāja Ieva Tetere iepriekš intervijā Latvijas Radio norādīja, ka ekonomika ir cikliska, taču iekšzemes kopprodukta augšanas tempu bremzē uzņēmēju piesardzība – to ietekmē, piemēram, “Brexit”, Amerikas un Ķīnas tirdzniecības karš, Eiropas Centrālās bankas pesimistiskās prognozes par eirozonu. Savukārt lokāli mūsu lielie traucēkļi ir ēnu ekonomika un korupcija.
