Eiro fokusā

Kokrūpniecībā dažās pozīcijās vērojams cenu kritums eksporta produktiem

Eiro fokusā

Šis gads cūkkopjiem nebūs treknais, bet nebūs arī ar mīnus zīmi.

Pārskatīs slimības lapu apmaksas kārtību

Darba devēji sūrojas par darbinieku slimības lapām; 80% sūdzību – nepamatotas

Izdevumi, kas saistīti ar darbanespējas lapu apmaksu, speciālajā budžetā pieaug. Tāpēc gan Labklājības ministrija, gan darba devēji aicina slimības lapu izsniegšanas un apmaksas kārtību koriģēt. Uzņēmēji jau sen stāsta par to, ka darbinieku regulārā slimošana negatīvi ietekmē biznesa izaugsmes iespējas.

Darba dēvēji vēlas izmaiņas darbanespējas lapu izsniegšanā un apmaksā. Latvijas Darba devēju konfederācijas jurists darba tiesību jautājumos Jānis Pumpiņš saka – ir problēmas, kuras uzņēmēji jau sen aicinājuši risināt. “Jo regulāri slimo aptuveni 10% darbinieku, un daudzi aktīvi izmanto. Bieži vien sezonas darbinieki, ņemot A slimības lapas pēdējās darbadienās, neierodoties. Tas vēl vairāk saasina darbaspēka problēmas,” saka Pumpiņš.

Darba devēju ieskatā būtu jāsamazina tā dēvētās A lapas apmaksājamo dienu skaits. Latvijā tas ir garākais Baltijas valstīs, tāpēc negatīvi ietekmē attīstības iespējas. “Principā tā būtiskākā lieta ir tāda, ka mēs neesam konkurētspējīgi Baltijas valstīs. Latvijā A lapas ilgums, ko apmaksā uzņēmums, ir 10 dienas, bet Igaunijā – 8, bet Lietuvā – 7 dienas,” norāda Pumpiņš.

Tas savukārt nozīmējot to, ka darba devējam nākas maksāt piemaksas par virsstundām citam darbiniekam, kas nozīmē papildu izmaksas.

Nereti darba devēji secina, ka darbinieks slimības lapu izņēmis nepamatoti. Pumpiņš saka – ir tāda cilvēku kategorija. Arī šo gadījumu izvērtēšana prasa pūles, jo slimības lapas pamatotību jālūdz izvērtēt Veselības inspekcijai.

Veselības ministrijas Integrētās veselības aprūpes nodaļa vadītāja Marika Petroviča stāsta, ka kopš pērnā gada slimības lapas var monitorēt krietni efektīvāk. Jo tās izsniedz elektroniski.

Ko šie pieejamie dati rāda? “2018.gadā visa gada laikā ir izsniegtas vairāk nekā 900 000 darbanespējas lapu,” zina stāstīt Petroviča.

Ir divu veida darbanespējas lapas. Jau pieminētā A lapa, kuru izsniedz līdz 10.slimošanas dienai. Un B lapa, ko izsniedz, sākot ar 11.dienu, un gadījumos, kad jākopj slims bērns vai sakarā ar grūtniecību un dzemdībām. Šo lapu izsniegšanas skaits ir teju vienāds, saka ministrijā.

Visbiežāk slimības lapas izmanto divu cilvēku kategorijas. Cilvēki vecumā no 28 līdz 36 gadiem. Otra vecuma grupa ir cilvēki no 56 līdz 63 gadiem. Pirmajā kategorijā ir arī tie gadījumi, kad darbanespējas lapa ņemta, lai koptu slimu bērnu vai saistībā ar grūtniecību.

“Ja mēs skatāmies pēc saslimšanas ilguma, tad lielākā daļa cilvēku izveseļojas līdz divām nedēļā. Attiecīgi mazāks to gadījumu skaits, kad slimo ilgstoši,” stāsta Petroviča.

Veselības ministrijā nepiekrīt tam, ka cilvēki slimošanu bieži simulētu: “Piemēram, 2018.gada 81% no visām sūdzībām nebija pamatotas un darbanespējas lapas tika izsniegtas pamatoti. Bija 25 gadījumi, kad tika konstatētas nepilnības vai nu darbanespējas lapa tika izsniegta nepamatoti.

Bet lielākajā daļā gadījumu darbanespējas lapas tiek izsniegtas pamatoti.”

Gadījumā, ja lapa izrakstīta bez pamata, atbildību nes ārsts. Savukārt viltus slimniekam jāatmaksā saņemtais pabalsts.

Tomēr Darba devēju pārstāvji uzskata, ka jāsāk diskutēt par slimības lapu apmaksas kārtības izmaiņām. Piemēram, Igaunijā netiekot apmaksātas pirmās trīs slimšanas dienas, Latvijā – tikai pirmā.  

Labklājības ministrijā atzīst, ka izdevumi, kas saistīti ar darbanespējas lapām, speciālajā budžetā pieaug. “2018.gada pusgadā mums prasīja 85 miljonus, jau 2019.gada pusgadā 100 miljoni,” stāsta ministrijas Sociālās apdrošināšanas departamenta direktore Sandra Stabiņa.

Ministrija meklēs risinājumu, kā atvieglot dzīvi uzņēmējiem. Stabiņa norāda, ka arī valdības deklarācijā ir runāts par darbanespējas lapu izsniegšanas un apmaksas kārtības izmaiņām.

Ministrija ir rīkojusi diskusijas ar organizācijām, un tajās izkristalizējušās vairākas lietas. Tās apkopos informatīvajā ziņojumā valdībai. “Tajā informatīvajā ziņojumā izvērtēsim gan situāciju Baltijas valstīs, gan pie mums. Gan vērtēsim variantus, kā nākt darba devējiem pretī un varbūt samazināt to ilgumu un varbūt kādu dienu pārnest uz speciālo budžetu,” atklāja Stabiņa.

Ziņojums valdībā varētu nonākt gada beigās vai jaunā gada sākumā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti