Pašvaldību deputātu algas arvien atšķiras desmitiem reižu; pēc reformas varētu kāpināt

Pašvaldību deputātu atalgojums ir no dažiem simboliskiem eiro mēnesī līdz vairākiem tūkstošiem, ja gadījies būt ievēlētam Rīgā vai Pierīgā un vadīt komitejas vai komisijas. Tik būtiskas atšķirības vietvaru domnieku atlīdzībā pirms vairākiem gadiem uzrādīja Latvijas Radio izpētītais. Vēlāk to apstiprināja arī Valsts kontroles revīzija, kas deputātu atalgojuma sistēmu nodēvēja par neskaidru, necaurspīdīgu un bieži pat slēptu no vietējiem iedzīvotājiem.

ĪSUMĀ:

  • Rīgas domes deputātei mēnešalga pēc nodokļu samaksas – 762,97 eiro.  
  • Līdzīgas algas arī ierindas deputātiem Jūrmalā un citās Pierīgas pašvaldībās.
  • Baltinavas novads arvien mazāko algu maksātājs; par mēneša darbu – 23 eiro.
  • Līdz 2019. gada nogalei bija jānovērš neskaidrības pašvaldību deputātu atlīdzībā.
  • Likumdevējs pēc būtības to nav izdarījis, teica Valsts kontroles padomes loceklis.
  • Deputāti arvien paši var uzrādīt nostrādāto stundu skaitu; tas nav īsti pārbaudāms.
  • Ir gan maksimālie deputātu algu griesti; tie saglabāsies arī pēc novadu reformas.
  • LPS priekšsēdis: Pēc reformas deputātu algām jākāpj, jo darba būs vairāk.

Pašvaldību deputātu algas arvien atšķiras pat simtiem reižu; pēc reformas varētu būtiski kāpinātEdgars Kupčs
Revidenti likumdevējam lika labot normatīvus līdz pērnā gada beigām, pašvaldību deputātu atlīdzību padarot skaidrāku. Vai tas ir izdarīts, un kas mainīsies līdz ar deputātu skaita būtisku samazinājumu pēc reģionālās reformas nākamgad?

 

Rīgas tā dēvētie ierindas deputāti, kam nav tikuši īpaši algoti amati domes vai komiteju vadībā, sevi var uzskatīt par labāk atalgotajiem tautas priekšstāvjiem pašvaldībās. Tomēr arī viņu vidū ik palaikam saklausāma neapmierinātība, ka saņemtie eiro ir neadekvāti mazi pret darāmā apjomu. Piemēram, pirms dažiem gadiem "Vienotības" deputāts Valdis Gavars sociālajā tīklā "Facebook" publicēja algas izrakstu, kas par mēneša darbu rādīja izmaksātus 467 eiro. Publicējot algu, viņš gribēja kliedēt daudzu uzskatīto, ka domes deputāti saņem tūkstošus tāpat kā Saeimas deputāti.

"Sabiedrībā valda uzskats, ka visi deputāti saņem milzīgi lielas algas, un tā domāt ir kļūdaini.

Bet, protams, ir jārēķinās ar to, ka sabiedrība domā, ka šie cilvēki pelna miljonus. Tā tas nav!" stāstīja juriste Ieva Brante, Rīgas domes jaunā sasaukuma deputāte no Nacionālās apvienības un Reģionu apvienības saraksta. Pēc pirmā pilnā nostrādātā mēneša arī viņa "Facebook" publiskoja par oktobri saņemto algu. Bankas izraksts rāda kontā ienākušus 762 eiro un 97 centus. Tas ir par 300 eiro vairāk nekā Rīgas domnieku algas pirms trim gadiem, bet arvien būtiski mazāk nekā Saeimas deputātiem.

"(..) Mēs brīnāmies, kāpēc deputāti ir spiesti un savieno vairākus amatus, pēc iespējas cenšoties, iespējams, nodrošināt iztiku, kādu nodrošinājuši līdz šim," sacīja Brante 

Tiesa, pašvaldību deputātiem atšķirībā no Saeimas tas nav pamatdarbs. Tomēr Brante vērsa uzmanību uz to, ka maldīgs ir arī priekšstats, ka deputāti strādā tikai pāris stundas mēnesī, apmeklējot komiteju un domes sēdes.

Līdzīgas – ap 700-800 – eiro algas "uz rokas" saņem arī ierindas deputāti Jūrmalā un citās Pierīgas pašvaldībās. Jelgava saviem opozicionāriem, kas nav komiteju vai domes vadībā, maksā ap 200 eiro mēnesī. Bet, piemēram, Baltinavas novads saskaņā ar Latvijas Radio izpētīto bija mazāko algu maksātājs pirms trim gadiem un tāds ir arī pašlaik, jo par mēneša darbu kontā var saņemt arī 23 eiro. Tādu ainu atklāj deputātu amatpersonu deklarāciju dati.

Un neskaidrības pašvaldību deputātu atlīdzībā pēc būtības nav novērstas, lai gan likumdevējam tas bija jāizdara jau līdz pērnā gada nogalei. Tā tagad atzina Valsts kontroles padomes loceklis Edgars Korčagins.

"Mēs joprojām esam tajā pašā punktā, kur mēs bijām tad, kad mēs veicām revīziju, pastiprināti pievēršoties šim jautājumam. Tas, kas uz šo brīdi ir izdarīts – Valsts kanceleja ir jaunajā Atlīdzības likumā sagatavojusi regulējumu, bet diemžēl pats likums ļoti gausi virzās uz priekšu. Līdz pat šim brīdim nekādas izmaiņas nav pieņemtas un, jāsaka arī, nav paredzams, ka tās drīzumā varētu tapt pieņemtas. Taču pašvaldības gan savu praksi ir lielā mērā mainījušas atbilstoši Valsts kontroles ieteikumiem, bet, jāsaka godīgi, tas, kā tas ir šobrīd, ir ļoti neērti," klāstīja Korčagins.

Pašvaldības arvien ļauj deputātiem pašiem uzrādīt nostrādāto stundu skaitu, kas nav īsti pārbaudāms. Vienīgais ierobežojums ir Atlīdzības likumā noteiktie maksimālie deputātu algu griesti. Un tie ir vidējā alga valstī ar piemērotu koeficientu 1,2 jeb ap 1200 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un šī kārtība būs jāņem vērā arī pēc pašvaldību vēlēšanām nākamgad, kad gaidāma administratīvi teritoriālā reforma, būtiski samazinoties pašvaldību un arī deputātu skaitam. Tā atzina pašvaldību lietu ministra padomnieks reģionālās attīstības jautājumos Madars Lasmanis.

"(..) Strādājot pie pašvaldību likuma jaunās redakcijas, nav politiskas izšķiršanās, ka [pašvaldības] deputāta amats varētu būt pamatdarbs.

Līdz ar to tikai Saeimas deputātiem tas ir pamatdarbs, pašvaldības deputātiem tas ir tikai [amatu] savienošanas kārtībā, līdz ar to viņam ir vēl kādas citas iespējas, kādā veidā nopelnīt sev iztiku," skaidroja Lasmanis. 

Viens no lielākajiem novadiem pēc reformas būs Dienvidkurzemes novads, kas apvienos Aizputi, Grobiņu, Priekuli, Nīcu, Durbi, Pāvilostu, Vaiņodi un Rucavu. Novada centrs atradīsies Grobiņas pilsētā, un Grobiņas novada mērs Aivars Priedols no Zemnieku savienības jau tagad vada komisiju, kas izšķiras par tagadnes tēriņiem, kas var ietekmēt nākotnes novadus. Pēc reformas domnieku skaits būs daudzkārt mazāks nekā pašlaik – 19 uz visu lielo novadu.

Jautāts, vai algas pēc novadu reformas varētu mainīties, Priedols sacīja, ka tad ir jāskatās uz budžeta iespējām un darba noslodzes. "Vēl jau nekādi nolikumi nav sataisīti, tā ir tāda ļoti tāla prognoze par to (..)," viņš sacīja.

Līdzīga neziņa par nākotnes algām arī Ludzas novadā, kas nākamvasar apvienos četrus novadus. Ludzas mērs Edgars Mekšs no Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) atzina, ka atalgojuma politika būs jaunā sasaukuma izšķiršanās. Pēc reformas domnieku skaits būs daudz mazāks  – 15 uz visu lielo novadu. Pašlaik tik daudz deputātu ir vienā Ludzas novadā vien.

Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis piekrita, ka jauno 42 pašvaldību deputātu algas mainīsies, taču būtisku kāpumu viņš prognozēt atturas. Tomēr, ja samaksu rēķinās līdzīgi kā tagad, algām jākāpj kaut vai tāpēc, ka darāmā būs vairāk.

"(..) Droši vien varētu mainīties vismaz iesākumā noslodze, lēmumu pieņemšanas daudzums, un šeit attiecīgi tas finansējums acīmredzot varētu būt arī citādāks," sacīja Kaminskis. 

Lai deputātu atlīdzības sistēmu padarītu saprotamāku, Valsts kanceleja ir rosinājusi dažādas izmaiņas, kas gan palikušas ideju līmenī. Piemēram, ka deputātu atlīdzību varētu noteikt proporcionāli mēra algai, ka domnieki varētu saņemt konstantu lielumu vai ka varētu maksāt par noteiktu nostrādāto stundu skaitu, kas gan nepārsniedz 40 stundas nedēļā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Latvijā
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt