Eiro fokusā

IKP izaugsmes bremzēšanās un uzņēmēju prognozes

Eiro fokusā

Graudu raža Latvijā, Eiropas valstīs un tirgos

Modernās krāpšanās. Kāda attieksme un vērojumi Kurzemē?

Modernās krāpšanās: biežāk aicina iesaistīties biržas un kriptovalūtas darījumos

Divas trešdaļas jeb 64% Latvijas iedzīvotāju ir personiski saskārušies ar krāpniecības mēģinājumiem e-pastā, telefoniski vai sociālajos tīklos, bet 20% krāpnieku noskatīto upuru arī iekrituši viņu tīklos, piedzīvojot finansiālus zaudējumus, tā liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktā aptauja. Pēdējā laikā izplatītais  krāpnieku paņēmiens ir aicinājumi iesaistīties biržas un kriptovalūtas darījumos.

Izkrāpto naudas summu apmērs svārstās no 50 līdz 500 eiro, retākos gadījumos šīs summas ir lielākas par 500 eiro.  

Anonīmi aptaujājot iedzīvotājus, atklājas dažādas situācijas. Kāds jauns vīrietis atceras gadījumu, ko nācies piedzīvot, izmantojot savu e-pastu. Vēstulē no kāda ārzemnieka nepareizā latviešu valodā lūgta palīdzība, norādīts konta numurs. Vēstuli sūtīja it kā pazīstama persona, acīmredzot, kāds uzlauza paziņas e-pastu.

Jaunais vīrietis uz šādu e-pastu nereaģēja un to vienkārši izdzēsa.

Savukārt kāda sieviete atklāj, kā sevi un savu ģimeni pasargā no šādiem gadījumiem, turklāt runāts arī ar vecākiem, lai viņi neļaujas provokācijām.  

Šādu gadījumu netrūkst, turklāt krāpšanas gadījumu raksturs mainās. Pētījumu par krāpšanas gadījumiem ar mūsdienu tehnoloģiju starpniecību ir veicis “Swedbank” Finanšu institūts.

“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa pastāstīja, ka saskaņā ar pētījuma rezultātiem populārākais krāpnieku kanāls ir e-pasts – tas izmantots 45% gadījumu, uz pusi retāk krāpnieki mēģina sasniegt upurus sociālajos tīklos un ar telefona zvaniem.

Savukārt trešdaļa aptaujāto stāstīja, ka nav saskārušies ar krāpšanas mēģinājumiem, bet Kropa norādīja, ka drīzāk tas saistīts ar spēju šos krāpšanās mēģinājumus atpazīt.

Pēc aptaujas datiem redzams, ka 64% iedzīvotāju nezina, kā atpazīt norēķiniem drošu interneta lapu, turklāt katrs piektais (21%) balstās maldīgos priekšstatos, domājot par šādas interneta lapas drošuma atpazīšanas pazīmēm.

Kopumā vien ceturtā daļa iedzīvotāju jūtas pilnībā zinoši un kompetenti jautājumos par finanšu drošību internetā, un tikai trešā daļa ir pilnībā pārliecināti, ka pietiekami sargā savu personisko informāciju. Lai gan 79% aptaujāto ir pilnīgi pārliecināti, ka banka nekad neprasīs e-pastā atklāt personisku informāciju, tai skaitā internetbankas piekļuves kodus, 21% iedzīvotāju tomēr daļēji vai pilnībā pieļauj, ka banka varētu to darīt, tādējādi pakļaujot sevi riskam kļūt par krāpniecības upuri.  

Tieši spēja atpazīt krāpniekus ir viens no būtiskajiem faktoriem, lai neļautos turpmākām sarunām ar iespējamiem krāpniekiem. 

“Swedbank” pētījumā secināts, ka visbiežāk naudas apmēri svārstās no 50 -500 eiro, retāk pārsniedzot 500 eiro.

Savukārt Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Liepājas iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš norādīja, ka šobrīd jau nākas saskarties ar gadījumiem, kad izdodas izkrāpt vairākus desmitus tūkstošus, turklāt atklāt šādus gadījumus ir ļoti grūti. 

Ukstiņš stāstīja, ka pēdējā laikā lielākā problēma ir telefonkrāpnieki, parasti telefona zvans saņemts no ārvalstu numura ar piedāvājumiem iesaistīties biržu darījumos un kriptovalūtas darījumos, un lētticīgi cilvēki apzināti pārskaita lielas naudas summas un zaudē savu naudu, vairākus desmitus tūkstošus eiro.

Pārsvarā telefonu zvani tiek saņemti no Igaunijas, Lietuvas, arī no Luksemburgas. Parasti cilvēki tiek uzrunāti krievu valodā, piedāvājot cilvēkiem vieglu peļņu. 

Līdz šim Liepājas iecirknī nav izdevies atklāt nevienu šādu krāpniecisku gadījumu.

Biežāk krāpnieciskiem piedāvājumiem atsaukušies iedzīvotāji ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī seniori vecumā pēc 60 gadiem. 

No 1. janvāra līdz 5. augustam Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldē ir saņemti 138 iesniegumi par dažādiem krāpšanas gadījumiem.

Pārsvarā iesniegumi ir par pārskaitītu naudu par kādu pakalpojumu, bet galu galā cietušais preci vai pakalpojumu nesaņem. Tāpat ir iesniegumi par to, ka pārdevējs ir izsūtījis savu preci, piemēram, datoru pircējam, taču naudu tā arī nav saņēmis. Taču pēdējā laikā tiek saņemti iesniegumi tieši par kriptovalūtu un iesaistīšanos biržā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti