Eiro fokusā

Piedāvājums vegāniem pārtikas veikalos. Dodamies kopā iepirkties

Eiro fokusā

Latgalē aizvien biežāk izvēlas attīstīt ar IT saistītu uzņēmējdarbību

ES ekonomika turpinās augt. Tomēr jārēķinās ar vairākiem riska faktoriem

ES ekonomika augs septīto gadu pēc kārtas; brīdina par vairākiem riska faktoriem

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 4 gadiem.

Eiropas Savienības (ES) ekonomika šogad turpinās augt septīto gadu pēc kārtas. Par to liecina jaunākās Eiropas Komisijas (EK) prognozes. Tomēr izaugsmes tempus bremzēs globālie tirdzniecības strīdi, neskaidrība ap "Brexit", kā arī saspīlējums Tuvajos Austrumos. Tie ir faktori, ar kuriem jārēķinās arī Latvijas ekonomikai, norāda ekonomisti.

Salīdzinot ar pavasara prognozi, pagājušajā nedēļā publicētās EK aplēses par eirozonas saglabājušās nemainīgas attiecība uz 2019. gadu. Proti, šogad eirozonas valstu iekšzemes kopprodukta (IKP) vidējais pieaugums būs 1,2%. Savukārt attiecībā uz nākamo gadu prognoze mazliet samazināt – līdz 1,4%. Savukārt prognoze par ES valstu iekšzemes kopprodukta (IKP)  izaugsmi paliek nemainīga, proti, gaidāms IKP pieaugums 1,4% apmērā 2019. gadā un 1,6% – 2020. gadā.

Bažas arī par Irānas un ASV domstarpībām

Līdz ar to sagaidāms, ka Eiropas ekonomika augs septīto gadu pēc kārtas, un tam vajadzētu  attiekties uz visu dalībvalstu ekonomikām. Gada pirmajā ceturksni izaugsme eirozonā pat bija lielāka, nekā tika gaidīts, pateicoties tādiem faktoriem kā maigi ziemas apstākļi un vieglo automobiļu pārdošanas apjomu pieaugums. 

"Sagaidāms, ka 2019. un 2020.gadā visu Eiropas Savienības valstu ekonomikas atkal augs. Spēcīgs darba tirgus balstīs pieprasījumu. Tomēr, ņemot vērā daudzos riskus, mums noteikti jāstrādā pie tā, lai vēl vairāk stiprinātu noturību mūsu ekonomikās un eirozonā kopumā," sacīja ES ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs Pjērs Moskovisī.

Ne pārāk labi klājas tādām lielajām eirozonas valstīm kā Itālija un Vācija. Šogad Vācijā gaidāma izaugsme tikai 0,5% apmērā, bet Itālijā – vien 0,1%. Mokovisī norādīja, ka ekonomiskās izaugmes perspektīvas ietekmē dažādi savstarpēji saistīti riski:

"Ilgstoša Amerikas Savienoto Valstu un Ķīnas konfrontācija, kā arī pastiprināta neskaidrība par ASV tirdzniecības politiku. Tas varētu paildzināt pašreizējo lejupslīdi pasaules tirdzniecībā un rūpniecībā, un tas var negatīvi ietekmēt arī citus reģionus un sektorus.

Vēl viens riska faktors ir saistīts ar neseno ģeopolitiskā saspīlējuma pastiprināšanos Tuvajos Austrumos – tas var būtiski ietekmēt naftas cenas," sacīja ES ekonomikas un finanšu, nodokļu un muitas komisārs.

Spriedze starp Irānu un ASV radījusi bažas, ka nevilšus reģionā var uzliesmot karš. ASV prezidents Donalds Tramps jau cēlis tarifus metāliem, bet joprojām draud ar lielākām ievedmuitām arī Eiropas automašīnu ražošanas industrijai. Bet pašā ES nozīmīgs riska faktors joprojām ir iespēja, ka Lielbritānija no bloka izstāsies bez vienošanās.

Norāda uz pieaugošo nenoteiktību saistībā ar "Brexit"

Kas attiecas uz Latviju, te gada IKP izaugsmes prognoze šim gadam mazliet samazināta – 3%. Nākamgad joprojām prognozēti tie paši 2,8%, kas jau liecinās par ekonomikas tempu nelielu palēnināšanos.

"SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis norādīja, ka izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo prognozi, gan ir nebūtiskas. Viņš sagaida, ka šogad IKP pieaugums Latvijā pat varētu būt nedaudz labāks, nekā prognozē EK.

"Primāri ekonomika turpina balstīties iekšzemes patēriņā. Bezdarbs turpina samazināties. Darba samaksa turpina ļoti strauji pieaugt, tas ir krietni straujāk nekā inflācija. Tas parāda, ka iedzīvotāju pirktspēja turpina pietiekami strauji uzlaboties. Protams, tas rada visus apstākļus, lai patēriņš turpinātu virzīt ekonomisko izaugsmi," norādīja ekonomists.

Tomēr arī Latvijas ekonomiku būtiski ietekmē ārējie apstākļi – nenoteiktība pasaules tirdzniecībā, tirdzniecības kari, globālās tendences.

""Brexit" process veido ilgstošu nenoteiktību. Šobrīd redzam, ka Lielbritānija pirmo reizi sāk runāt un izsvērt runas par to, ka ekonomika ir tuvu tam, lai būtu recesija. Pirmo reizi izaugsme varētu nokristies tik zemu, kā tas bija 2012. gadā. Lai gan kopumā patlaban recesija un krīze prognozēta netiek, nenoteiktība ir būtiski pieaugusi. (..)

Šī ārējā vide būtiski ietekmē Latvijas eksporta rādītājus – salīdzinot ar iepriekšējo gadu, izaugsme ir ļoti būtiski pazeminājusies. Veikums ir kļuvis krietni nevienmērīgāks, atsevišķos mēnešos eksporta apjomiem pat samazinoties.

Redzam, ka arī tranzīta sektorā pretēji iepriekšējam gadam izskatās, ka šogad bilde ir kļuvusi negatīvāka. Kopumā ārējā vide turpina pazemināt kopējo izaugsmi. Protams, arī tas uzrāviens, kas pērn bija būvniecībā, - šogad sagaidāms, ka būs krietni mazāk izteikts," sprieda Gašpuitis.

Līdzīgs ekonomikas pieauguma temps kā Latvijā šogad prognozētas arī mūsu abās Baltijas kaimiņvalstīs – Igaunijā 2,9%, bet Lietuvā 3,1%.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti