Eiro fokusā

Uzņēmums "Liepājas papīrs" iegādājas jaunas iekārtas un paplašina ražošanas iespējas

Eiro fokusā

Sabiedriskā transporta reģionālajiem pārvadājumiem jākļūst kvalitatīvākiem

Eiro fokusā: Itālija valsts parāds turpina pieaugt

Itālijas valsts parāds turpina pieaugt

Itālijas valsts parāds turpina pieaugt un jau pārsniedzis 130% no iekšzemes kopprodukta, šajā rādītājā eirozonā piekāpjoties vien Grieķijai. Tikmēr ekonomikas izaugsme saglabājas vāja.

ĪSUMĀ:

  • Itālija ir stotā lielākā ekonomika pasaulē. Trešā lielākā eirozonā.
  • Pēdējos gados izaugsme bija vāja, un valsts parāds sasniedza 130% no IKP.
  • Parāds ir viens no lielākajiem pasaulē, un eirozonā piekāpjas tikai Grieķijas 180%.
  • Itālijas parāds ir nepilni 2,4 triljoni eiro, kas ir lielākā parāda summa eirozonā.
  • Visvairāk Itālijas valstij aizdevušas bankas, lielākā daļa atrodas pašā Itālijā.
  • Problēmas atzīst arī Itālijas Centrālās bankas vadītājs.
  • Itālijas valdība vēlas samazināt nodokļus un palielināt tēriņus.
  • Tas nozīmē lielāku budžeta deficītu.
  • Nav gaidāms, ka Itālijai tuvākajā laikā izdosies samazināt savu parādu.

Itālija ir starp lielākajām ekonomikām ne tikai eirozonā, bet arī pasaulē, bet to dēvē arī par vienu no lielākajiem riskiem bloka ekonomikai. Jau izskan brīdinājumi, ka Itālija var piedzīvot Grieķijai līdzīgu finanšu un uzticības krīzi.  

Itālija ir astotā lielākā ekonomika pasaulē, trešā lielākā eirozonā, tomēr gadu gaitā arvien krājušās problēmas ar valsts ekonomiku. Izaugsme pēdējos gados bijusi vāja, un valsts parāds nu jau pārsniedzis 130% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Tas ir viens no lielākajiem pasaulē un eirozonā piekāpjas tikai Grieķijas 180%.

Itālijas parāds ir nepilni 2,4 triljoni eiro, kas ir lielākais eirozonā.

Visvairāk Itālijas valstij aizdevušas bankas, vairums no kurām atrodas pašā Itālijā. Tomēr ievērojumu daļu kopējās naudas Itālijai aizdevušas bankas arī citās Eiropas valstīs.

Bažas par finansiālo situāciju arī nozīmējušas, ka Itālijai, lai aizņemtos, nākas rēķināties ar pieaugošām procentu likmēm.

Problēmas atzīst arī ilggadējais Itālijas Centrālās bankas vadītājs Ignacio Visko. Viņš nesen intervijā raidsabiedrība BBC atzina, ka valsts parāds ir pārāk liels, bet Itālijas ekonomiskās izaugsmes rādītājus pēdējos 20 gados nodēvēja par „drūmiem”.

“Mūsu valsts parāda attiecība pret IKP un iespējām aktivizēt ekonomiku ir augsta. Tā ir palielinājusies ne tik daudz izšķērdīgu tēriņu dēļ, bet gan lēnas ekonomiskās izaugsmes dēļ. Taču tajā pašā laikā patlaban ir neskaidrība, kā ar to tikt galā. Un tirgi par to mums liek maksāt ar augstām procentu likmēm. Tas nozīmē papildu slogu valsts parādam.

Un, ja šis slogs ir lielāks nekā ekonomikas izaugsme, tad arī parāda proporcija attiecībā pret IKP turpina pieaugt. Un tā ir problēma,” atzina Visko.

Viņš uzsvēra, ka šajā situācijā ir ļoti svarīgi, lai Itālijas valdība parādītu, ka rīkojas, lai samazinātu valsts parāda līmeni.

„Tam nav jābūt nekam tūlītējam tādā ziņā, ka ir tūlītēja rīcība un parāds tiek samazināts jau nākamajā dienā. Bet ir vajadzīgs ilgtermiņa redzējums. Tam ir jākoncentrējas uz divām lietām. Pirmkārt, kā veicināt straujāku ekonomisko izaugsmi Itālijā. Otrkārt, kā konsolidēt valsts finanses bez pārmērīgiem tēriņiem,” norādīja Visko.

Itālijas pašreizējā par populistisko dēvētā valdība vēlas samazināt nodokļus un palielināt tēriņus. Tas nozīmē lielāku budžeta deficītu.

Eiropas Komisija vasaras sākumā oficiāli brīdināja Itāliju gan par budžeta stāvokli, gan pārmērīgajām parādsaistībām, tomēr pagaidām nolēmusi nevērst pret Romu soda sankcijas, kas varētu būt mērāmas vairākos miljardos eiro.  

Ņemot vērā prognozes par izaugsmi eirozonā, nav gaidāms, ka Itālijai tuvākajā laikā izdosies samazināt savu parādu.

Eiropas Komisijas jaunākās prognozes liecina – šogad Itālijā ekonomikas izaugsme būs vien 0,1%.

Vienlaikus arī citām lielākajām ekonomikām, kā Vācijai un Francijai, izaugsme būs visai remdena. Tādēļ būtu uzmanīgi jāseko līdzi, kā attīstītās situācija Itālijā, uzskata "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.  

„Itālija ir viens no tuvāko divu gadu lielākajiem politiskajiem un ekonomiskajiem riskiem bloka ekonomikai un arī sabiedrībai. Ir skaidrs, ka parāds ir milzīgs, ekonomika stagnē. Šobrīd Itālijas ekonomika joprojām ir aptuveni 5% zem tā līmeņa, kas bija pirms krīzes. Bezdarbs ir krietni augstāks, nekā bija pirms krīzes. Tas nozīmē, ka spiediens un neapmierinātība sabiedrībā ir diezgan augsta. Jebkuras problēmas ar ekonomikas stagnāciju radīs arī problēmas ar parāda pārfinansēšanu. Tādēļ šis risks ir diezgan būtisks.

Ja pēc gada īstenojas vairāki [ekonomiskās izaugsmes] negatīvie scenāriji, Itālijas faktors būs ļoti aktuāls,” brīdināja Gašpuitis.

Kredītreitingu aģentūra “Standard & Poor's” tikmēr brīdina, ka Itālija pat var piedzīvot līdzīgu finanšu un uzticības krīzi kā Grieķija, ja valdība turpinās līdzšinējo kursu. Aģentūra norāda, ka Itālija ir vienīgā eirozonas valsts, kuras kredītreitinga prognoze ir negatīva. Turklāt Itālijas reālais IKP kopš 2010.gada pieaudzis tikai par 0,6% - salīdzinot: eirozonā kopumā tie ir 10,6%.

Itālijas ekonomika gan ir daudz lielāka nekā Grieķijas un līdz ar to ar daudz lielāku potenciālo ietekmi uz pārējo eirozonu. Grieķijas ekonomika sastāda vien mazāk nekā 2% no eirozonas kopējā apjoma, kamēr Itālijas ekonomika ir monetārās savienības trešā lielākā un veido 15% no eirozonas IKP.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti