Eiro fokusā

Aptauja: Vairāk nekā pusei iedzīvotāju ir svarīgs videi draudzīgs iepakojums

Eiro fokusā

Joprojām vairāki desmiti miljoni latu nav samainīti pret eiro

Pasaulē sarūk miljonāru skaits un viņu bagātība, bet pieaug nevienlīdzība

Pasaulē sarūk miljonāru skaits un viņu bagātība, bet pieaug nevienlīdzība

Pirmo reizi septiņos gados sarukusi pasaules miljonāru bagātība, liecina šomēnes publicēts ziņojums par pagājušo gadu. Pirmo reizi kopš globālās finanšu krīzes samazinājies arī miljonāru skaits. Neskatoties uz to, pasaules bagātākajiem pēdējos septiņos gados tik un tā izdevies par vairāk nekā 60% palielināt savu turību līdz 68 triljoniem ASV dolāru. Starptautiskais Valūtas fonds brīdina par ienākumu pieaugošo nevienlīdzību un aicina uz kapitālisma kursa maiņu.  

ĪSUMĀ:

  • Pērn, salīdzinot ar 2017.gadu, pasaules miljonāru turība samazinājās par 3%.
  • Par 0,3% samazinājies arī miljonāru skaits – pērn pasaulē bija 18 miljoni miljonāri.
  • Miljonāru kopēja turība – 68 triljoni ASV dolāru.
  • Vissmagāk cietuši Āzijas un Klusā okeāna reģiona superbagātie.
  • Izņēmums ir Tuvie Austrumi - tur miljonāru bagātība pērn pieauga par 4%.
  • Vairāk nekā 70% pasaules miljonāru dzīvo tikai astoņās valstīs.
  • Pētnieki: Turība samazinājās tirdzniecības karu, “Brexit” un zaudējumu akciju tirgos dēļ.
  • SVF: augošā nevienlīdzība un neapmierinātība ar globalizāciju prasa kapitālisma kursa maiņu.
  • SVF aicina valdības aizlāpīt caurumus likumos un neļaut korporācijām izvairīties no nodokļiem.

 

2018.gadā pirmo reizi septiņos gados samazinājās pasaules miljonāru turība ASV dolāros – salīdzinot ar gadu iepriekš par 3%. Pirmo reiz kopš 2008.gada globālās finanšu krīzes mazliet samazinājās arī miljonāru skaits – par 0,3%.

Līdz ar to pagājušajā gadā pasaulē bija 18 miljoni miljonāru, kuru kopējā turība – 68 triljoni ASV dolāru.

Šādi ir konsultāciju uzņēmuma “Capgemini” šomēnes publicētā pētījuma secinājumi.

Veicot aprēķinus, ņemti vērā tādi aktīvi kā uzņēmumu akcijas, fiksētā ienākuma vērtspapīri, alternatīvās investīcijas, piemēram, dabas resursos vai hedžfondos, kā arī nekustami īpašumi.

Pētījuma autori uzskata, ka

galvenie iemesti tam, ka pirmo reizi vairāku gadu laikā samazinājies gan miljonāru skaits, gan viņu turība, ir starptautiskie tirdzniecības konflikti, “Brexit” radītā neskaidrība, zaudējumi akciju tirgos.  

Vissmagāk cietuši Āzijas un Klusā okeāna reģiona superbagātie, zaudējot vienu triljonu dolāru, kas ir puse no globālā samazinājuma. Un it īpaši Ķīnas miljonāri, kas kopā pērn zaudēja pustriljonu - tā ir ceturtā daļa no kopējā samazinājuma.

Ekonomists Jānis Ošlejs norādīja, ka patlaban Ķīna ir valsts, kas visvairāk cieš no izmaiņām pasaules ekonomiskajā politikā.

„Es domāju, ka tas visvairāk ir saistīts ar to, ka Trampa administrācija ir izlēmusi mēģināt pārcelt prom no Ķīnas un atpakaļ uz ASV cik iespējami vairāk rūpnieciski ražojošos uzņēmumus, cik viņi spēj. Un Ķīnas ekonomika savukārt faktiski baroja un deva naudu attīstībai tieši eksportam, un visvairāk tieši eksportam uz Savienotajām Valstīm.

Tādēļ ir acīmredzami, ka Trampa administrācijai ir izdevies, kā minimums, sēt šaubas par nākotnes tālāko izaugsmi Ķīnā,” sacīja Ošlejs.

Miljonāru turība saruka arī gandrīz visos citos reģionos – Eiropā par 3%, Latīņamerikā - 4%, Ziemeļamerikā -  1%, Āfrikā - 7%. Vienīgais izņēmums ir Tuvie Austrumi. Tur miljonāru bagātība pērn pieauga par 4%.

„Jo naftas cenas nedaudz labākas. Tuvie Austrumi – viņu bagātību faktiski atspoguļo naftas cenu izmaiņas. Naftas cena aug – viņiem bagātība aug. Naftas cena krītas – viņu bagātība krītas,” skaidroja Ošlejs.

Tajā pašā laikā pasaules bagātāko maciņa biezuma sarukums par 3% ir maz, ja ņem vērā, ka iepriekšējos gados miljonāriem turību izdevies uzaudzēt visai ievērojami.

2011.gadā pasaules miljonāru rīcībā bija 42 triljoni dolāru, tagad 68 triljoni – par 62% vairāk. Septiņos gados tikpat audzis arī miljonāru kopējais skaits – no 11 līdz 18 miljoniem.  

Starptautiskā humānās palīdzības organizācijas “Oxfam” aprēķini liecina, ka pērn tikai 26 visbagātākajiem cilvēkiem piederēja tikpat daudz, cik pasaules iedzīvotāju nabadzīgākajai pusei jeb gandrīz 4 miljardiem cilvēku (3,8 miljardiem).  

Pieaugošā ienākumu nevienlīdzība un neapmierinātība ar globalizāciju prasa kapitālisma kursa maiņu, jūlijā paziņoja Starptautiskā Valūtas fonda pagaidu izpilddirektors Deivids Liptons.

„Lai gan kopš 1980.gada nabadzības rādītāji ir samazinājušies visā pasaulē, 0,1% pasaules bagātāko akumulējuši tikpat turības, cik nabadzīgākie 50% pasaules iedzīvotāju. Daži uzskata, ka tas ir kapitālismam raksturīgs defekts. Es nevaru piekrist.

Kapitālisms atalgo tos, kas uzņemas risku. Tas ir bijis dzinējspēks daudziem mūsu panākumiem. Bet tā ir nepilnīga sistēma, kurai ir nepieciešama kursa korekcija,” pauda Liptons. 

Ko darīt? Liptons aicināja valstu valdības ne tikai palielināt tēriņus nevienlīdzības mazināšanai, bet arī aizlāpīt tos caurumus nodokļu sistēmās, kas ļauj lielajām starptautiskajām korporācijām izvairīties no nodokļu maksāšanas.

Vairāk nekā 70% pasaules miljonāru dzīvo tikai astoņās valstīs. Visvairāk ASV – gandrīz trešā daļa no pasaules miljonāriem. Tālāk seko Japāna, Vācija, Ķīna, Francija, Apvienotā Karaliste, Šveice un Kanāda.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti