Latgalē aizvien biežāk izvēlas attīstīt ar IT saistītu uzņēmējdarbību

Jauno uzņēmēju atbalsta programmas kļuvušas par nozīmīgu uzņēmēju atspēriena punktu biznesa ideju īstenošanai, uzņēmumu produktivitātes kāpināšanai un eksporta spējas celšanai. Latgalē pēdējos gados joprojām aktīvi uzņēmējdarbībā iesaistās jaunie lauksaimnieki, taču parādījušas arī jaunas tendences, kad jaunā uzņēmuma atrašanās vieta vairs nav tas būtiskākais faktors, kas var ietekmēt biznesu.

Latgalē aizvien biežāk izvēlas attīstīt ar IT saistītu uzņēmējdarbībuIveta Čigāne

    Ludzas novada Ņukšu pagastā dziļos laukos uzņēmējdarbību uzsākuši Olga un Jurijs Baumaņi. Abi ir rīdzinieki un pirms pārcelšanās uz Ņukšu pagastu strādājuši dažādos uzņēmumos, kur izgatavojuši nestandarta iekārtas medicīnas vajadzībām, nodarbojušies ar koka un akmens apstrādi.

    Lai nodrošinātu darbu un ienākumus pašiem, arī radītu darbavietas vietējiem iedzīvotājiem Baumaņi, nodibināja uzņēmumu “Vaduguns” un nolēma atvērt Lietišķās mākslas un tehnoloģijas darbnīcu.

    “Mums, protams, nebija tik daudz līdzekļu, lai paši izbūvētu darbnīcu, jo mūsu ideja prasa nopietnu aprīkojumu, modernus darbgaldus un citu aprīkojumu. Un te mēs uzzinām, ka Lauku atbalsta dienests LEADER programmas ietvaros ir izsludinājis konkursu nelieliem lauku projektiem. Konkursu izsludināja Ludzas partnerība. Mēs uzrakstījām projektu. Pirmajā posmā Ludzā mēs guvām atbalstu. Pēc tam mūs pārbaudīja Lauku atbalsta dienests. Jāpiezīmē, ka konkursa noteikumi bija lieliski, jo gadījumā, ja projekts tika atbalstīts, pēc tā realizācijas tika atgriezti 70% no iztērētajiem līdzekļiem. Šajā programma bija iespējams pieprasīt finansējumu pamatlīdzekļu iegādei līdz 50 tūkstošiem eiro, mēs pieteicāmies uz 35 tūkstošiem eiro.”

    Divstāvu ēku, kurā izvietot darbgaldus un aprīkojumu Baumaņi izbūvēja par saviem līdzekļiem, taču pēc Lauku atbalsta dienesta (LAD) projekta realizācijai nepieciešamā finansējuma nācās vērsties pēc palīdzības valsts finanšu institūcijā "Altum".

    “Lai šo aprīkojumu iegādātos, mēs vērsāmies "Altum". Tā kā mēs esam jauns uzņēmums, skaidrs, ka bankas mums tik lielu summu neaizdotu, un ja arī piedāvātu, tad par ļoti lieliem procentiem. "Altum", protams, daudz skrupulozāk un detalizētāk pārbauda situāciju, nekā to dara bankas. Mums tika piedāvāti ļoti izdevīgi kredīta nosacījumi. Kredīta apmērs sastāda 40 tūkstošus eiro, no tiem 10% mēs ieguldījām paši, bet pārējos visus aprīkojuma iepirkumus veica tieši "Altum". Kad mēs saņēmām projekta naudu, tā uzreiz tika pārskaitīta "Altum". Mums palika  atmaksāt nedaudz -  8 tūkstošus eiro, ko mēs arī regulāri arī darām. Par šiem līdzekļiem tika iegādāta 3D frēzēšanas iekārta, lāzergravieris, vairāki mehāniskie darbgaldi, ripzāģis, biezumēvele, virpa  un citi," pauda Jurijs Baumanis.

    “Vaduguns” meistardarbnīcas pamatdarbības veidi ir metāla, koksnes, plastikas mākslinieciskā apstrāde, kā arī nestandartu iekārtu inženiertehniskā izstrāde medicīnas vajadzībām. Pašlaik  meistardarbnīca “Vaduguns” sekmīgi strādā un izpilda pasūtījumus. Noslēgti ilgtermiņa līgumi ar Latvijas ārstniecības iestādēm, tiek izstrādātas un izgatavotas nestandarta individuālās fiksējošās ierīces staru terapijai, ko jau pasūtījusi Daugavpils slimnīca. Tāpat jaunie uzņēmēji Olga un Jurijs izgatavo un restaurē priekšmetus baznīcas vajadzībām. Tiek veiktas sarunas ar dažiem Eiropas muzejiem par senu, apjomīgu mākslas objektu replicēšanu samazinātā mērogā no autentiskiem materiāliem.

    "Altum" Latgales reģiona vadītāja Vita Pučka skaidro, ka pēdējos gados arī

    Latgalē pieaudzis ne tikai jauno lauksaimnieku - sava biznesa uzsācēju - skaits, bet arī to jauno uzņēmēju skaits, kuri nolēmuši darboties ne lauksaimniecības jomā. Pērn tādi bijuši 29 jaunie uzņēmēji.

    “2018. gadā mums 17% no visiem atbalstītajiem projektiem Latgalē bija tieši uzsācējiem nelauksaimniekiem.  Šogad šī proporcija ir nedaudz mainījusies – 16% , bet tā ir tuvu līdzīga. Ja sākumā, pirms kādiem gadiem trim, ļoti bieži biznesu uzsāka mazumtirdzniecībā un sabiedriskajā ēdināšanā, tad tagad mazumtirdzniecības ir ļoti maz. Mēs nesakām, ka to projektu nav, viņi ir, bet parādās jaunākās tendences un tās ir informācijas tehnoloģiju (IT) sfēra, kas tiešām ir tā mūsu nākotne. Parādās arī dažādu tēju, sulu ražotāji, kas pirms tam ir bijuši mājražotāji, bet tagad nolēmuši paplašināties. Ir arī būvniecības uzņēmumi, gan klasiskā būvniecība, gan ceļu būvniecība, gan arī atsevišķu būvmateriālu ražošana," stāsta Pučka.

    Vita Pučka uzsver, ka "Altum" sadarbojas ar biznesa inkubatoriem, kas ļauj efektīvāk palīdzēt izstrādāt ne tikai biznes ideju, bet arī biznesa uzsākšanu un tā tālāku attīstību, un jaunajiem uzņēmējiem Latvijā ir pietiekoši  daudz iespēju uzsākt savu biznesu.

    “Protams, mēs neesam vienīgie. Mēs ļoti daudz sadarbojamies ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras biznesa inkubatoriem un, faktiski arī tur darbojoties, uzņēmums var attīstīt savu ideju līdz stabilai realizācijai un, ja viņiem nepieciešams iegādāties iekārtas un pamatlīdzekļus, tad viņi nāk pie mums. Protams, uzsācēji izmanto visas iespējas. Bija arī dažādas LIEDER programmas.  Mazākie uzsācēji izmanto novados izveidotos biznesa ideju konkursus, kur arī var piedalīties un varbūt ar nelielām naudām tomēr iesākt biznesu un rast to apliecinājumu -  vai es to varu? Un tad mēģināt startēt un darīt kaut ko vairāk," norāda Pučka.

    "Altum" 2018. gadā biznesa uzsākšanas projektiem kopumā piešķīrusi 10 miljonus eiro, kopumā atbalstot vairāk nekā 350 uzņēmumus visā Latvijā, tostarp 34 jaunos uzņēmumus  Latgalē. Šī gada pirmajos deviņos mēnešos biznesa uzsācēju aktivitāte ir palielinājusies par 40%. Tendence novērojama visā Latvijā.

    Ekonomika
    Ziņas
    Jaunākie
    Interesanti