Tomēr ir arī pašvaldības, kas pat domes sēdes attālināti rīkot negrasās. Piemēram, Nacionālās apvienības politiķa Egila Helmaņa vadītā Ogres novada dome.
Pašvaldību lietu ministrs Juris Pūce no "Attīstībai/Par!" skaidroja, ka domes sēžu attālināta rīkošana ir katras pašvaldības mēra izšķiršanās.
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) informācija liecina, ka apmēram puse pašvaldību komiteju un citas sēdes organizē attālināti. Pūce atzina, ka tehnoloģisko risinājumu tam netrūkst. Tiesa, domes sēdes attālināti varēja rīkot tikai ārkārtējās situācijas laikā, vispirms to paredzot pašvaldības nolikumā.
Un vairums pašvaldību pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas turpina domes sēdes rīkot klātienē, konstatējis Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis. "(..) Bet tas ir individuāli katrā pašvaldībā, kāds ir lēmums pieņemts. Būs ārkārtējā situācija, noteikti atkal aizies uz attālināto darbu."
No nākamās pirmdienas, 2. novembra, stāsies spēkā likuma norma, kas arī parastos apstākļos ļaus domniekiem nedoties uz sēdēm klātienē.
Ministrs Pūce skaidroja, ka arī attālinātajām sēdēm jānotiek atklāti.
"Mēs esam aptaujājuši pašvaldības par to, kā tām iet ar attālinātā darba organizāciju. Esam noskaidrojuši situāciju par gandrīz 80 000 darbinieku. Apmēram 40% pašvaldības darbinieku varētu mierīgi strādāt attālināti un, cik man zināms, to pašvaldības arī mēdz praktizēt." Ar likumu noteikts, kad jānodrošina iespēja sekot līdzi pašvaldības darbam.
Tomēr ārpus Rīgas pilsoniskās sabiedrības interese par vietvaru lēmumu pieņemšanas procesiem ir visai vāja. Tā secinājusi domnīcas "Providus" vadošā pētniece labas pārvaldības jautājumos Līga Stafecka.
"Mūsu pētījumi parāda, ka iedzīvotāji kopumā nav pārāk aktīvi dalībnieki domes komiteju sēdēs un īpaši daudz neseko tam, kā un kādus lēmumus pašvaldības pieņem. Tikai vienā ceturtajā daļā gadījumu kādreiz domes deputāti, pēc mūsu pētījumu datiem, ir atzinuši, ka ir redzējuši kādu nevalstiskās organizācijas vai ekspertu klātbūtni kādā no domes komiteju sēdēm, kas ir ļoti zema aktivitāte," atzina Stafecka.
Daudzās pašvaldībās nevalstiskās organizācijas negrib kritiski pieskatīt lēmējvaru, jo pašas ir atkarīgas no to dāsnuma,
kad pašvaldības ik gadu sadala budžeta naudu biedrībām.
Pētniece Stafecka domā, ka attālinātas domju sēdes, ko var vērot tiešsaistē, lēmumu pieņemšanas procesu padarītu atklātāku un sabiedrībai redzamāku.
"Taču daudz lielāka jēga būtu tad, ja iedzīvotāji varētu sekot ne tikai domes sēdēm, bet arī komiteju sēdēm, un, ja viņiem tur būtu paredzēta kaut kāda lielāka loma kā tikai pasīviem skatītājiem - viņi varētu vai nu rakstīt komentārus vai pieteikties izteikties un ka šī līdzdalība būtu pēc būtības. Citādi tā ir vienkārši tāda televizora skatīšanās," sprieda "Providus" pētniece.
Tiesa gan, tad jābūt arī interesei no vietējās sabiedrības, piebilda pētniece.