Pandēmijas sekas bremzēs Rīgas graustu sakārtošanu; jaunā dome cer vismaz uz vēl lietojamo īpašumu glābšanu

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Daļa nolaisto Rīgas namu saimnieku Covid-19 raisītās pandēmijas sekas izmanto kā iespēju savus īpašumus atjaunot, jo sabremzējušies citi plāni, bet citiem tieši pandēmija graustu sakārtošanas ideju īstenošanai aizliek priekšā kāju. Tā var secināt pēc jaunākajiem lēmumiem saistībā ar Rīgā zināmākajiem graustiem. Daži nami graustu sarakstos nonāk no jauna, citi pēc fasāžu atjaunošanas degradējošo būvju dokumentus pamet, bet vēl kāds saņēmis “zaļo gaismu” atjaunošanas plāniem, ko īstenot tik drīz nevarēs.

Pandēmijas sekas bremzēs Rīgas graustu sakārtošanu; jaunā dome cer vismaz uz vēl lietojamo īpašumu glābšanu
00:00 / 00:00
Lejuplādēt

Vēl nesen internetā piedāvāja par simt tūkstošiem eiro nopirkt divistabu dzīvokli Aleksandra Čaka ielā 34, kur pirms 109 gadiem tapa arhitekta Eižena Laubes īres nams ar veikalu. Pēc jaunākā Rīgas domes Vidi degradējošu būvju komisijas lēmuma šo namu klasificēt par graustu potenciālajiem pircējiem būtu jāzina vismaz divas lietas. Pirmkārt, tāda ēka apdraud cilvēkus, bet, otrkārt, graustam tiek piemērota paaugstināta nekustamā īpašuma nodokļa likme.

Tikmēr pretēja notikumu attīstība sākusies otrpus Daugavai, kur pēc degšanas par slavenu kļuvušais nams Kalnciema ielā 2b nu saņēmis Pilsētas arhitekta kolēģijas, Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes un Rīgas pilsētas būvvaldes padomes vēlību un būvatļauju pārbūvei.

“Pārbūve pieļaujama, saglabājot un atjaunojot visas atlikušās fasādes daļas un zaudēto būvapjomu vēsturiskajā arhitektoniskajā risinājumā, pielietojot mūsdienīgu būvmākslas valodu. Savukārt fasādēm pret pagalmu pieļaujams atšķirīgs risinājums. Būvatļaujas nosacījumos ietverta arī prasība izstrādāt kvalitatīvu labiekārtojuma un apstādījumu plānojumu, apstādījumu īpatsvaram sastādot vismaz 70% no brīvās teritorijas apmēriem. Vēl projektētajiem projektēšanas gaitā jāiesniedz detalizēts autonovietņu skaits. Maksimālais projektēšanas termiņš ir 2025. gada 19. jūnijs,” pastāstīja būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns.

Tātad projektu var gatavot vēl četrus gadus. Kvartāla attīstītājs ir Igaunijas uzņēmums “Novira Capital”, kam pieder arī ēka Raņķa dambī 14. Neapsaimniekotais Kalnciema ielas nams aizdomīgi nodega pirms diviem gadiem, bet policija ļaunprātību izmeklēšanā neatrada.

Kvartāla īpašnieki apbūves ieceru īstenošanai ir nolīguši arhitektu biroju “NRJA” un tā vadītāju Uldi Lukševicu. “Variants, kas šobrīd ir saskaņots būvvaldē, ir apvienojums starp mūsdienīgu arhitektūru un vēstures liecību, jo atstāta šī vēsturiskā ēka daļā, kas netika ugunsgrēkā cietusi, kas netika demontēta. Tai jaunais apjoms tiks piebūvēts klāt vēsturiskajās formās, bet detaļās risināts mūsdienīgi. Pasūtītāja plāns ir šajā ēkā izvietota viesnīcu ar ieeju no Raņķa dambja un Kalnciema ielas stūra,” atklāja Lukševics.

Viņš atzina, ka pašlaik projekta attīstība varētu nebūt tik strauja: “Šajos pandēmijas apstākļos grūti teikt par raitu turpināšanos un mazliet drosmīgu attīstītāju un viesnīcu tīklu turētāju, kas būtu šajos laikos mesties jaunos, lielos projektos.”

Sarunas ar potenciālo viesnīcas apsaimniekotāju gan turpinoties. Tikmēr minimālais būvprojekts izstrādāts arī blakus namam Raņķa dambī 14. To esot saskaņojusi Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde. “Mēs ceram, ka pāris nedēļu laikā mēs šai ēkai varētu saņemt būvatļauju,” sacīja Lukševics.

Kamēr namu īpašnieki prāto, ko ar saviem graustiem iesākt, Rīgas domes jaunais sasaukums īpašumu lietām ir nolēmis pieiet divējādi. Pirmkārt, naskāk sodīs un citādi vērsīsies pret postā laidējiem, bet, otrkārt, naski domāšot, kā līdz graustiem neaizlaist uz sabrukšanas sliekšņa esošās mājas.

“Pirmais plāns, ko mēs jau šobrīd esam iesākuši, ir izveidota komisiju, kas uzliek skaidru stratēģisku redzējumu no sākuma īstermiņā pagaidu variantu kā mājokļu politikas koncepciju un, visticamāk, sagatavotu mājokļu politikas programmu. Papildus tam jānodrošina īpašniekiem, kas bieži vien ir šķērslis, lēti pieejami aizdevumi ar ilgtermiņa atmaksas termiņu – 20, varbūt 30 gadi, kas ļautu ieguldītā ēku renovācijā,” pastāstīja domes Mājokļu un vides komitejas priekšsēdētājs Edmunds Cepurītis no “Attīstībai/Par!” un “Progresīvo” saraksta.

Jāpiemin arī pāris lietas ar daļēji pozitīvu iznākumu.

Vidi degradējošu būvju komisija ir lēmusi no “graustu saraksta’ izslēgt dažas nule atjaunotās ēkas.

Piemēram, būvi Dzirnavu ielā 1, ko kā graustu klasificēja pirms gada. Patlaban ēkai ir atjaunota fasāde un tās elementiem noņemts aizsargtīkls.

Arī daudzstāvu ēkai Antonijas ielā 13, kur par vidi degradējošu būvi nams tika atzīts pirms diviem gadiem. Tagad tur ir atjaunota vēsturiskā fasāde un novērsti ēkas uzturēšanas trūkumi.

No saraksta izslēgta arī vienstāva mūra ēku Krišjāņa Barona ielā 130, jo īpašnieki ir atjaunojuši tās fasādi un novērsuši būves degradāciju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti