Algotajos pagaidu sabiedriskajos darbos var iesaistīties ilgstošie bezdarbnieki. Pasākumam "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi" var pieteikties tie cilvēki, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu, ir bezdarbnieku statusā vismaz pusgadu vai arī jau ilgstoši ir bez darba. Programmā dalībnieks viena gada laikā var strādāt ne vairāk kā četrus mēnešus un darbu nodrošina pašvaldības. Tā ir alternatīva tā dēvētajai simtlatnieku programmai.
Lai gan kopumā bezdarba līmenis samazinās, tomēr joprojām pieprasījums šim pasākumam ir augsts tajās pašvaldībās, kurās ir mazāk iespēju atrast darbu citviet.
"2018. gadā pasākumā "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi" dalību uzsākuši 12 922 bezdarbnieki, šā gada sešos mēnešos - 5676 bezdarbnieku. Dalībnieku skaits šogad provizoriski varētu būt 8732. Pasākums ir īpaši nozīmīgas pašvaldībās, kur ir liels bezdarbnieku skaits, zema uzņēmējdarbība, brīvo darbavietu deficīts. Tāpēc pasākumā visvairāk darbavietu gan 2018. gadā, gan 2019. gada pirmajā pusē ir izveidotas Latgales pašvaldībās," stāstīja Nodarbinātības valsts aģentūras Nodarbinātības pasākumu nodaļas vecākā eksperte Liene Jaunušāne.
Pērn Daugavpils pilsētā un novadā šajā aktivitātē iesaistīti 1660 bezdarbnieku, savukārt Rēzeknes pilsētā un novadā - 1779 un šogad 836. "Pieprasījums pēc šīm vietām ir nemainīgs, taču tie cilvēki mainās, jo bieži vien noslēdz līgumus, bet pēc tam līgumu lauž sakarā ar to, ka atrod darbu. Tas nozīmē, ka tomēr nav tā, ka bezdarbnieki visu laiku sēž, gaidot šo pasākumu, bet ka viņi meklē un arī atrod darbu," sacīja Rēzeknes novada pasākuma koordinatore Liene Skudra.
Pēc viņas teiktā, cilvēkiem vēlme veikt algotos pagaidu sabiedriskos darbus ir lielāka nekā piedāvātās darba vietas.
"Tiek nodarbināti pagastos. Pagastos ir darba vadītāji, kas norīko konkrētā darba vietā, lielākoties tie ir teritorijas uzkopšanas un labiekārtošanas darbi atkarībā no sezonas. Ziemā tā ir lielākoties sniega tīrīšana, vasarā labiekārtošana. Ja ir pašvaldībā tādas iestādes kā skola, tad arī tur tiek nodarbināti uzkopšanā, virtuves darbos," stāstīja Skudra.
Atalgojums, ko cilvēks saņem par darbu šajā pasākumā, šogad kļuvis lielāks. "Ar šā gada 1. janvāri algoto pagaidu sabiedrisko darbu pasākumā iesaistītajiem no astoņām uz sešām ir samazināts darba stundu skaits, bet ikmēneša atlīdzība no 150 eiro iepriekš ir palielināta līdz 200 eiro. Tāpat kopš šī gada sākuma bezdarbnieki, kuri ir sasnieguši 60 gadu vecumu, var strādāt pasākumā sešus mēnešus," stāstīja Jaunušāne.
Palielināts arī atalgojums darba koordinatoriem, kam tas tagad ir 150 eiro mēnesī. Pasākums, īpaši Latgalē, ir nepieciešams, uzsver pašvaldībās.
Tikmēr Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais uzskata, ka krīzes laika atbalsts bezdarbniekiem ir ieildzis. Un tas nebūt nemotivē cilvēkus meklēt sev pilnas slodzes darbu.
"Domāju, ka šie pagaidu sabiedriskie darbi attur daudzus cilvēkus no tā, ka viņi cenšas mazliet vairāk un iestājas produktīvākā pilnā darba laika režīmā," teica Platais, norādot - tāpēc ir jādomā par izmaiņām. "Attiecībā uz pagaidu sabiedriskajiem darbiem jādomā efektīvāki pasākumi. Ja cilvēki nodarbojas ar apkaimes sakopšanu, viņi iesaistās nevis šajā valsts programmā, bet veidojas jau kā līguma darbinieks pašvaldībai, kas veic šīs teritorijas sakopšanu, un strādā produktīvāku un ilgāku darba laiku nekā šajā pagaidu algoto darbinieku režīmā."
Šobrīd gan nav nekādu pazīmju, ka pasākums "Algoti pagaidu sabiedriskie darbi" netiks turpināts, norādīja NVA.
