Taču atšķirībā no citiem pagastiem Dāviņos līdz ar zāģu iedarbināšanu trauksmi cēla vietējie iedzīvotāji. Viņi apgalvoja, ka par koku ciršanas plāniem bijuši neziņā, turklāt daļa sasnieguši ievērojamus izmērus, bet pārvaldē Bauskas novads zaļo gaismu ciršanai saņēmis nebija. Un jāsaskaņo bija vismaz 29 lielu koku zāģēšana.
Taču DAP eksperte Ilze Baugere jau iepriekš pauda un atzina arī tagad, ka domei varēja izteikt tikai brīdinājumu.
"Mēs neko vairāk par aizrādījumu nevaram izdarīt," atzina pārvaldes pārstāve. Gadījumā, ja tomēr tiktu prasīts pārvaldes viedoklis par lielāka izmēra koku ciršanu, DAP būtu paskatījusies, vai starp kokiem, ko grasās cirst, ir kādas aizsargājamas dzīvotnes vai sugas. "Tādā gadījumā gan tur pamainītos ciršanas veids (..)," klāstīja Baugere.
Pēc Latvijas Radio izgaismotā stāsta Bauskas novads dzīvo radību saglabāšanai pieķēries pats pēc sava prāta un bez dabas sargu padoma. Tā izriet no būvinženieres Agitas Eglinskas teiktā. Viņa arī kliedēja vietējo bažas, ka nozāģētos kokus pievākusi dome vai ceļa atjaunotājs, lai gan daļa bijusi uz privātīpašnieku zemes.
Privātos kokus paņēmuši privātīpašnieki, stāstīja Eglinska. Bojātie koki, kas saskaņā ar DAP norādēm varētu būt dažu kukaiņu mājvieta, ir aizvesti uz pašvaldības mežu. Atsevišķi koki, no kuriem esot palikusi vien miza, aizgādāti un pašvaldības centru, kur tos pavasarī izstādīs kā "mazās arhitektūras formas". Atlikušie, kas "ir koki kā koki", nogādāti Bauskā vides servisā, kur tiks lemts, vai tos izmantot apkurē, kā izejmateriālu pašvaldības vajadzībām vai arī pārdot izsolē.
Taču ar nozāģētajiem kokiem šis stāsts vēl nebeidzās.
Renalds Pučekas, kam pieder īpašums atjaunojamā ceļa posma malā, uzskata, ka ir viens no tiem, kurš cietis no pašvaldības patvaļas. Līdz šim rudenim viņa īpašumu no brauktuves atdalīja vecās Lambārtes muižas laika žoga stabi – kopumā 18 akmens stabi. Taču tad visus stabus aizvāca ceļa atjaunotāji.
Renalds vērsās Valsts policijā, kas pēc izpētes secināja, ka krimināla pārkāpuma lietā nav. To nesaskatīja arī Bauskas būvinženiere Eglinska.
"Akmens stabi atradās autoceļa nodalījuma joslā. Tā kā stabi bija vēsturiski, tika izsaukts mūsu Bauskas pils muzeja direktors, kurš tos apskatīja un teica, ka stabi ir vēsturiski, bet diemžēl Bauskas pilij nav nepieciešami. Tāpēc daļa šo akmens stabu ir atdoti Bauskas Lutera baznīcai, kas arī ir vēstures piemineklis (..), un visi pārējie stabi, kas bija lietojami, ir atdoti Rundāles pils muzejam (..)," teica Eglinska.
Renalds Pučekas, kas pievāktos stabus uzskata par saviem, plāno vērsties tiesā, bet vispirms uzrakstījis vēstuli domei.
DAP ģenerāldirektors Andrejs Svilāns stāstīja, ka šķobīga izpratne par dabas un kultūrvēstures vērtībām ir ne tikai privātīpašniekiem, kas parasti domā tikai par savām ekonomiskajām interesēm, bet arī publiskajā pārvaldē. Taču situācija pamazām uzlabojas.
Piemēram, nupat briest skandāls projektā "Rail Baltica", kur sliežu ceļu vārdā plānots likvidēt augstvērtīgus dendroloģiskus stādījumus kādreizējās operdziedātājas Annas Ludiņas veidotajā dārzā Inčukalna novadā. Tur ikvienam pastaigām pieejams Mākslinieku dārzs, kur kokus iestādījuši daudzi izcili Latvijas mākslinieki.
