Eiro fokusā

Kurzemes loks - ko tas dos uzņēmējiem

Eiro fokusā

Uzņēmēja: sociālā uzņēmējdarbība nemaz nav tik viegla, kā to bieži pasniedz sabiedrībā

Igaunijas pieredze un Latvijas vēlme ieviest e-rezidenta statusu uzņēmējiem

E-rezidenta statuss uzņēmējiem. Igaunijas pieredze un Latvijas plāni

Lietuva nolēmusi sekot Igaunijas piemēram un arī ieviest e-rezidenta statusu, lai ļautu ārvalstniekiem, izmantojot internetu, Lietuvā dibināt uzņēmumus un veicināt ārvalstu investīcijas. Igaunijai piecus gadus pēc programmas dibināšanas ir vairāk nekā 60 000 digitālo rezidentu, daudzi dibinājuši firmas. Valsts kasei programma devusi 25 miljonus eiro, bet vēl lielāks ieguvums ir starptautiskā atpazīstamība un zīmols, norāda paši igauņi. Kāda ir Igaunijas pieredze, un kādi ir plāni Latvijai?

60 000 e-rezidentu no 130 valstīm

Igaunijas e-rezidenta statuss nesniedz nekādas uzturēšanās vai pilsoņa tiesības. Tomēr tas dod citu valstu pilsoņiem piekļuvi Igaunijas elektroniskajiem pakalpojumiem, ļauj internetā no jebkuras pasaules vietas reģistrēt uzņēmumus, parakstīt dokumentus, izmantot valsts un privāto uzņēmumu pakalpojumus, maksāt nodokļus.

E-rezidenta programma darbojas jau piecus gadus. Pieteikties ir vienkārši, un patlaban Igaunijai ir vairāk nekā 60 000 digitālo rezidentu no vairāk nekā 130 valstīm. Tūkstošos mērāms to skaits, kas, izmatojot programmu, Igaunijā reģistrējuši uzņēmumus, arī vairāk nekā 200 e-rezidentu no Latvijas. Pārsvarā tā ir informācijas tehnoloģiju (IT) joma. 

"E-rezidentūras mērķis ir palīdzēt cilvēkiem būt uzņēmējiem un biznesmeņiem, kā arī panākt, lai vairāk cilvēku ir saistīti ar Igauniju, līdz ar to Igauniju padarot lielāku arī šādā ziņā.

Tā ir ekonomiski kulturāla programma ar praktisku pieeju," stāsta Igaunijas e-rezidentūras programmas vadītājs Ots Vaters.

Pateicoties šai programmai, piecu gadu laikā Igaunijas valsts kasē ieripojuši 25 miljoni eiro.

"Tiešā ekonomiskā ietekme, 25 miljoni eiro, ir tikai no valsts nodevām un nodokļiem. Ir arī netiešie ieguvumi, kas ir daudz lielāki, bet arī ļoti grūti izmērāmi. Proti, mēs zinām, cik daudz darbavietu tika izveidots Igaunijas uzņēmumos, pateicoties e-rezidentūrai, lai sniegtu pakalpojumus klientiem e-rezidentiem. Bet mēs nezinām, vai konkrēts uzņēmums būtu atnācis uz Igauniju, ja nebūtu e-rezidentūras programmas," saka Vaters.

Igaunijas piemēram tagad nolēmusi sekot arī Lietuva. Tā šovasar pieņēma likuma grozījumus, kas, sākot no 2021. gada, pavērs ārvalstniekiem iespējas iegūt Lietuvas e-rezidenta statusu.

Tas ļaus viņiem elektroniskajā vidē dibināt uzņēmumus, atvērt banku kontus vai deklarēt nodokļus. Mērķis – veicināt ārvalstu investīcijas.

Kādi plāni Latvijai?

Latvijas Ekonomikas ministrijas (EM) Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms stāsta, ka arī Latvijā izveidotas dažādas iespējas ārvalstniekiem, tostarp "start-up" vīza. Nākamgad arī sāks darboties Fizisko personu reģistrs.

"Latvijā tas gluži nesaucās e-rezidence, kā to kaimiņi izmanto kā mārketinga instrumentu. Mums tas saucas Fizisko personu reģistrs.

Tas pēc būtības nozīmē, ka jebkurš ārvalstnieks varēs reģistrēties, iegūt savu personas kodu, attiecīgi identifikāciju, un pēc tam jau kā jebkurš iedzīvotājs izmantot elektroniskos pakalpojumus," klāsta Soms.

Tiesa, ārvalstniekiem pieejamo iespēju kopums Latvijā nav tik glīti iesaiņots, ja runā par starptautisko atpazīstamību. To atzīst arī Soms: "Mēs izceļamies ar to, ka mēs varbūt dažkārt mazāk stāstam, vairāk izdarām. Ja salīdzinām praksē, tad patiesībā mums ir izdarītas daudzas lietas, un pat kolēģi no Igaunijas par atsevišķām lietām brauc mācīties pie mums, tai skaitā arī digitalizācijas tēmā. Tā ir prakse, bet vienlaicīgi skaidrs, ka mārketinga sadaļa ir tā lieta, kur mums ir jāpilnveidojas, un ne tikai valsts pārvaldē, bet visiem."

Tam, ka Latvijas e-pārvaldei ir neizmantots potenciāls, piekrīt ekonomists un uzņēmējs Jānis Ošlejs

"Esmu pilnīgi pārliecināts, ka latvieši tiešām vairāk dara, nekā runā, un varētu pamācīties no igauņiem, kā taisīt mārketingu, un skaistāk nosaukt lietas, kuras mēs jau darām.

Un Latvijā valsts e-pārvalde ir ļoti labā līmenī. Ir tikai dažas pasaules valstis, kurās tā ir labākā līmenī nekā Latvijā. Un ir daudz pasaules valstu, kur tā ir daudz sliktākā līmenī nekā Latvijā. Līdz ar to mums šāda e-rezidentūras programma, kas jau ir izveidojusies par atpazīstamu zīmolu visā pasaulē, varētu būt ļoti laba. Tad varētu teikt – redz, visās Baltijas valstīs jau ir tādas e-rezidentūras programmas, jo viņas visas ir ļoti atvērtas un attīstītas. Un tas būtu labi mums kā valstij, un īpaši mūsu IT eksporta sektoram," vērtē uzņēmējs.

Runājot par valstis imidžu un starptautisko publicitāti, Igaunijas e-rezidentūras programmas vadītājs Vaters minēja piemēru, ka pērn bijis daudz pieteikumu e-rezidenta statusam tieši no japāņiem, pieaudzis tūristu skaits. Vaters to saista ar Japānas premjera Sindzo Abes vizīti Baltijas valstīs pagājušajā gadā, kad Igaunijas prezidente viņam piešķīra Igaunijas goda e-rezidenta apliecību. Tas guvis plašu ievērību Japānas medijos, līdz ar to publicitāti Igaunijai.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Ekonomika
Ziņas
Jaunākie
Interesanti