Eiro fokusā

Meža veltes - papildu ienākuma avots

Eiro fokusā

Ceturto gadu turpinās projekts "Atbalsts bezdarbnieku izglītībai"

Klupšanas akmeņi granta saņemšanai remigrantiem

Latvijā no ārzemēm atgriezušies tautieši lēni apgūst atbalstu biznesa sākšanai

Lai atbalstītu reemigrantus, kuri pēc darba ārvalstīs atgriežas Latvijā, Ministru kabinets pērn nolēma atbalstīt saimnieciskās darbības uzsākšanu, vienam projektam piešķirot 9000 eiro. Projekta kopējais finansējums bija 180 000 eiro, un tas ļautu visā Latvijā atbalstīt 20 projektus. Tomēr nauda piešķirta tikai deviņiem projektiem.

Atbalstu vēlējās 170, saņēma – deviņi

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits stāstīja, ka granta piešķiršana saimnieciskās darbības uzsākšanai ir viens no valsts reemigrācijas atbalsta pasākumiem.

"Latvijā strauji samazinās iedzīvotāju skaits. Pēdējo 10 gadu laikā izbraukuši tuvu pie 250 000, tāpēc mums ir svarīgi domāt par tautiešu iespējām atgriezties. Viena no mērķa grupām, ar ko mēs strādājam, ir ģimenes ar bērniem. Viņi izvēlas atgriezties tāpēc, ka bērns sasniedz skolas vecumu. Svarīgi arī vecākiem piedāvāt iespēju pašam nopelnīt. Pamatnosacījums - vismaz trīs gadus ir būts ārzemēs, atgriezušies ne vairāk kā vienu gadu līdz projekta pieteikumam. 50% no izmaksām jāfinansē pašiem, tas var būt arī 300 vai 5000 eiro vērts projekts," teica VARAM pārstāvis.

Pērn interese par atbalstu saimnieciskās darbības uzsākšanai bijusi liela - saimniecisko darbību Latvijā vēlējās uzsākt 170 reemigranti, tomēr naudu saņēma tikai deviņi.

Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza stāstīja, ka arī Vidzemē apstiprināti tikai divi projekti, kaut nauda būtu pietikusi četriem. Lielākais klupšanas akmens izrādījās prasība, ka reemigrantam pirms izbraukšanas no Latvijas jāizdeklarējas no Iedzīvotāju reģistra.

"Naudu atskaitījām atpakaļ valsts budžetā. Jo galvenais kritērijs cilvēkam, lai viņa pieteikums tiktu pieņemts, ir deklarētā dzīvesvieta. Viņam ir jābūt bijušam no Latvijas izdeklarētam vismaz trīs gadus, un vienīgais apliecinājums tam ir Iedzīvotāju reģistra informācija.  Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde to var reģistrēt, ja cilvēks pats paziņojis, ka viņa adrese ir ārzemēs.

Ir cilvēki, kas 12, 13, 15 gadus nodzīvojuši ārzemēs un visu laiku ir bijuši deklarēti Latvijā. Pēc būtības viņš ir reemigrants, bet pēc šiem datiem nekvalificējas," atzina Garoza.

Baiba Bārda kafejnīcu Cēsīs izveidoja, kad kopā ar vīru pārdeva nekustamo īpašumu Itālijā. Viņa vērtē – 9000 eiro būtu lieti noderējuši, bet arī viņa, lai gan Itālijā dzīvoja deviņus gadus, nebija izdeklarējusies no Latvijas Iedzīvotāju reģistra.

"Vispār par šādu iespēju tikt pie naudas biju kaut ko dzirdējusi, bet pirms tam. Nebiju no Latvijas izdeklarējusies. Iepriekš par to pat neiedomājos, man tas nelikās svarīgi, un tagad to vairs nevar atgriezt atpakaļ. Varbūt cilvēkiem vajag vairāk informācijas. Ja izdeklarējas savlaicīgi, tad  atgriežoties viņiem būtu iespēja tikt pie granta," sprieda Bārda.
 

Norāda uz atbalsta nepieciešamību 

Par izdeklarēšanos no valsts, dodoties strādāt uz ārzemēm, ir atbildīga Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde (PMLP). Tomēr, kā saka, – likumu nezināšana neatbrīvo no atbildības.

VARAM Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits skaidroja, ka pagaidām labāks un vienkāršāks risinājums, kā pierādīt darba gadus ārpus Latvijas, nav atrasts.

"Par to tika diskutēts – lai tas nav kaut kāds viena gada būvniecības objekts, lai tas tomēr ir darbs vismaz trīs gadu garumā, arī mācības. Tos risinājumus, ko mēs līdz šim bijām apsprieduši, būtu sarežģīti pārbaudīt. Būtu jāpieprasa attiecīgajai valstij arī apliecinājums, ka tas tiešām tā ir. (..) Pēc pusgada tas jau zaudētu aktualitāti. Mēs nevaram paļauties un riskēt ar publisko finansējumu," skaidroja ministrijas pārstāvis.

Vai valstij vajag dot naudu cilvēkiem, kas strādājuši ārzemēs? Sabiedrībā viedokļi dalās, bet Vidzemes plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore Ija Groza uzskata, ka šāds atbalsts ir nepieciešams.

"Es uzskatu, ka tas ir noderīgi, jo tas ir emocionālais stāsts... Tā ir pozitīva attieksme, ka reemigranti tiek gaidīti. Reģionos nepieciešams attīstīt uzņēmējdarbību, un cilvēkiem ir pasaules pieredze. Bieži vien viņi atnāk ar jaunām idejām, ko [vietējie] neiedomātos realizēt," sacīja Groza.

VARAM informē, ka šogad konkurss uz grantu atbalstu saimnieciskās darbības īstenošanai, attīstībai vai uzsākšanai notiek otro gadu. Reemigranti grantam var pieteikties no 2. septembra  līdz 4. oktobrim. Plašāka informācija pieejama mājaslapā www.paps.lv.

Šogad kopējais finansējums reemigrantiem saimnieciskās darbības uzsākšanai sasniedzis 200 000 eiro, viena projekta maksimālais apjoms ir 10 000 eiro.

Vai, nemainot finansējuma piešķiršanas nosacījumus, naudu izdosies ieguldīt reģionu attīstībā? Pagaidām atbildes nav.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti